Pērnā gada nogali un šī gada sākumu Rīgas Zooloģiskā dārza speciālistu grupa pavadīja, analizējot un izvērtējot zoodārza dzīvnieku nosaukumus. Šis darbs ir noslēdzies, izmaiņas piedzīvojušas 132 sugas jeb 30 procenti Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza kolekcijas.
Pēdējie gadu desmiti, strauji attīstoties jaunām un inovatīvām metodēm dzīvo organismu sugu genoma izpētē, pasaules sistemātiķiem ir bijis ļoti intensīvs darba posms. Iegūto zināšanu dēļ nācies pārskatīt daudzu augu un dzīvnieku taksonomiskās saites un piederību.
"Daļai zoodārzā mītošo sugu nosaukumi ir nedaudz precizēti, taču dažas tagad sauksim pilnīgi citādi. Nosaukuma precizēšanu ietekmēja dažādi faktori: gan izmaiņas sistemātikā, gan lingvistiskas nianses. Arī raudzījāmies, lai dzīvnieka nosaukuma latīniskajā, latviskajā un angliskajā versijā būtu vērojams sekojamības princips un tie iespēju robežās būtu savstarpēji saistīti, tādejādi nodrošinot vienotu sistēmu un sugas redzamību un savienojamību," ieguldītā darba aktualitāti un nozīmi komentē Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Zinātnes un izglītības nodaļas sugu saglabāšanas speciāliste Elza Birbele, kuras vadībā notikusi nosaukumu izvērtēšana.
Trīsjoslu bruņnesis latviskotajā sugas nosaukumā nu ticis pie "ģeogrāfiska papildinājuma" un turpmāk būs dienvidu trīsjoslu bruņnesis.
Izmaiņas latviskajos nosaukumos skārušas septiņas putnu, 15 abinieku, 17 zīdītāju, 20 rāpuļu, 30 zivju un 44 bezmugurkaulnieku sugas. Lielākā daļa labojumu ieviestas, precizējot dzīvās radības izplatības ģeogrāfiju, kā arī īpatņu ķermeņu nianses un to atspoguļojumu latīņu valodā. Savukārt salīdzinoši lielais laboto bezmugurkaulnieku nosaukumu skaits saistīts ar to, ka tiem pirms tam latviskā apzīmējuma nav bijis.
Daļai zoodārzā mītošo sugu nosaukumi ir nedaudz precizēti, taču dažas citas tagad sauksim pilnīgi citādi.
Saskaņā ar nupat zooloģiskajā dārzā apstiprinātajiem nosaukumiem, izmaiņas piedzīvojis Eiropas meža ziemeļbriedis (agrāk saukts par meža ziemeļbriedi), dienvidu trīsjoslu bruņnesis (iepriekš trīsjoslu bruņnesis), ziemeļu Lusonas mākoņžurka (kādreiz Filipīnu mākoņžurka), dienvidu kazuārs (agrāk sekstainais kazuārs), pelēkais Kongo papagailis (senāk sarkanastes žako), Indijas tīģerpitons (pirms tam tumšais tīģerpitons) un vēl virkne citu dzīvnieku.
Lielākas pārmaiņas nosaukumā ieguvis augstāk redzamais mainīgais pātagzirneklis. Agrāk to sauca par vickāju skorpionu, taču suga ir radniecīgāka zirnekļiem. Turklāt jāņem vērā, ka vicas ir vienšūnas organismiem. Īpatnējo kāju funkciju dēļ izvēlēts termins "pātagas", bet apzīmētājs "mainīgais" ir tulkojums no dzīvnieka nosaukuma latīņu valodā – variegatus.
Agrākais degunlācītis nu godājams par Dienvidamerikas koati, jo koati ir šīs sugas iezemiešu lietotais nosaukums, kas aizgūts un izmantots arī vairākās citās valodās. Savukārt deminutīva izmantošana mainīta, lai neradītu apmeklētājiem familiāras asociācijas ar dzīvnieku.
Degunlācīti vairs nesauksim deminutīvā. Nu tas ir Dienvidamerikas koati.
Ar jaunu nosaukumu tagad būs pazīstams markors (agrāk vītņragu kaza), kailā kurmjžurka (pirms tam kailais smilšracējs), klinšu dasijs (senāk klinšu damans), Ziemeļu kailgalvas ibiss (līdz šim klinšu ibiss), Karību milzu varde (agrāk kalnu svilpējvarde), plankumainais batagurs (iepriekš kalagurs), lemuru kokvarde (senāk melnacu kokvarde).
Daļa izmaiņu jau ir redzamas informatīvajās plāksnēs Tropu mājā, savukārt pārējās tiks pakāpeniski ieviestas, nomainot esošās zīmes visā zooloģiskajā dārzā pret jaunajai Rīga Zooloģiskā dārza vizuālajai identitātei atbilstošām sugu plāksnēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
