Foto: Kadrs no video
50 minūtes jaunākie mēģināja glābt veco zobenvali, taču beigās padevās. Milzīgais, balti lāsumotais ķermenis sāka lēnām grimt dzelmē. Šos kadrus veiksmīgi izdevās iemūžināt zobenvaļu pētniekam Pjērs Robertam de Latūram. Tas, iespējams, ir pirmais šāds video vēsturē.

Daudz stāstīts par zobenvaļu jeb plēsoņdelfīnu reizēm visai nešpetnajām izdarībām – no mielošanās ar haizivju aknām un citu sugu delfīnu terorizēšanas izklaides pēc, līdz pat jahtu mērķtiecīgai nogremdēšanai Gibraltāra šauruma ūdeņos. Taču nu beidzot video dokumentēta arī aina, kas beidzās bēdīgi zobenvalim.

De Latūrs ir nirējs, kurš jau vairāk nekā 20 gadu Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos vērojis zobenvaļus. Viņš ir arī autors grāmatai "Frere des Orques". Novembra sākumā De Latūrs bija devies kārtējā vaļu vērošanas ekspedīcijā netālu no Lopas salas. Laivā esošie pamanīja labi zināmu zobenvali, kuru bija iesaukuši par Kupraini izliektās muguras formas dēļ. Dzīvnieks uzvedās dīvaini – dreifēja ūdenī nedaudz virs viļņiem un izskatījās, ka viņš spēj daļēji noturēties virs ūdens tikai ar divu jaunāku zobenvaļu palīdzību. Izskatījās, ka tie viņu stutē, lai aptuveni 35 gadus vecais Kuprainis spētu elpot. Jāpiebilst, ka 35 gadi zobenvaļiem nav vēl gluži seniora vecums. Savvaļā tie spēj nodzīvot no 50 līdz pat 80 gadiem.

Kā vietnei "Live Science" norādīja De Latūrs, jaunāko zobenvaļu pūliņi izskatījās izmisīgi un ilga gandrīz stundu. Tikmēr vaļu pētnieks jau bija ūdenī un notiekošo filmēja. Kuprainis izskatījās novājējis, vēdera forma liecināja, ka viņš nav ēdis ļoti ilgu laiku. Jaunākie vaļi ik pa laikam aizpeldēja pie pārējās grupas, kas bija turpat netālu, tad atgriezās un atkal mēģināja "iekustināt" mirstošo vali. Visbeidzot pēc 50 minūtēm tie padevās, atstājot dzīvnieku likteņa varā. Šis brīdis redzams arī De Latūra uzfilmētajos kadros, kas ievietoti viņa "Facebook" profilā.

"Ko tādu es redzu pirmo reizi. Es atpazinu šo zobenvali, tas viss bija ļoti emocionāli. Tad redzēju viņa milzīgo ķermeni lēnām grimstam," klāstīja video autors, kurš piebilda, ka zobenvaļi parasti savus nelaimē nonākušos sugasbrāļus nepamet. "Viņi mēģināja palīdzēt līdz pat pēdējam brīdim."

Zobenvaļi var zem ūdens uzturēties līdz pat 15 minūtēm, bet parasti atpūtas brīžos uznirst ik pēc minūtes, lai ieelpotu. Pārvietojoties garākus gabalus parasti šis intervāls ir trīs līdz piecas minūtes.
Biežāk dokumentēta zobenvaļu mazuļu nāve, taču šis varētu būt pirmais gadījums Ziemeļatlantijas ūdeņos, kad nofilmēta pieauguša indivīda bojāeja. Iespējams, šis ir unikāls video arī pasaules mērogā. Mirušu mazuļu gadījumi ir īpaši aizkustinoši – pētnieki novērojuši, ka vaļi nedzīvos jaunuļus mēģinājuši virs ūdens noturēt pat dienām ilgi.

Pēc Kupraiņa nogrimšanas kāda cita laiva ar vaļu vērotājiem gan ziņojusi, ka nedaudz vēlāk turpat redzējusi līdzīgus notikumus. Nav izslēgts, ka jaunākie vaļi atgriezušies vēlreiz un mēģinājuši Kupraini glābt atkal. Taču De Latūrs uzskata, ka dzīvnieks jebkurā gadījumā nu ir miris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!