Kā ASV un PSRS neaizurbās ne līdz ellei, ne mantijai

Aukstā kara laikā, kā zināms, sacensība lielvaru ASV un PSRS starpā notika par to, kurš augstāk un tālāk kosmosā, bet mazāk zināms par centieniem, kas neizpelnījās pārlieku plašu publicitāti, – kurš dziļāk zemē. ASV no šīs sacensības izstājās visai agri, bet tas, ko divu desmitgažu laikā iespēja padomju inženieri un zinātnieki, aizvien ir ierakstīts vēsturē kā dziļākais mākslīgi veidotais punkts uz Zemes. Kolas superdziļo urbumu un to, kāpēc projekts aprāvās, nesasniedzis sākotnēji izvirzīto mērķi, apvij arī vairākas absolūti muļķīgas, taču visnotaļ izklaidējošas urbānās leģendas.

Pamests, bet aizvien rekordists

12 262 metri – tieši tik dziļš ir pasaulē dziļākais cilvēka radītais caurums. Izklausās iespaidīgi, varbūt pat nedaudz biedējoši, taču bažām nav pamata – caurums augšā ir tikai 18 centimetru diametrā, uz pusi mazāks par kārtīgu picu, tāpēc iekrist tajā īsti nevarēs. Arī ārā no tā vairs nekas netiks, jo jau vairāk nekā 25 gadus tas ir aizmetināts un nemaz nav tik viegli pamanāms apkārt esošo gruvešu un lūžņu laukā, bet līdz pat 90. gadiem šajā vietā Kolas pussalā vien padsmit kilometru attālumā no Norvēģijas robežas un dažu desmitu kilometru attālumā no Barenca jūras valdīja liela rosība, gāžot ne tikai rekordus, bet arī laužot dažu labu priekšstatu par to, kas notiek kilometriem dziļi Zemes garozā.

Projekta sākotnējais mērķis bija sasniegt 15 kilometru dziļumu. Urbšana uzsākta 1970. gada maijā ar uzlabotu, bet naftas industrijā jau izmantotu standarta urbšanas iekārtu "Uralmash-4E" līdz septiņu kilometru dziļumam, bet vēlāk lietā likta speciāli izstrādāta iekārta "Uralmash-15000", kurai rotēja tikai urbis pašā apakšā, nevis visa kolonna. Šis bija tikai viens no tehniskajiem jaunievedumiem – zinātniekiem nācās arī izstrādāt mērierīces, lai iežu paraugus analizētu pašā urbumā, jo liela daļa no tiem nepārdzīvoja ceļu līdz virszemei, proti, tika atgūti tikai aptuveni 40% no urbuma serdes, kas nav pārāk labs rādītājs, bet daļa deformējās spiediena izmaiņu rezultātā. Nepilnus desmit gadus pēc urbuma atklāšanas tika pārspēts tā brīža rekordists "Bertha Rogers" urbums Oklahomā (9583 metri), bet 1983. gadā tika sasniegta 12 kilometru atzīme.

Būtiski, ka Kolas superdziļais urbums aizvien ir dziļākais pasaulē, ja ņem vērā vertikālo dziļumu, taču jau vairākkārt pārspēts, ja ņem vērā urbuma garumu, – urbumi, īpaši ārkārtīgi dziļi urbumi, nav pilnībā vertikāli. 2008. gadā par pasaulē garāko urbumu kļuva 12 289 metrus garais naftas urbums Katarā, bet vēl trīs gadus vēlāk rekordu sasniedza 12 345 metrus garš urbums naftas ieguves laukā Sahalīnā.