Zobakmens var salabāt ģenētisko informāciju tūkstošgadēm ilgi. DNS analīze tādējādi pētniekiem var atklāt daudz jauna par mūsu priekšteču mikrobiomu, un šajā gadījumā pat ir potenciāls, ka senču mutes dobumā mītošās baktērijas var palīdzēt izstrādāt jauna veida antibiotikas, vēsta zinātniskajā žurnālā "Science" publicēts pētījums.
Pētnieki no Hārvarda Universitātes analizēja 12 neandertāliešu, 34 arheoloģiskajos izrakumos atrastu Homo sapiens un 18 mūsdienu cilvēku zobakmeni. Tas ir lielisks izpētes materiāls ģenētiķiem. Kā izdevumam "Live Science" norāda pētījuma autore, biomolekulārā arheoloģe Kristīna Varinera, "zobakmens ir vienīgā daļa, kas mūsu ķermenī regulāri fosilizējas, kamēr vēl esam dzīvi". Tādējādi tajā lieliski saglabājas mutes dobuma mikrobioma ģenētiskie "nospiedumi".
Vien no pāris miligramiem zobakmens Varineras komanda spēja izolēt miljardiem īsu DNS fragmentu un pēc tam tos savietot kopā, lai noteiktu zināmas baktēriju sugas. Un ne tikai – daļa DNS fragmentu ir no mikroorganismu sugām, kas savulaik dzīvojušas mūsu senču organismā, bet tagad ir izmirušas.
Kopumā DNS sekvencēšana veikta vairāk nekā 10 miljardiem fragmentu, un atrastas 459 dažādu sugu batērijas. No tām apmēram 75% ir jau zināmas baktērijas, kas regulāri atrodamas cilvēku mutes dobumā.
Taču mūsu rīcībā esošo antibiotiku klāsta paplašināšana ir viens no veidiem, kā turpināt veiksmīgi cīnīties pret baktēriju izraisītām slimībām. Un izrādās, ka te noder arī arheoloģiskos izrakumos iegūti materiāli – pat neandertāliešu zobi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
