Kas pirmais nāk prātā, kad dzirdi vārdus "robotikas speciālists"? Varbūt iedomājies Terminatora vai draudzīgā animācijas filmas robota "Wall-E" jeb Vallija izgudrotāju? Taču – vai arī tad, kad atver Latvijā ražotu čipsu paciņu vai atspirdzinoša dzēriena pudeli, prātā nāk roboti? Ir liela varbūtība, ka šīs preces ražojuši un iepakojuši roboti, un līdz ar to ražošanas procesā piedalījušies arī robotikas speciālisti. Šoreiz parunāsim par to, kā var izskatīties robotikas speciālista karjera gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Ar katru gadu robotu skaits Latvijā pieaug, taču šis process ne vienmēr mums ir redzams. Lielākā daļa jauno robotu parādās rūpnīcās un uzņēmumos. Mūsu valstī roboti šķiro pasta sūtījumus, saliek kastēs čipsus, iekrauj kastes ar dažādiem dzērieniem. Vai esat redzējuši "E. Gulbja Laboratorijas" autonomos Covid-19 testu savākšanas punktus? Iekšā tur strādā ne jau cilvēks vai rūķītis, bet gan robots. "Robots var veikt ļoti dažādas funkcijas un atkārtot gandrīz visas vienkāršākās cilvēka darbības: tie prot griezt, metināt, kniedēt, līmēt, kontrolēt kvalitāti ar kamerām, lodēt ar lāzeru. Latvijā visbiežāk var sastapt robotizētos krāvējus un metinātājus," stāsta Transporta un sakaru institūta (TSI) profesionālās bakalaura studiju programmas "Robotika" lektors, TSI absolvents Vasilijs Gredasovs.

Baltijas valstīs, salīdzinot ar lielajām pasaules mēroga valstīm, robotu pagaidām vēl nav īpaši daudz. Pie mums, pēc Gredasova teiktā, aktuālākā specialitāte robotikas jomā ir industriālo robotu integrators – "Industrial Robot Integrator". Tie ir vispārīgi speciālisti, kuriem ir izpratne gan par mehāniku un elektrotehniku, gan par robotu programmēšanu tādā līmenī, lai spētu integrēt gatavus robotus darbā konkrētajā uzņēmumā.

"Mums nav nepieciešamas dziļas mehānikas zināšanas, jo neviens no vietējiem speciālistiem ar robotu remontu nopietni nenodarbojas. Ja uzņēmums iegādājas sev jaunu robotu, tad tam ir garantija, un nepieciešamības gadījumā remontu veiks ražotājs. Ja robots jau ir bijis lietošanā, tad tas strādā, līdz saplīst," skaidro speciālists. Integrators, protams, zina, kā robots darbojas mehāniski, taču viņam nav tas jābūvē un jāremontē pašam.

Latvijas robotu tirgus attīstība

Industriālo robotu integrators sadarbojas ar uzņēmumiem, kas nolēmuši izmantot automatizāciju, kādā jomā sarežģītu vai fiziski smagu cilvēka darbu aizstāt ar robotu. Uzņēmums analizē un apraksta, kā šobrīd tiek organizēts darba process un ražošana. Integratoram uzdevums ir vispirms ierosināt, kā automatizēt procesu, iekļaujot tajā robotu. Tad speciālists īsteno apstiprināto plānu: instalē robotu, programmē, pārbauda un, ja nepieciešams, apkalpo to.


Ir arī cita un "šaurāka" specializācija – industriālo robotu programmētājs. Šajā gadījumā robots jau ir uz vietas, ir pieņemti visi lēmumi par to, kā tas "sadarbosies" ar cilvēkiem. Atliek vien to ieprogrammēt, lai robots pareizi veiktu savu uzdevumu. Ir arī dažādi apkopes darbi robotizētajām ražošanas līnijām, ko var veikt robotikas speciālists.

Latvijā parādās arī uzņēmumi, kas atjauno lietotus robotus: iegādājas salīdzinoši lētus robotus, kuriem vairs nav ražotāja garantijas, tos salabo un testē, bet pēc tam ar savu garantiju pārdod par augstāku cenu. "Domāju, ka tuvākajā nākotnē tas kļūs arvien aktuālāk, jo rūpniecības uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk atrast kvalificētus darbiniekus, īpaši par atbilstošu atalgojumu. Es pasniedzu kursus par industriālo robotu programmēšanu, un arvien vairāk cilvēku un uzņēmumu nāk, lai uzzinātu, ko industriālais robots spēj un kā ar to strādāt," stāsta Gredasovs.

Latvijas uzņēmējus interesē roboti, kas spēj veikt krāvēju, metinātāju, griezēju, virpotāju funkcijas. Attiecīgi elektrisko "darbinieku" uzstādīšanai un pieslēgšanai nepieciešami arī robotikas speciālisti.
"Jebkurš robotizācijas projekts saistīts ar palielinātiem riskiem, tāpēc šī ir ļoti aktuāla tēma. Bieži uzņēmumiem ir vēlme veikt kāda procesa automatizāciju, bet pieredzes trūkuma dēļ ir riski, ka projekts var neizdoties vai tiks realizēts nepilnā apjomā. Tāpēc profesionāļi (integratori un robotu speciālisti) var būtiski atvieglot dzīvi uzņēmumiem," komentē Vadims Ščeglovs, projektu vadītājs robotikas un diskrētās automatizācijas jomā uzņēmumā "ABB".

Mobilie roboti: kurjeri un kompanjoni

Bez industriālajiem robotiem ir arī liela autonomo mobilo robotu klase. Mēs jau stāstījām par NAO humanoīdiem robotiem, kurus mācās programmēt TSI robotikas programmas studenti. Ikdienā visbiežāk lietojam robotus-putekļu sūcējus, robotizētos zāles pļāvējus un logu tīrītājus. Bet šo iekārtu veiksmīgai ekspluatēšanai robotikas speciālists nav nepieciešams, jo darbības principi ir diezgan vienkārši, roboti ir ieprogrammēti rūpnīcā un tos ir viegli lietot bez priekšzināšanām.

Interesanti, ka pasaulē turpina pieaugt citu mājas lietošanai paredzētu robotu – kompanjonrobotu – popularitāte. Viens no piemēriem ir robotkaķis "Mars Cat".

Kompanjonroboti "strādā" arī dažās medicīnas iestādēs Eiropas valstīs – tie var pastāstīt klientiem noderīgu informāciju, kaut kur aizvest, izklaidēt. Lai ieprogrammētu šādu robotu konkrēto uzdevumu veikšanai, tur gan ir nepieciešami speciālisti.

Kurjerroboti, kurus Tallinas ielās bieži redz Igaunijas galvaspilsētas iedzīvotāji un viesi, iespējams, ir vispamanāmākais mobilo robotu masveida izmantošanas piemērs uzņēmējdarbībā Baltijas valstīs. Šo noderīgo robotu radītājs ir uzņēmums "Starship Technologies", kuru dibinājis Igaunijas uzņēmējs Ahti Heinla. Šodien jaunuzņēmums jau ir piesaistījis investīcijas 102 miljonus ASV dolāru apmērā. Šie kurjerroboti pakas un pārtiku piegādā vēl daudzviet pasaulē, pārsvarā ASV, Vācijā un Lielbritānijā. Pagājušajā gadā uzņēmums atzīmēja vienu miljonu veiksmīgu piegāžu.

Kurjerroboti ir viens no piemēriem mobilo robotu izmantošanai loģistikā. Daudzi zina, ka "Amazon" un "Alibaba" ("Aliexpress") uzņēmumu milzīgajās noliktavās cilvēkus pakāpeniski nomaina roboti.

Gredasovs uzskata, ka Latvijā ir pilnīgi iespējama robotizētu noliktavu attīstība, tikai mazākā mērogā: "Cilvēks, kas strādā noliktavā un komplektē pasūtījumus, mēdz kļūdīties, jo tas ir diezgan monotons darbs. Noliktavas, kurā strādā pieci līdz 10 cilvēki, automatizācija ir ļoti reāls uzdevums. Protams, šī ir sarežģīta sistēma neatkarīgi no mēroga un pirmajā posmā ir nepieciešami nopietni ieguldījumi, bet vēlāk izmaksas ir gandrīz nulle. Pareizi iekārtotā robotizētā noliktavā nekas nav jāuzrauga. Tikai kaut kāda bojājuma gadījumā ir jāizsauc speciālists."

Speciālistu daudzveidība

Valstīs, kur robotus ražo vai izmanto lielajās un automatizētajās ražotnēs, protams, ir pieprasījums pēc šaurāku specialitāšu robotiķiem. Starp vadošajām robotu ražošanas valstīm Gredasovs nosauc Japānu, Ķīnu, ASV, Vāciju, Itāliju un Dāniju. Ķīnas robotu ražošanas uzņēmums "Dobot" dažādu specifisku problēmu risināšanai aicina darbā programmatūras inženierus, algoritmu inženierus, mehānikas projektēšanas inženierus, aparatūras izstrādes inženierus, jaunu produktu inovāciju inženierus, testēšanas inženierus, datorredzes algoritmu inženierus un citus speciālistus. Rietumu augstskolas ar robotikas programmām parasti iedala robotikas profesionāļus trīs grupās: datorzinātņu speciālisti (robotu programmētāji), mehānikas un rūpnieciskās inženierijas speciālisti, kā arī elektrotehnikas speciālisti.

Ir arī savas specializācijas lielajās robotizētājās ražotnēs. Piemēram, automašīnu rūpnīcās Vācijā vieni speciālisti programmē robotus attālināti, izmantojot modeļus un simulācijas, bet otri, savukārt, plāno robotu izvietojumu, trešie – programmē robotu jau uz vietas ražotnē, ceturtie regulē ierīces, kuram vajadzētu mijiedarboties ar robotu, piektie ieprogrammē kontrolieri, kas vada visu ražošanas līniju. Par šāda darba specifiku runājām rakstos "Izvēlējušies pareizo profesiju: talantīgie brāļi Vilki pēta industriālo robotu pasauli" un "No sapņa par darbu ar auto līdz 'Porsche' rūpnīcai – studenta Ērika pieredzes stāsts".

"Robotikas speciālisti šodien ir viena no visvairāk pieprasītajām profesijām pasaules tirgū. Studiju programma, kuru TSI ir izstrādājis ar mūsu atbalstu, ir unikāls piedāvājums gan Latvijā, gan visā Eiropā," atzīmē Vitālijs Vilims, "Robologic GmbH" valdes loceklis.

Uzņēmums ir viens no galvenajiem TSI partneriem programmas "Robotika" izveidošanā un atbalstīšanā. Daudzu gadu garumā "Robologic GmbH" piedāvā augstskolas studentiem prakses vietas, kompānijas speciālisti lasa vieslekcijas TSI. "Robologic GmbH" arī nodrošina grantus "Robotikas" programmas studentiem – talantīgākajiem un motivētākajiem tiek apmaksāti visi 4,5 studiju gadi.

Darbs ar robotiem ir ļoti radošs

Protams, arī lielās Eiropas valstīs ne visas ražotnes ir tik milzīgas, lai būtu nepieciešamība pēc šauri specializētiem robotikas ekspertiem. "Esmu strādājis dažādās Eiropas valstīs mazās rūpnīcās, kurās izmanto robotus. Tur, tāpat kā Latvijā, ir vajadzīgi integratori — speciālisti, kas ar robotu strādās no sākuma līdz beigām," stāsta Gredasovs. Viņš uzsver, ka šādā situācijā ir savi plusi — viens cilvēks uzņemas pilnu atbildību par robotiem, kontrolē visu procesu. Praksē, kad robotu ieviešanā un uzturēšanā iesaistās komanda, var būt grūti atrast atbildīgo, ja kaut kas noiet greizi – reizēm cilvēki apgalvo, ka no savas puses visu izdarījuši pareizi, bet kļūdījies kāds cits. Tāpēc tiek novērtēti speciālisti ar maksimālo kompetenču kopumu. Piemēram, ja viens cilvēks var pilnībā noregulēt metināšanas robotu, jo viņš ir kvalificēts gan robotikā, gan metināšanas tehnoloģijā.

Īsāk sakot, kaut arī Latvija nav viena no vadošajām robotikas valstīm, iegūstot izglītību robotikas jomā, būs plašas iespējas atrast interesantu darbu gan dzimtenē, gan arī ārzemēs.

Turklāt robotikā apgūstamo zināšanu loks ir ļoti plašs – pēc tam speciālists spēs viegli instalēt un lietot viedās mājas elementus, pilnībā izmantot modernās auto sistēmas un citus progresīvus tehnoloģiskos produktus. TSI profesionālās bakalaura studiju programmas "Robotika" absolventam ir zināšanas IT, elektrotehnikas un mehānikas jomās, un kas ļauj veidot karjeru jebkur pasaulē.

"Ja vēlaties strādāt ar robotiem, jums ir daudz iespēju, un tas jebkurā gadījumā būs interesanti. Jūs varat doties komandējumos uz dažādām pasaules vietām vai palikt vienuviet, apkalpojot robotus. Esiet gatavi pastāvīgi mainīt savu pasaules un tehnoloģiju uztveri, nepārtraukti mācīties. Nebaidieties izmēģināt kaut ko jaunu! Bailes neļauj mums radīt. Darbs ar robotiem ir ļoti radošs. Tie tiek ieviesti arvien jaunajos procesos, un ir pastāvīgi kaut kas jāizdomā, lai veiksmīgi izpildītu jaunus uzdevumus," rezumē Gredasovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!