Miljoniem cilvēku visā pasaulē cieš no šizofrēnijas. Ir zināms, ka daudzas cilvēkiem raksturīgas garīgās saslimšanas var skart arī dzīvniekus. Tomēr šizofrēnijas gadījumā ir citādi – pētnieki uzskata, ka tā varētu būt unikāla tikai mums. Atbilde meklējama gēnos.

Depresija, trauksme, posttraumatiskā stresa sindroms – šīs kaites bojā dzīvi ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. Tomēr, cik nu liecina šī brīža pierādījumi, šizofrēnija nav šo slimību sarakstā. Kā zināms, šizofrēnija apgrūtina realitātes uztveri, var izraisīt halucinācijas – gan vizuālas, gan audiālas, pat smaržas vai garšas halucinācijas. Tāpat šizofrēnija var veicināt pārliecību, ka cilvēku izseko, mēģina kaitēt, ietekmējot domas, mēģina indēt vai kā citādi graut veselību. Reizēm šizofrēnijas pacientiem ir realitātei neatbilstoša pārliecība par kādu savu īpašu statusu sabiedrībā, īpašām zināšanām, kas citiem nav pieejamas, vai unikālām spējām.

Šīs ir tikai dažas no iespējamajām šizofrēnijas izpausmēm – šī ir sarežģīta liksta. Kā gan par to varētu pastāstīt tavs kaķis vai suns? Dzīvnieku prātos un sajūtās ielūkoties nevaram, viņu iekšējo pasauli mums izzināt ir grūtāk nekā cilvēku. Un tomēr pētnieki ir diezgan droši, ka dzīvnieki no šizofrēnijas necieš, raksta "Discover Magazine".

Šizofrēnijas cēloņiem ir vairāki faktori. Kā norādīts Slimību profilakses un kontroles centra informatīvajā materiālā, neviens no tiem pats par sevi nav pietiekams, lai izskaidrotu šizofrēnijas rašanos. Tomēr viens no aspektiem ir ģenētika. Ja ar šizofrēniju slimo kāds no tuviem radiem, cilvēkam ir lielāks risks ne tikai sirgt ar šizofrēniju, bet citiem traucējumiem – bipolārajiem traucējumiem, personības traucējumiem.

2022. gadā izdevumā "Nature" publicēts pētījums identificēja 10 gēnus – izmaiņas šajos gēnos var būt šizofrēniju veicinošs faktors. Vēlāk, izpēti turpinot, šim sarakstam pievienoti vēl trīs gēni. Būtiski, ka visi šie gēni meklējami tajā cilvēka genoma daļā, kurā straujas izmaiņas sākās pēc tam, kad mūsu priekšteču evolūcijas ceļš atdalījās no šimpanzēm. Izmaiņas šajā genoma daļā (HAR jeb "human accelerated regions") ir unikālas tikai cilvēkiem. Šie genoma reģioni spēlē būtisku lomu cilvēku kognitīvajā un biheiviorālajā dažādībā. Mūsu unikālā prāta struktūra padara iespējamas tādas prasmes, kas vairumam citu dzīvo būtņu nepiemīt – abstrakto domāšanu, spēju lietot valodu utt. Un tieši šīs spējas bieži vien tiek ietekmētas šizofrēnijas pacientiem.

Kā raksta "Discover Magazine", šizofrēnija un citas garīgās saslimšanas, iespējams, ir tā cena, ko cilvēki maksā par sarežģītu prātu un augstām kognitīvajām spējām. Savukārt citiem dzīvniekiem vienkārši genoms "neparedz" iespēju sasirgt ar šizofrēniju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!