Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mediju virsrakstos nereti parādās arī tās "kaimiņiene" Moldova. Nav pārsteigums, ja ņem vērā, ka liela daļa tās teritorijas robežojas ar kara plosīto Ukrainu un dažas krievu raķetes nokritušas arī Moldovas teritorijā. Pirmajos kara mēnešos publiskajā telpā mutuļoja dažādas spekulācijas par nelielās valsts likteni, taču nu jau Kremļa plāni kļuvuši visai acīmredzami un skaidri – valsti destabilizēt un izjaukt plānu tuvoties Eiropas Savienībai. Kādas metodes Kremlis izmanto un kā pret tām cīnās Moldovas varasiestādes, pētīja portāls "Delfi".

Vienmēr Krievijas interesēs


Moldovas Republika ir pavisam neliela valsts, kas iespiesta starp Rumāniju un Ukrainu. Tās iedzīvotāju skaits pārsniedz 2,6 miljonus, no tiem 82% ir moldāvi un rumāņi. Lielākās mazākumtautības ir ukraiņi, krievi un gagauzi. Neskatoties uz ļoti nelielo krievu īpatsvaru valstī, Moldovā teju nepārtraukti savas intereses īstenot mēģinājusi Krievija. Valsts ir bijusi gan Krievijas impērijas, gan PSRS sastāvā.

Pēc PSRS sabrukuma izveidojās Moldovas republika. Taču arī neatkarības gados cīņa par īstu brīvību turpinājās. Deviņdesmito gadu sākumā ar Krievijas atbalstu tika izveidots separātisks reģions Ukrainas pierobežā – Piedņestra. Tajā ir sava valdība un vienlaikus atrodas arī Krievijas militārpersonas. Starptautiskā sabiedrība reģiona neatkarību neatzīst, taču faktiski Moldovas valdība to nepārvalda

Foto: AP/Scanpix/LETA

Jau kopš kara sākuma Ukrainā politikas eksperti sprieduši, vai separātiskais reģions varētu tikt karā iesaistīts. Taču līdz šim brīdim Piedņestras vadoņi Krievijas spiedienam un provokācijām atbildi nav snieguši, "Delfi" stāsta Moldovas parlamenta vadošās partijas "Rīcība un Solidaritāte" ("Action and Solidarity") viceprezidents Radu Marians.

"Par laimi, viņi ir bijuši ļoti klusi un neitrāli. Cilvēki, kuri pārvalda šo reģionu, ir biznesmeņi. Oligarhi. Principā viņi Piedņestrā veido biznesu – viņiem pieder veikali, degvielas uzpildes stacijas. Un organizācijas vadītājs ir Ukrainas pilsonis. Šie biznesi ir saistīti ar Ukrainas un Eiropas biznesiem. Līdz ar to, viņi ir pragmatiski. Un krievi ir dusmīgi, jo Piedņestras vadoņi viņu provokācijām neatbild," skaidro deputāts.

Organizācija, par kuru runā politiķis, ir uzņēmums "Sheriff", kuru deviņdesmitajos gados dibināja Viktors Gusans (Viktor Gusan) un Ilja Kazamalijs (Ilya Kazamaly). Tam pieder teju visi peļņu nesošie biznesi separātiskajā reģionā un faktiski organizācijas līderi kontrolē arī politiku Piedņestrā.

Ceļā uz īstu brīvību


Lai arī "uz papīra" neatkarība iegūta jau 1991. gadā, līdz pat pēdējām prezidenta vēlēšanām Krievija savu ietekmi Moldovā īstenoja veiksmīgi. No 2016. līdz 2020. gadam tās prezidents bija prokrieviskais Igors Dodons, kurš valsti atklāti vadīja tuvāk Krievijai. Tātad arī tālāk no Eiropas Savienības. Taču pēdējās vēlēšanās galvas Eiropas virzienā pagrieza arī vairums moldāvu un ar 58% balsu uzvarēja Maija Sandu (Maia Sandu).

Pēc prezidenta nomaiņas sekoja arī parlamenta vēlēšanas. Arī tajās valsts iedzīvotāji savu nostāju apstiprināja, atdodot 52% balsu par partiju "Rīcība un Solidaritāte", kura atklāti ieņēma proeiropeisku kursu. Tiesa, no 101 deputāta vietas parlamentā, sešas tika prokrieviskā oligarha Ilana Šora partijai ("Sor"). Partijas vadītājs ir tiesāts par iesaistīšanos koruptīvos darījumos miljardu dolāru vērtībā, par ko viņam pašlaik draud septiņu ar pusi gadu cietumsods. Galējais spriedums lietā vēl tikai gaidāms. Turklāt viņš atrodas arī ASV sankciju sarakstā. Šoram, šķiet, Kremlis piešķīris visnotaļ svarīgu lomu valsts destabilizēšanas plānā, jo viņš lielā mērā ir atbildīgs par vairākkārt notikušajiem protestiem galvaspilsētā Kišiņevā.

Kāda ir brīvības cena?


Ļoti būtiska Moldovas destabilizācijas plāna sastāvdaļa ir iedzīvotāju protesti. Pulcēšanās Kišiņevā sākās pērnā gada septembrī, laikā, kad Krievijas kara izraisītā inflācija un iespējamā enerģētiskā krīze satrauca daudzus visā Eiropā. Šāda augsne valdības pretinieku protestu rīkošanai izrādījās ļoti pateicīga, jo jau pirmajā reizē galvaspilsētā pulcējās ap 20 000 iedzīvotāju, pieprasot valdības atkāpšanos.

Foto: EPA/Scanpix/LETA

Kopš septembra demonstrācijas notiek regulāri, taču nu zināms, ka dalība protestos tiek finansēta. Moldāvu žurnālisti veica pētījumu un pēc daudzām klātesošo liecībām secināja, ka demonstrāciju dalībnieki saņēma 20 eiro par dalību dienā, bet 80–100 eiro par dalību naktī, kā arī ēdienu un karstos dzērienus. Moldāvu politikas pētnieks Kišiņevas pētniecības institūtā "Viitorul" Vjačeslavs Berbeka (Veaceslav Berbeca) portālam "Delfi" skaidro, ka šobrīd tiek manipulēts ar neaizsargāto sabiedrības daļu.

"Moldova joprojām ir nabadzīgākā valsts Eiropā. Un ilgstošai nabadzībai ir sekas. Protams, iedzīvotājiem ir iemesli protestēt un kritizēt valdību. Moldovā ir arī ļoti augsta inflācija un energoresursu cenas kāpušas ievērojami. Tomēr jāsaprot, ka protestu organizētājam šajās demonstrācijās ir personīgas intereses. Un tās ir destabilizēt valsti," stāsta pētnieks.

Destabilizatoru plānā neietilpa vien miermīlīgi protesti. Moldovas drošības iestādes izmeklēšanā secināja, ka bija iecerēts demonstrācijas padarīt arvien vardarbīgākas, kam speciāli gatavoti un apbruņoti cilvēki. Tiesībsargājošajām iestādēm izdevās šos plānus izjaukt.

"Viņiem, visticamāk, ir sava vienošanās ar Krievijas polittehnologiem par nestabilitātes radīšanu. Pirmais par Krievijas plāniem publiski paziņoja Zelenskis. Un kopš tā laika regulāri parādās informācija, ka tāda veida diversijas plānotas un tāda veida vardarbīgi protesti. Visi ar mērķi apvērsuma rezultātā mainīt pastāvošo varu un ielikt Krievijai draudzīgāku," portālam "Delfi" stāsta Latvijas vēstnieks Moldovā Uldis Mikuts.

Karš Ukrainā tiešām pamatīgi ietekmējis Moldovas ekonomiku. Starp Eiropas valstīm nelielajā valstī bijusi otrā augstākā inflācija. Pirmajā vietā ierindojas Turcija. 2023. gada februārī inflācija sasniedz 25.9% atzīmi, taču augstākais punkts tika sasniegts pērnā gada rudenī, kad cenas pieauga par 35%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Turklāt, salīdzinot ar 2021. gada nogali, pērnā gada beigās apkures tarifs iedzīvotājiem pieauga līdz pat septiņām reizēm. Līdz ar to, lielā daļā mājsaimniecību jau tā zemais labklājības līmenis kļuva vēl zemāks un iedzīvotāju neapmierinātība pieauga.

;

Ardievas idejām par impēriju


Lai arī lielākā daļa sabiedrības ir pierādījuši savu vēlmi tuvoties Eiropas Savienībai un attālināties no Krievijas, Moldovas sabiedrībā ir arī ļaudis, kuru viedoklis atšķiras. Piemēram, tie, kuri 2021. gada parlamenta vēlēšanās balsoja par Šora partiju.

Moldāvu domnīca "WatchDog.md" regulāri veic aptaujas par sabiedrības noskaņojumu saistībā ar karu Ukrainā. Nesenākie rezultāti iegūti šī gada marta sākumā. Viens no jautājumiem respondentiem bija – kam pieder Krima? 43% cilvēku atbildēja, ka Ukrainai. Savukārt 34% ir pārliecināti, ka tā pieder Krievijai. (Kā zināms, Krievija Krimas pussalu nelikumīgi anektēja 2014. gadā.) Turklāt 23,5% respondentu uzskata, ka Luhanskas un Doņeckas apgabalu aneksija bija likumīga, bet vēl 27% ir grūtības atbildēt.


Tātad krievu propagandas idejas sabiedrībā cirkulē. Pārsteigums nav liels, jo pat vēl pēc kara sākuma propaganda publiskajā vidē samērā brīvi pieejama. Pagājušā gada otrajā pusē noticis darbs, lai to apkarotu. Piemēram, decembrī valdība atņēma licences sešiem televīzijas kanāliem, līdz ar to propagandas apjoms kopumā ir samazinājies, taču internetā Kremļa naratīvi turpina apgrozīties, stāsta domnīcas vadītājs Valeriu Paša (Valeriu Pasa).

"Ir divu veidu atbildes. Viena veida jautājumos Krievijas ietekmi redzam krietni vairāk. Bet, kad jautājam par to, vai cilvēki atbalsta karu vai Ukrainas zemju atdošanu, absolūtais vairākums to neatbalsta," stāsta Paša.

Pētnieks skaidro, ka aptuveni 25% iedzīvotāju ir prokrieviski, taču Putina režīmu un karu atbalsta vien 7-8% iedzīvotāju. Kopumā gan situācija nedaudz uzlabojas un atbalsts vairākām Kremļa propagandas idejām sabiedrībā mazliet samazinās.

Tomēr joprojām daļā sabiedrības nevēlas pārraut saites ar Krieviju. Tas balstās maldīgos priekšstatos par tās nozīmi Moldovas ekonomikā, tā skaidro NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

"Daudzi no Moldovas pilsoņiem uzskata, ka Krievija ir viens no lielākajiem ekonomikas atbalstītājiem. Bet patiesībā pamata donors un tirdzniecības partneris Moldovai ir Eiropas Savienība. Bet Krievija ir pratusi uzbūvēt mītu un dezinformēt daļu sabiedrības," pauž eksperts. Sārts norāda, ka Eiropas Savienība šajā jomā nav izdarījusi savu darbu un spējusi skaidrot savu nozīmi Moldovas ekonomikā.

Drošības iestādes pirmo reizi sabiedrības pusē


"Ir tik brīnišķīgi redzēt, kas šobrīd notiek. Drošības iestādes nekad nav rīkojušās sabiedrības interesēs, bet gan aizstāvējušas oligarhus. Beidzot tas ir mainījies, un viņiem ir rezultāti!" tā stāsta igauņu pētnieciskā žurnāliste Moldovā Mariana Manni.

Lai arī proeiropeiskā valdība Moldovā darbojas salīdzinoši nesen, vairākas izmaiņas, lai attālinātos no Maskavas, ir izdevies veikt. Gan iepriekš minēto propagandas kanālu ierobežošanu, gan korupcijas mazināšanu drošības iestādēs. Tomēr darāmā vēl daudz, atzīst deputāts Radu Marians.

"Pirmā prioritāte, protams, ir drošība un miers. Esam jau dubultojuši aizsardzības budžetu. Strādājam arī pie tā, lai dotu lielākas pilnvaras iekšējām drošības iestādēm, kā arī pieņēmām likumu, kas paredz kriminālatbildību par separātismu," tā Marians

Šobrīd notiekot darbs arī pie ekonomiskās izaugsmes veicināšanas un infrastruktūras attīstības, piemēram, ieguldot ceļu izbūvē. Vēl viena no būtiskajām prioritātēm esot tiesu sistēmas stiprināšana. Vadošās partijas viceprezidents atzīst, ka tā joprojām ir gana korumpēta. Tāpēc ir izstrādāts jauns tiesnešu un prokuroru pārbaudes modelis. Katru pretendentu pārbaudīs starptautiska ekspertu komisija, vēršot uzmanību arī personas ienākumu avotiem. Pirmā šāda izvērtēšana jau notikusi un no 30 kandidātiem pārbaudi izturēja vien pieci.

Šie soļi ir būtiski ne tikai valsts izaugsmei, bet arī iespējamai uzņemšanai Eiropas Savienībā. Kā zināms, pērn Moldova ieguva kandidātvalsts statusu. Prezidente Maija Sandu 17. martā uzrunā vēstīja, ka plāns ir panākt iekļūšanu ES līdz 2030. gadam.

Saikne ar norisēm Ukrainā


Par to, kāpēc Krievijai šobrīd savas ietekmes stiprināšana Moldovā ir būtiska, versijas ir dažādas, taču ekspertiem ir skaidrs, ka šāds solis bija paredzams. Viņi ir vienisprātis, ka destabilizācijas plāniem ir liela saikne ar Krievijas rezultātiem karā Ukrainā. Pētnieks Vjačeslavs Berbeka uzskata, ka Krievijas panākumi Moldovā nozīmētu Ukrainas karaspēka uzmanības sadali. Proti, ukraiņiem būtu jākoncentrē spēki un jāpieskata arī Moldovas robeža, kas ievērojami vājinātu spējas frontē.

Vienlaikus eksperti uzskata, ka Krievijai visticamāk savus plānus Ukrainas kaimiņvalstī neizdosies īstenot, līdz ar to Moldovas liktenis varētu izšķirties Ukrainas kara beigās.

"Skaidrs, ka Krievija iebrukt militāri šobrīd nevar, jo ukraiņi viņus tur tālu no mums. Bet, kad Ukraina uzvarēs, un esmu pārliecināts, ka tā notiks, tad Moldovai tā būs vēsturiska iespēja apvienot valsti. Karš beigsies pie sarunu galda un domāju, ka sarunās jāiekļauj arī Piedņestras atbrīvošana," skaidro politiķis Marians.

Tātad Moldovas vadošie spēki paredz optimistisku iznākumu, taču vienlaikus atzīst, ka pie tā būs smagi jāstrādā. Ekspertiem nav šaubu, ka pastāv nopietni riski nelielās valsts drošībai, taču pagaidām veiksmi Krievijai valsts destabilizēšanā neparedz.

Projektu "Pētnieciskās žurnālistikas un faktu pārbaudes stiprināšana "Delfi" redakcijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2022

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!