Dienvidvācijas pilsētā Freiburgā (Freiburg im Breisgau) jau vairāk nekā 60 gadus atrodas latviešu kultūras centrs "Bērzaine", kas piedāvā arī viesnīcas pakalpojumus. Sākoties jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 pandēmijai, "Bērzaines" saime "Facebook" aicināja tautiešus, kas kādu iemeslu dēļ netiek atpakaļ uz Latviju, iepriekš piesakoties, apmesties latviešu centrā bez maksas. Kā stāsta "Bērzaines" vadītājs Indulis Bērziņš, interese bijusi liela.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.

"Mums daudzi zvanīja un interesējās, bet lielākoties bija vajadzīgs informatīvs un morāls atbalsts. Priecājamies, ka kopīgi ar Eiropas Latviešu apvienību (ELA) jau laicīgi pieņēmām lēmumu ELA gada kopsapulci, kas bija paredzēta 13.–15. martā, pārcelt uz nākamo gadu," saka Bērziņš.

Te uztraukums ir citāds: kā tautieši izolējas latviešu centrā Vācijā
Foto: Ieva Alberte

Pašreizējā krīze paralizējusi tūrisma nozari visā pasaulē. Arī "Bērzaines" viesu nams ir slēgts, bet tā saimnieki cer uz Vācijas valsts atbalstu. Tomēr Vācijā atbalsta lielums un izmaksas kārtība atšķiroties no Latvijā ieviestā. "Šobrīd viesu nams ir slēgts un cītīgi, ievērojot visus noteikumus, gatavojamies vasarai, kad, cerams, varēsim darbu turpināt," skaidro Bērziņš. "Uz to [krīzes ietekmi uz biznesu] būs labāk paskatīties pēc tam. Jebkurā gadījumā vienmēr interesanti salīdzināt Latviju ar Vāciju. Vācijā daudz kas bija ātrāk, un it kā jau labi, ka ir. Piemēram, dīkstāves režīms jau bija – maksā 60% [no darbinieka algas]. Taču vispirms alga jāizmaksā pašam darba devējam, un tad to pieprasa atmaksāt. Latvijā [dīkstāves kompensācijas] ievieš 75% un valsts maksā pa tiešo. Tas ir tāpat kā ar internetu, kas Vācijā bija ātrāk, bet Latvija ieviesa jauno, ātro, savukārt Vācijai paies 10 gadi, kamēr panāks Latvijas līmeni. Mēs šobrīd katru dienu sekojam līdzi visām atbalsta programmām, kur varam pieteikties, tādēļ reālo iztrūkumu varēs saprast tikai vēlāk. Arī jaunas atbalsta iespējas nāk klāt dienu no dienas, dažas mums der, dažas neder, bet tik pilnu darba dienu nav bijis – pat laikos ar vislielāko noslodzi. Vismaz vadības darbiniekiem. Lielākais paldies ir tieši Bērzaines komandai un Dinai Emerihai (Dina Emerich), kas ir mūsu biroja vadītāja," par situāciju Bērzainē un Vācijā stāsta Bērziņš.

Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" Vācijā īpašums "Bērzaine" ir īsta "mazā Latvija", kur iegriezties ikvienam ceļiniekam, teikts centra mājaslapā, ko rotā fotogrāfijas ar krāšņi ziedošu magnoliju kupenām. Senā māja Cēringenas pilsdrupu pakājē, kas sākotnēji bija domāta kā latviešu kara invalīdu mītne, pakāpeniski ir pārvērtusies mūsdienīgā viesu namā, kur pastāvīgi dzīvo aptuveni 20 cilvēki. Tur no pandēmijas radītajiem draudiem patvērusies arī Vācijā dzīvojošā žurnāliste Ieva Alberte ar dēliņu.

Prom no pilsētas

Te uztraukums ir citāds: kā tautieši izolējas latviešu centrā Vācijā
Foto: Ieva Alberte, privātais arhīvs


Ieva atsaukusies jau minētajam Induļa Bērziņa "Facebook" aicinājumam pēc tam, kad ar dēlu Diseldorfā bija mājās izolācijā pavadījusi trīs dienas. Jāpiebilst, ka Diseldorfa un visa Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme ir viens no Covid-19 visvairāk skartajiem reģioniem. Tāpēc Ieva kopā ar dēlu sēdusies auto un devusies piecas stundas garajā ceļā uz Bērzaini. "Balstoties uz Latvijas medijiem, kas ziņoja, ka aizver veikalus, ka noteikti pulcēšanās ierobežojumi, sapratu, ka Vācija sekos. Te viss ir lēnāk. Veco ļaužu pansionātus gan izolēja ātri, lai neviens neiet ciemos, riska grupu laicīgi noslēdza. Sapratu, ka negribu palikt mēnesi viena pati ar dēlu istabā, ka psiholoģiski tas nebūtu izturams. Otrs iemesls bija tas, ka piektdien pilsētā aizslēdza bērnu laukumus. Biju nolēmusi, ka palikšu Vācijā, neķeršu vīrusus lidmašīnā vai prāmjos, braucot uz Latviju," apsvērumus doties uz latviešu centru Freiburgā skaidro Ieva. Noteicošais iemesls rīkoties gan bijis tas, ka ierastie interneta veikali, kur viņa ieradusi iegādāties nepieciešamās lietas, tostarp pārtiku, tuvāko piegādi varējuši piedāvāt vien pēc desmit dienām, turklāt Ziemeļreinā-Vestfālenē pašlaik ir viens no lielākajiem ar Covid-19 saslimušo un mirušo rādītājiem, bet, neskatoties uz to, daudz kas turpina darboties, tostarp lidosta. "Man apkārt dzīvojošie kaimiņi ir veci. Viņi nevar palīdzēt un aiziet uz veikalu manā vietā. Mana dēla aukle pagājušo ceturtdien aizmuka atpakaļ uz Franciju. Arī mana labākā draudzene man neko nevar piegādāt, jo viņai drīz gaidāmas dzemdības. Sakritība. Noteicošais iemesls, kāpēc braucu šurp, bija tas, ka piektdien, ieejot veikalā, cilvēki neievēroja distanci."

Sieviete ir priecīga par izdarīto izvēli. "Te ir kalni, mazie veikaliņi, visi cilvēki viens otru sveicina! Šī ir cita Vācija," Ieva sajūsmināti stāsta par ļaužu viesmīlību un gleznaino apkārtni.

Interesanti, ka Ievas Diseldorfā apmeklētie vācu valodas kursi turpināja notikt līdz pat šai otrdienai, bet viņa pati izlēmusi tos neapmeklēt jau kopš piektdienas. Attālinātas mācīšanās iespējas netiekot piedāvātas. "Manuprāt, Vācijā daudzviet vēl pagājušajā nedēļā bija ļoti vieglprātīga attieksme pret visu, kas notiek. Zinot, ka tepat Bavārijā ir pilnīgs "lock down", zinot, ka šeit izturas nopietnāk, atbraucu šurp. Teica, ka arī te varētu būt ierobežojumi, bet šobrīd nav – ir parastie, ka jāievēro divu metru distance un tamlīdzīgi. Te ir maza pilsēta, veikalos maz cilvēku. Tāpat šeit ["Bērzainē"] ir iespēja, ka visu pārtiku piegādā centralizēti visiem, kas tur dzīvo. Mēs te esam aptuveni 20 latviešu. Viņiem ir savs piegādes serviss, jo šeit ir viesnīca. Taču arī veikalos situācija nav drausmīga, piemēram, beķerejā ir pilnīgi tukšs, ielaiž pa vienam, cilvēki aizklāj muti, maksā ar karti vai pat nemaksā – kā jau mazpilsētā, ņem uz krīta." Ieva īpaši uzteic "Bērzaines" iemītnieku izpalīdzīgumu un draudzīgumu. "Šeit manu bērnu pieskata pilnīgi visi. Te ir savējie. Ievērojam distanci, neapskaujamies. Mārītei bija vārdadiena, un visi stāvēja pa 1,5 metriem, jo bija atbraukusi arī policija apskatīties, vai nav kāda drūzmēšanās. Viņi atbrauca, pavaicāja, vai nevajag palīdzību."

Te uztraukums ir citāds: kā tautieši izolējas latviešu centrā Vācijā
Foto: "Bērzainē" iespējams vienatnē baudīt svaigu pavasara gaisu un fantastiskus skatus. Foto: Ieva Alberte

Kā Vācijā dzīvo ārkārtējās situācijas laikā


Policiju gan vairāk, nekā ierasts, ielās neredzot, bet, ja kāds nofotografētu un aizsūtītu policijai fotogrāfiju, kur redzams, ka tiek pārkāpti pulcēšanās noteikumi, tad gan varot sanākt nepatikšanas. "Tā jau reti sanākam visi kopā, katrs dzīvo pats par sevi. Ne jau tāpēc, ka kādu aplaidīsim, – dzīvojam norobežojušies kalna galā pie meža, bet nu kāds ar dronu jau vienmēr var nobildēt. Beidzot cilvēki to visu ņem nopietni," stāsta Ieva, kas pauž arī bažas, ka daudzi piesardzības pasākumi pat te ieviesti novēloti – piemēram, robeža ar netālu esošo Šveici slēgta vien pirms dažām dienām, bet pirms tam caur to Vācijā ieplūdis liels skaits viesstrādnieku no Itālijas. "Bergamo taču ir tikai 400 kilometru attālumā!" Arī skolas slēgtas krietni vēlāk nekā Latvijā. Pašlaik mācības daudzviet nenotiekot vispār, bet uzdevumi bērniem tiekot nosūtīti e-pastā.

Ieva skaidro, ka Vācijā pandēmijas izraisītais satraukums ir citāds nekā Latvijā. "Labi, te būs seši miljoni bezdarbnieku, IKP šausmīgi kritīsies, uzņēmumi būs dīkstāvē, bet vācieši droši zina, ka valsts viņus noturēs virs ūdens. Tāpēc satraukums nav par sociālajām lietām, visiem būs bezdarbnieku pabalsti utt. Būs, protams, grūti atkopties arī te, bet viņi tiks galā. Vācieši būtu tādi ieguvēji, ja viņi sakoptu savu digitālo pasauli! Neviens skolotājs nemāk iziet tīkla kameras priekšā un vadīt nodarbības, man arī kursi nenotiek. "Der Spiegel" bija uzrakstījis par skolotāju Berlīnē, kas mācot attālināti, un viņa bija nosaukta par varoni! Te viss ir papīrā, un viņi paši no tā ir zaudētāji." Iespējams, citās federālajās zemēs mācības notiek attālināti, bet Ievas apkārtnē gan skolas bērni pašlaik ir piespiedu brīvlaikā, un mācību gads, visticamāk, tiks pagarināts vasarā.

Ieva arī stāsta, ka viņai tuvākajā laikā bijis paredzēts lidojums uz Norvēģiju, bet skaidrs, ka pašreizējo apstākļu dēļ viņa turp nelidos. Tomēr, tā kā no Diseldorfas lidojumi vēl joprojām notiek, aviokompānija SAS negribot atdot par biļetēm iztērēto naudu. "Viņi apgalvo, ka varu lidot caur Stokholmu uz Oslo. Skaidroju, ka Vācijā tikai divi cilvēki vienlaikus drīkst būt kopā, bet man atbild, ka lidostas darbojas..."

Lidojumu atcelšanas dēļ izjukuši arī citi plāni, jo aprīlī, kamēr Ieva apmeklē kursus, viņas dēliņu, kam nepieciešama īpaša uzmanība, pieskatīt bija piekritusi draudzene, atlidot plānojis bija arī tēvs, bet tagad tas nenotiks. "Piezvanīju uz bērnu tiesību centru un pajautāju, kur ir mani asistenti un palīgi, kas pienākas. Viņi atbildēja, ka pašlaik ir "mēra laiks" un katrs cīnās par savu izdzīvošanu. Pat skaistā Vācija negrasījās man atsūtīt kādu, kas izietu ārā ar manu bērnu, kam pienākas brīvā laika asistents. Šobrīd tas viss ir pārtraukts."

Ieva arī stāsta, ka šis distancēšanās laiks daudziem ir ļoti traumatisks, īpaši cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām, depresiju, – Vācijas kanclere Angela Merkele pat esot teikusi, ka šajā laikā valstī dramatiski pieaugšot pašnāvību skaits.

Ugunskurā ceptas pankūkas

Te uztraukums ir citāds: kā tautieši izolējas latviešu centrā Vācijā
Foto: Ieva Alberte, privātais arhīvs

Tāpēc divu nedēļu atrašanās "Bērzainē", kur uzņemta kā ģimenē, Ievai bijis milzīgs atbalsts. Taujāta, kā aizrit dienas latviešu centrā, Ieva stāsta, ka pašlaik viesu nams ir pavasara remontā, puiši rosās, pielabojot nepieciešamo, ārā plaukst pavasaris un iespējams doties garās pastaigās, kas gan paģēr izturību, jo centrs atrodas visai augsta kalna galā.

Mazajā "Bērzaines" kopienā esot arī jauki kopā sanākšanas brīži, kad visi, ievērojot piesardzību, piemēram, cep virs ugunskura pankūkas un nododas jautrām sarunām. "Šie pasākumi vajadzīgi, lai socializētos, lai nesēdētu vieni mājiņās pie televizora, neskumtu, pastāstītu, kā kuram iet. Skābeņu zupa, nātru zupa, desiņas kamīnā, vakar viena sieviete bija uzcepusi ļoti garšīgu "Pavlovu". Pārsvarā jau sanākam un jokojamies," par vakarēšanu latviešu centrā stāsta Ieva.

"Nākamnedēļ braukšu atpakaļ. Man bija norunāts, ka te būšu divas nedēļas. Nevaru arī tā izmantot – elektrība, ūdens. Bērns arī jāpieradina atpakaļ pie skaļuma, trokšņiem. Te jau ir tas milzīgais pluss, ka viņš iziet pa durvīm un mierīgi iekāpj šūpolēs. Visur ir žogi. Te ir pilnīgi lauki un tik sirsnīgi cilvēki! Visi kaut ko dāvina, visi dalās," viņa piebilst.

Vācijas situācija


Vācija ir piektā vīrusa visvairāk skartā valsts pasaulē. Aktuālo statistiku par šajā un citās valstīs ar Covid-19 saslimušajiem, mirušajiem un veselību atguvušajiem cilvēkiem atradīsi šeit. Vācijā saslimušo skaits ir liels, bet, salīdzinot ar citām valstīm, mirstība no Covid-19 ir daudz mazāka.

Kopumā Vācijas valsts iestādes pašlaik stingri pievērsušās ierobežojošo un preventīvo pasākumu organizēšanai, tā pirmdien, 23. martā, cīņā pret pandēmiju Vācijas varasiestādes aizliegušas ārpus mājas pulcēties grupās vairāk nekā diviem cilvēkiem. Vācijas slimnīcas jau uzņēmušas pacientus ar Covid-19 saslimšanu no Itālijas.

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
  • Ik mēnesi vairāk nekā 80 rakstu un video materiālu
  • Analītisko rakstu sērijas un stāstniecības projekti
  • DELFI bez komercreklāmas
  • Videolekcijas un apjomīgs rakstu arhīvs
Abonē DELFI plus
par 2,99 eiro uz 4 nedēļām:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 Angela Merkele Daugavas Vanagi DELFI plus Itālija Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form