Laviņš un Dukurs. Uzvārdu nest kā plusu

Himnu puiši dziedāja tā, ka varēja redzēt abas zobu rindas. Precīzāk, himna tika laimē nobļauta. Pirmoreiz vēsturē pasaules junioru čempionātā Latvijas izlasei izdevās pieveikt čehus. Līdz šim tas nebija izdevies Latvijas izlasei nevienā vecumgrupā. Rezultātu atklāja Martins Laviņš (19), Rodrigo Laviņa dēls. Čempionātā Kanādā pagājušajā nedēļā Kanādas ledus arēnā bija manāms izlases krekls ar vēl vienu dzirdētu uzvārdu – Dukurs. Skeletonista Tomasa Dukura dēls Darels (19). Saruna ar viņiem par to, ko nozīmē nest spožu uzvārdu paaudzēs sportā.

Martins – Amerikā, Darels – Šveicē

"Ja godīgi – cenšos par to nedomāt. Zinu, ka salīdzina ar tēti. Tētis ir mans piemērs, draugs, atbalsts. Tas, kā spēlēju hokeju, lielā mērā ir viņa nopelns," saka uzbrucējs Martins, sazvanīts Amerikā pēc treniņa. Otro gadu viņš spēlē "Cedar Rapids Roughriders" un dzīvo Aiovas štatā, kas ir aptuveni trīs stundu brauciena attālumā no Čikāgas. "Pilnīgā nekurienē, kukurūzas lauka vidū," joko Martins. Enerģisks, runātīgs – gluži kā mamma Jana Duļevska. Tik enerģisks, ka čempionātā viņa piezīmes dēļ Latvijas izlase palika mazākumā pret Zviedriju. Laviņš aizgāja ģērbtuvēs un mammai sūtīja īsziņu: "Atraksti, kad mazākums beidzas." Mamma arī atrakstīja. Izlase mazākumā vārtus neielaida.

Ar uzbrucēju Darelu sarunājamies videozvanā, kamēr viņš uz treniņu Rīgā ved astoņgadīgo brāli Deniju, kurš arī trenējas hokejā. Darels Latvijā iegriezies uz brīdi pēc čempionāta, jo drīz atsākas sezona Šveices augstākajā hokeja līgā. Mans komentārs, ka "manāma līdzība ar Dukuriem", Darelam šķiet negaidīts. Viņš atbild ar: "Tiešām?" Jā, tiešām, bet tikai tad, kad skatiens nopietns kā pirms starta. Līdzko siguldietis sāk runāt, līdzību saskatīt grūtāk.

"Tas, ka mans tēvs ir Dukurs, nedod nekādas priekšrocības. Nekā īpaši arī neietekmē manu ikdienu. Spiedienu no tēva neesmu sajutis. Jā, reizēm kaitina, ka man nav cits uzvārds, jo mani uztver kā Tomasa Dukura dēlu," saka Darels, kura vārdam ir sakars ar rakstnieku Džeraldu Darelu. Vecmamma ar draudzeni bija izdomājušas, ka tieši britu rakstnieka uzvārds pirmajam mazdēlam derētu kā vārds.

Sarunājoties ar abiem hokejistiem, viņi šķiet vecāki par saviem gadiem. Tā gan ir kopīga iezīme sportistiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, agri kļūstot patstāvīgi. Mācās gatavot, mācās apstrādāt emocijas – pietrūkst māju, pietrūkst ģimenes, pietrūkst rupjmaizes. "Nē, man nenormāli gribas vecmammas rabarberu debesmannu! Tagad no atcerēšanās vien jau tāāā sagribējās!" saka Martins.