Vai Krievijas valdība, paplašinot "nedraudzīgo valstu" sarakstu, jau tuvākajā laikā tajā ierakstīs arī Izraēlu? Varbūtība ierindoties šajā uzskaitījumā ir atkarīga no Maskavas aizvainojuma un dusmu pakāpes. Kamēr jau vairākus gadus pie Krievzemes ienaidniecēm aptaujās pastāvīgi pieskaitītas Ukraina, Gruzija, ASV un Baltijas valstis, ebreju valstij krievi naidīgu noskaņojumu līdz šim nav pārmetuši. Taču pastāv iespēja, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļi, kas pildot valsts pasūtījumu tautas mobilizācijai, nodarbojas ar jaunu pretinieku meklēšanu, pēc komandas "no augšas" saskatīs nedraudzīgas darbības un saklausīs pretkrievisku retoriku arī Izraēlas viedoklī.
Šis viedoklis Ukrainas jautājumā balstās uz Izraēlas valdošo aprindu kopējo nostāju, kurā galvenā prioritāte ir Izraēlas valsts intereses. Izraēlas vadībai ir jārēķinās ar krievvalodīgajiem izraēliešiem no pēcpadomju valstīm, jo īpaši ar Kremli saistīto Krievijas un Izraēlas uzņēmēju politisko un sabiedrisko lomu.
No Bučas līdz Aleksandra sētai
Atšķirībā no sava priekšteča Naftali Beneta, kurš bija samērā piesardzīgs attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un izvairījās no Maskavas tiešas kritikas, pašreizējais premjers Jairs Lapids bija pirmais no Izraēlas līderiem, kas pievienojās Rietumiem, skaidri nosodot agresiju. Vēl ārlietu ministra amatā būdams, viņš aprīlī sadusmoja Kremli ar paziņojumu, ka Krievija ir veikusi kara noziegumus Bučā, un ar iniciatīvu pievienoties ANO nosodījumam par iespējamām Krievijas karavīru pastrādātām iedzīvotāju slepkavībām.
Krievijas vēstnieks Izraēlā brīdināja, ka viņa valsts "attiecīgi reaģēs", ja Izraēla sniegs militāru palīdzību Ukrainai.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
