'Cehs.lv': Drupaču rupuči jeb kas 2022. gadam kopīgs ar caurumu tualetes sienā

"Šis čalis noteikti nemāk pat izdegušu spuldzīti nomainīt," pie sevis nosmīnēju, kofīšopā vērojot otrā stūrī sēdošo Bezglutēna Barontēvu ar roku klapējam ārā no brašās bārdas melleņu mafina drupačas. Viens no piectūkstoš tādu pašu – ar rūtainu flaneļa kreklu un virs ausīm uzrullētu Žaka Īva Kusto jūrnieka micīti. Vizuāli īsts vīrišķības iemiesojums. Tādu tik izmest meža vidū kailu, un pēc stundas jau būs kailām rokām pārplēsis uz pusēm mežacūku, gaļu iemarinējis kazeņu zaptē un pašūdinājis no ādas gurnu apsēju un vesti. Taču šis sisītis šobrīd droši vien savā aifonā raksta sūdzību par to, ka trotuāri pārāk slideni... un vispār jāiet prom no toksiskā tvitera, ko sabojājis Īlons. Tad es sapratu, ka skatos spogulī pie kafūža sienas.

Daudziem šis bija pašrefleksijas gads. Par to, protams, parūpējās Krievija. Ja jautājums "A ko tu darītu, ja sāktos karš?" pie aliņa tika cilāts arī uzreiz pēc Krimas okupācijas, tad kopš 24. februāra tam ir pavisam cits svars. Un daudziem par to bija pirmo reizi jāpadomā pavisam nopietni. Kāds šogad sapakoja 72 stundu mugursomu, kāds iestājās Zemessardzē, vēl kāds sāka ķemmēt lidojumu piedāvājumu cenas un pētīt, uz kurieni labāk laisties bez riska sastapt tur sen jau aizlaidušos Aldi.

Kāds, skatoties spogulī, nolēma mainīties, kāds – turpināt tāpat. Un no gadījuma uz gadījumu gan viena, gan otra var būt pareizā izvēle. Daži bija muļķi un izvēlējās tādi vairs nebūt. Par tiem prieks, bet daži nosprieda, ka laiks par muļķiem kļūt tieši šogad. Un dažiem viss palika pa vecam – muļķis kas muļķis, prātīgs kas prātīgs.

Uz gada zīmīgākajiem notikumiem atskats būs nākamnedēļ ikgadējā "Cehs.lv" "uzvarētāju un lūzeru" dueļu rakstā, tāpēc šonedēļ vēl bez uzskaites. Nav ko bojāt garastāvokli tieši pirms gaišākajiem gada svētkiem ģimenes lokā, atgādinot par lielākajiem idiotiem šogad. Garastāvokli pabojāšu tieši pēc svētkiem.

Taču pie viena notikuma gan šī apcerīgā mīlestības vēstule divtūkstoš divdesmit otrajam man jāpiesien, un tās ir 14. Saeimas vēlēšanas. Kad pēc iepriekšējām jau šķita, ka nākamās būs dikti garlaicīgas, pa starpu uzradās Covid-19 un karš, dodot jaunu materiālu tiem, kas spēlē uz neapmierinātāko sabiedrības daļu. Čalis, kurš kaut ko sapūties un auro par totalitārismu, piesaucot Hitleru, kamēr pats iet griezt matus pie Ādolfa friziera, ir nudien uzjautrinošs skats. Pilnam komplektam beigās vajadzēja, lai pēc pakāstām vēlēšanām aizbēgtu uz Argentīnu. Jā, Saeimā netika, bet tika citi klauni. Daži no tiem ir albīnā fīrera bijušās trupas spilgtākie akrobāti.

Katru reizi no jauna dzirdam, ka sabiedrībai ir tieši tādi priekšstāvji, kādus tā pelnījusi. Bet katru vēlēšanu gadu tomēr no jauna domāju – vai tiešām? Ieskaitot arī Saeimā netikušos un rupji sametot kopā katlā rāceņus ar bietēm un kartupeļiem, sanāk ap 25%. Ceturtā daļa, kas balso par cilvēkiem, kuri ar pirkstu rāda uz sasalušiem tvaikiem debesīs un saka, ka tūlīt amerikāņi ar tiem visus saindēs ar neauglību. Ceturtā daļa, kas Krieviju uzlūko kā tīri foršu valsti, kura tikai aizstāvas. Ceturtā daļa, kas iesmej par ļoti lipīgu slimību, bet visvairāk baidās aplipināties ar homoseksualitāti. Ceturtā daļa, kurai