Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā būs pieejams arī finansējums drošībai, kas Latvijā varētu tikt izmantots esošās infrastruktūras – ceļu un tiltu – pielāgošanai armijas vajadzībām.

Raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) sacīja, ka notiek sarunas par nākošo ES fondu plānošanas posmu, kur tiks izdalīta nauda arī drošībai un mobilitātei, un apgalvoja, ka šī nauda būs paredzēta ceļiem.

Ārlietu ministrija portālu "Delfi" informē, ka "konkrētais finansējums, par kuru intervijā minēja aizsardzības ministrs, ir paredzēts dubultās izmantojamības infrastruktūras objektu attīstīšanai, pielāgojot civilās nozīmes objektus (tiltus, ceļus u.c.) militārajām vajadzībām, lai pa šo infrastruktūru bez šķēršļiem un sarežģītas plānošanas varētu pārvietoties militārie transportlīdzekļi, kas mēdz būt lielāki, smagāki un tehniski specifiskāki nekā civilie transportlīdzekļi un kravas." Konkrētus ceļa posmus un to atjaunošanas apmērus, ministrija nevarēja nosaukt, vien norādīja, ka "runa primāri ir par esošās infrastruktūras atjaunošanu un uzlabošanu". Arī par finansējumu skaidru atbilžu nav.

Eiropas Komisija (EK) maija sākumā nāca klajā ar savu piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam no 2021. līdz 2027. gadam. Savukārt maija izskaņā savu vērtējumu par šo EK piedāvājumu sniedza Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. EK uzstāj, ka budžetu jāpagūst pieņemt līdz nākamā gada 9. maijam.

No ES daudzgadu budžeta 2021. līdz 2027. gadam virzieniem EK izcēlusi vairākas nozares, kurās nākotnē vajadzētu ieguldīt lielākus līdzekļu, tostarp drošību un aizsardzību. Šajā virzienā kopējais budžets EK ieskatā būtu palielināms līdz 27,5 miljardiem, no kuriem 4,8 miljardi eiro tiktu investēti tieši drošībā. Tāpat piedāvāts izveidot 13 miljardus eiro lielu aizsardzības fondu, kā arī papildināt un rosināt valstu izdevumus pētniecībā un spēju attīstībā. Militārajā mobilitātē EK plāno investēt 6,5 miljardus eiro, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

EK norādījusi, ka arī ES Kohēzijas politikas finansējums var tikt likts lietā, lai stiprinātu drošību, piemēram, "tādos sektoros, kā transports un enerģētika, kur infrastruktūrai jābūt drošai", teikts EK paziņojumā par daudzgadu budžeta prioritārajām nozarēm. Vienlaikus gan EK rosinājusi par aptuveni 5% samazināt kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, norādot, ka politikas efektivitātes saglabāšanai un mērķu sasniegšanai, to nepieciešams modernizēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!