Izvēles brīvība, kas piesaista un notur talantus
Fleksibilitāte darba vietā
Foto: "Shutterstock"
Fleksibilitāte jau pašos pamatos paredz mainīgumu un pielāgošanos, un tādi patlaban ir noteikumi darba tirgū – darba devēji vēlas savās komandās redzēt patstāvīgus, atvērtus un uzņēmīgus darbiniekus, savukārt darbinieki meklē elastīgu darba vidi. Kā to panākt? Vispirms apzinot vajadzības un pielāgojot tās, lai kopīgi sasniegtu mērķi.
Fleksibilitāte – nevis priekšrocība, bet norma
Foto: publicitātes
Kādas ir fleksiblas darbavietas pazīmes? Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore un vadošā pētniece Zanda Rubene atklāj, ka ideālā fleksiblā darba vide ir tāda, kurā darbinieks var izvēlēties – strādāt klātienē vai attālināti, kā arī savai darbavietai spēj piekļūt 24 stundas diennaktī un izvēlēties darba laiku, bet fiziskās darba vides fleksibilitāte izpaužas kā atvērtā tipa birojs ar bīdāmām sienām un iespēju vienatnē patverties arī kādā klusā telpā.

Savukārt fleksibls darbinieks ir lojāls, uz problēmu risināšanu un patstāvību orientēts. Rubene neslēpj, ka patlaban prasības pret darbiniekiem zināmā mērā samazinās, jo Latvijā trūkst darbaspēka. Uzņēmumi drīzāk domā, kā piesaistīt un noturēt, un viens no veidiem, kā nodrošina nepieciešamās darba rokas, – aicina darba tirgū atpakaļ pensionārus. Jo īpaši tas novērojams izglītībā un medicīnā.

"Fleksibls darba ņēmējs ir tāds, kas mācās domāt un pieņemt lēmumus ārpus ierastā rāmja. Lai atbilstu mūsdienu dinamiskajam darba tirgum, darba ņēmējam ir jāmācās visas dzīves garumā. Ļoti nozīmīgas mūsdienās ir tā saucamās caurviju kompetences – uzņēmējspēja, kritiskā domāšana, digitālā, inovatīvā, pilsoniskā un globālā kompetence, kas ir kā eļļa, kas ļauj virzīties, mainīties un pielāgot profesionālās kompetences mainīgā darba tirgus prasībām," pauž pētniece.

"Protams, vecākās paaudzes vidū ir diezgan liels segments, kam trūkst mūsdienīgo kompetenču, piemēram, digitālo prasmju, tīklošanās iemaņu utt., kādas ir jauniešiem. Tonusu darba vidē un arī darba tirgū var uzturēt sadarbojoties. Proti, nevis nodalām jauniešus no vecākās paaudzes, bet skatāmies, kā īstenot dažādības vadībprasmi. Jo galu galā mums ir jāsasniedz mērķis visai komandai kopā, nevis jādomā, kā iesaistīt kādu konkrētu grupu," secina Rubene.
Elastīgums – birojs nav vienīgā darba vieta
Foto: "Accenture"
Elastīgums – spēja pielāgoties pārmaiņām – nav nošķirams no hibrīdrežīma jeb elastīga darba vides modeļa, jo pilnībā ir mainījusies izpratne par darba vietu un veids, kā mēs organizējam savu darba ikdienu. "It kā nekas sarežģīts – retāk nākam uz biroju, taču brīdī, kad sākam par to domāt plašāk, aktuāli kļūst dažādi jautājumi. Kas būs motivējošais faktors, lai darbinieks brauktu no mājām uz biroju? Cilvēks tāpat vien uz biroju nedosies – ir jābūt iemeslam, turklāt tie katram var būt atšķirīgi. Pārsvarā cilvēks nenāk uz biroju, lai pamainītu savu atrašanās vietu, bet galvenokārt nāk ar konkrētu mērķi, līdz ar to vadītājam ir jāspēj piedāvāt jauns modelis un mērķis," skaidro "Accenture" Darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā Inga Zvaigzne.
"Mēs ļoti bieži novērojam tendenci, ka darbus, kas prasa koncentrēties, cilvēks viennozīmīgi izvēlas darīt mājās savā privātajā vidē, kur traucējošo apstākļu ir krietni mazāk, savukārt birojā viņš vēlas piedalīties apmācībās vai paveikt lietas, kas saistītas ar inovācijām un sadarbību. Fleksibilitātes pamatā ir domāšanas veids, lai mēs vairs neuzskatām biroju par vienīgo darba vietu."
Elastīgums ietver arī to, ka birojs ir pielāgots dažādu darbu veikšanai. "Ja nepieciešams piezvanīt, var ieiet telefona būdiņā. Ja paredzēta sapulce, ir pieejamas dažādu izmēru sapulču telpas. Ja plānots koprades vai dizaina domāšanas sesija, tad tieši attiecīgajam mērķim ir pieejama labiekārtota vide. Tēlaini runājot, biroja vide ir kā krāsu palete, kurā ir pieejamas visas krāsas, lai atbilstoši darba specifikai un uzdevumam varētu izvēlēties sev piemērotāko," skaidro eksperte. Turklāt katrai telpai svarīgi būt aprīkotai ar tai atbilstošu audiovizuālo tehniku. "Mums jābūt vienmēr gataviem saslēgties tā, lai visi dalībnieki varētu piedalīties aktivitātēs, neatkarīgi no atrašanās vietas. Dinamika ir pavisam citādāka, ja tā ir tikšanās nevis "MS Teams" vai "Zoom", bet viss ir savienots tā, kas nodrošina iespējas visiem izteikties, redzēt un saprast notiekošo. Visi dalībnieki var iesaistīties un dot pienesumu."

Tiesa, ņemot vērā to, ka darba vides paradigma mainījās tik izteikti un strauji, tad visas krāsas vēl nav pieejamas. "Mēs vēl neesam pilnībā pielāgojušies pārmaiņām, turklāt neesam vēl apzinājuši visas mūsu vajadzības. Tieši tāpēc "Accenture" šobrīd tam velta daudz uzmanības un laika. Tas prasa ieguldījumus, kas ietver biroja labiekārtošanas darbus, tāpēc pārmaiņas nenotiek vienā dienā. Nākotnes plānos ir izstrādāt dažādus modernus konceptus kā "breakout areas" (zonas, kur "aizbēgt" no darba galda) vai "co-creation areas" (koprades zonas), kuras ir atvērta tipa, bet pilnībā sagatavotas tā, lai cilvēki varētu sanākt kopā un dažādos veidos sastrādāties. Padomā ir arī tā dēvētās demo zonas – darba rezultātu vai idejas prezentēšanai," stāsta Zvaigzne.
"IT nozarē novērojama tendence – cilvēki ir atraduši veidu, kā strādāt no mājām, un viņi negrib pilnībā atgriezties birojos. No nekustamā īpašuma viedokļa, visticamāk, biroja platības kopumā samazināsies un mainīsies veids, kā mēs tās ikdienā izmantojam."
Uzņēmums pirms pandēmijas efektīvai un elastīgai darba vietu pārraudzības sistēmai izveidoja un birojos ieviesa "Seatify" – uz sensoriem bāzētu risinājumu, kas nodrošina dinamisku darbavietu rezervēšanas iespēju. "Sistēma reālā laikā uzskaita, cik darba vietas tiek aizņemtas un cik atbrīvotas, jo ieejot darba telpā katrs pierakstās planšetē. Sistēma darbiniekam uzrāda brīvās vietas, kā arī pārbauda un reģistrē izmaiņas, ja persona ir devusies prom, lai nepieciešamības gadījumā to varētu izmantot cits darbinieks. Tas nodrošina efektīvu darba vides pārraudzību un izmantošanu. Tādējādi mēs varējām redzēt, cik katra darba vieta tiek izmantota. Sistēma parādīja, kuras darba vietas visvairāk tiek novērtētas no darbinieku puses, bet kurās ir nepieciešams kaut ko uzlabot. Kopumā ieguvām datus, kurus varam analizēt, lai pēc iespējas efektīvāk un laikmetam visatbilstošāk iekārtotu mūsu birojus. "Accenture" apvieno vairāk nekā 2000 talantu, bet darba vietu ir 1000, tāpēc bez plānošanas neiztikt," stāsta Zvaigzne.

Lai motivētu darbiniekus periodiski strādāt no biroja, "Accenture" rīko "Biroja dienas", proti, dienu, kurā birojā ierodas viena biznesa grupa vai nodaļa ("Accenture" gadījumā tie ir 200-250 cilvēku). "Tā ir vesela plūsma pozitīvu emociju, impulsu un diskusiju, jo satiekas cilvēki, kuri ikdienā tik bieži klātienē nesatiekas, un tieši tā ir labākā augsne radošumam un inovācijām. Tas ir jaunievedums, ko mēs izmēģinājām pirmoreiz pērn rudenī, kas izrādījās ļoti veiksmīgs – cilvēki par šādu iniciatīvu ļoti priecājās, tāpēc nolēmām, ka šādus pasākumus organizēsim četrreiz gadā visām biznesa grupām," atklāj Zvaigzne.
"Viens no iemesliem, kāpēc cilvēkam vajadzētu nākt uz biroju – viņam ir jājūtas piederīgam konkrētam uzņēmumam, jāsaprot šī uzņēmuma kultūra, veids, kā tas darbojas. To nekad nevajag novērtēt par zemu. Tas ir arī iemesls, kādēļ mēs uzskatām, ka ar zināmu regularitāti ir jānāk uz biroju un jāsatiekas ar savu komandu un arī citiem cilvēkiem ārpus tiešās komandas," rezumē Zvaigzne.
Fleksibilitātes dažādās "sejas" – darbinieku pieredze
Mūsdienu mainīgajos apstākļos, kad ir grūti paredzēt nākotni, ne tikai uzņēmumiem, bet arī cilvēkiem ir jābūt daudzpusīgiem, lai spētu pielāgoties dažādām situācijām. Tā vietā, lai gaidītu lielāku skaidrību par nākotni, ikvienam ir svarīgi spēt ieraudzīt iespējas esošajos apstākļos, lai tās izmantotu savas konkurētspējas saglabāšanai un dzīves-darba līdzsvaram. Vairāki "Accenture" talanti dalās savā pieredzē, ko viņiem nozīmē elastīgums dažādās dzīves situācijās – izvēloties dzīvesvietu vai vietu darba dienai, izmantojot iespēju pastrādāt no citas valsts, mainot tehnoloģiju virzienu vai izvēloties studijas ārvalstīs, lai vēlāk atgrieztos Latvijā. Elastīgums jeb spēja pielāgoties ir būtiska arī privātajā dzīvē, piemēram, tēvam uzņemoties rūpes par jaundzimušo.
Izvēloties dzīvesvietu un vietu darba dienai
Foto: "Accenture"
Līga, "Accenture" biznesa procesu automatizācijas analītiķe Baltijā

Elastīgums man nozīmē izvēles brīvību, kur un kā veidot savu darba un dzīves telpu, jo ēra, kad darbs ir paveicams tikai noteiktā vietā, daudzās nozarēs ir pagājusi. Tieši pandēmijas laikā pārdomāju savas dzīvesvietas izvēli – rezultātā pieņēmu lēmumu no Rīgas pārcelties uz dzimto pilsētu Liepāju, kur ir jūtams lielāks dabas tuvums – jūra, svaigs gaiss, sakārtota infrastruktūra – viss nepieciešamais dzīvošanai. Atceros, ka skolas laikā avīzē lasīju rakstu par vienu pāri, kas strādāja IT attālināti no dzimtas mājām Liepājas rajonā. Tajā laikā tas šķita kaut kas neticams. Šobrīd atskārtu, ka šķietami neiespējamo esmu realizējusi savā dzīvē, un šo izvēli nenožēloju. Dzīvojot mierīgākā vidē, ikdienā ir mazāks stresa līmenis. Elastīgums man saistās ne tikai ar dzīvesvietas, bet arī ar vietas izvēli darba dienai. Jau iepriekš, dzīvojot Rīgā, vasarās bieži praktizēju strādāšanu brīvā dabā – ārpus telpām, lai vairāk sajustu dabas tuvumu. Parasti izvēlos vietas, kurās nav fona trokšņu un daudz cilvēku, bet ir labs interneta pārklājums. Strādāšanai dabā izvēlos darba dienas, kurās man nav paredzētas prezentācijas sapulcēs. Gan tādēļ, lai daba ar saviem trokšņiem neiezagtos prezentācijās, gan tādēļ, ka, strādājot dabā, upurēju daļu no komforta – iztieku bez otra monitora. Savā pieredzē un "perfektās vietas" atradumos dalos ar kolēģiem.

Strādājot ārpus telpām, svarīgi ir padomāt par nepieciešamo aprīkojumu. Man ir gan krēsls, gan darba virsma, tāpat, ja sākas lietus vai darbam traucē negaidīti trokšņi, tad varu pārcelties un turpināt strādāt no automašīnas, kur ir piestiprināmais galdiņš. Šādās dienās līdzi ņemu visu nepieciešamo – rezerves barošanas avotus gan telefonam, gan datoram, uzkodas, lietas peldēšanai utt. Strādāšana ārpus telpām mani iedvesmo. Bija periods, kad tādā veidā strādāju gandrīz katru dienu. Interesanti, ka šobrīd, ikdienā dzīvojot Liepājā, man vairs tik bieži neprasās strādāt ārpus telpām, visticamāk, tas ir saistīts ar to, ka šobrīd ikdienā vairāk jūtu dabas tuvumu. Ļoti novērtēju šo elastīgo darba modeli, kurā prioritāte ir rezultāts, nevis "nosēdētās" minūtes vai ierādītais darba galds birojā. Jūtos labi strādājot attālināti arī pēc Covid, vienlaikus attālinātais darbs aktualizē jautājumu par piederības sajūtu uzņēmumam. Tomēr uzskatu, ja cilvēks ir atvērts, aktīvs un iesaistās aktivitātēs ārpus tiešajiem darba pienākumiem, tad ir viegli iepazīt jaunus cilvēkus, sniegt un saņemt atgriezenisko saiti, dot kopējo ieguldījumu uzņēmumam, nozarei un uzturēt tik ļoti nepieciešamo saikni ar kolektīvu. "Accenture" ir birojs Kurzemes reģionā – Ventspilī, bet aptuveni reizi mēnesī izvēlos doties uz Rīgas biroju, kur ir ieplānotas attiecīgās tikšanās ar kolēģiem, plānošanas sesijas un citas aktivitātes.
Iepazīsties ar Profesijām IT nozarē
Testēšanas speciālists
ir atbildīgs par to, lai tiktu pārbaudīts, vai programmētāja izveidotā programmatūra vai sistēma strādā atbilstoši tās projektam, lietotāju, biznesa prasībām un atbilst IT standartiem. Testēšanas speciālistam ir nepieciešamas zināšanas par dažādiem testēšanas rīkiem, projektu vadības un programmēšanas rīkiem, kā arī pieejām, ņemot vērā viņa izraudzīto virzienu.
Datu analītiķis
ir IT speciālists, kura darbs ir strukturēt uzņēmumā pieejamo informāciju, pārvēršot to kvalitatīvos datos, pētīt, ar mērķi atrast un atbilstoši interpretēt nozīmīgas sakarības, kas atbalsta lēmumu pieņemšanu. Datu analītiķi strādā, izmantojot gan mākoņu risinājumu piedāvātās iespējas, gan arī uzņēmuma iekšienē uzstādītu un uzturētu infrastruktūru.
Datorsistēmu tehniķis
spēj izvērtēt datortehnikas, vienkāršu lokālo datortīklu, operētājsistēmu un lietojumprogrammas atbilstību lietotāju vajadzībām. Ikdienā datorsistēmu tehniķis uzstāda lokālos datortīklus, pārbauda un novērš kļūmes visu veidu datortehnikas un programmatūras darbībā, konfigurē, diagnosticē un modernizē datortehniku, programmatūru un lokālos datortīklus.
Izmantojot iespēju vasarā pastrādāt no citas valsts
Foto: "Accenture"
Aiva, "Accenture" projektu vadības biroja konsultante

Pērnā gada augustā izmantoju "Accenture" doto iespēju 10 dienas pastrādāt no citas valsts. Izvēlējos Spāniju, jo agrāk tur biju dzīvojusi, un arī šobrīd, dzīvojot Latvijā, regulāri braucu apciemot draugus. Konkrēto Spānijas reģionu un pilsētu biju jau iepazinusi ļoti labi, līdz ar to vēlme, to apskatīt vēl vairāk, mani netirdīja un pa dienu varēju fokusēties darbam. Vieta un vide man bija pazīstama un es arī zināju, kā pavadīšu laiku darba dienu vakaros un brīvdienās. Braucot strādāt no citas valsts, jāizvēlas tam piemērotākais laiks, ne tikai no laika apstākļu, bet arī darba/mācību noslodzes aspekta. Piemēram, mana izvēle braukt augustā bija arī tāpēc, ka esmu uzņēmuma organizētajā pārkvalifikācijas programmā, kas sadarbībā ar universitāti nodrošina iespējas iegūt akadēmisko zināšanu bāzi datorzinātnē, tāpēc braucienu plānoju tā, lai līdz studiju laikam būtu atpakaļ. Tāpat svarīgi ir ne tikai aprēķināt potenciālās dzīvošanas izmaksas, bet arī zināt konkrētās valsts kultūru, cilvēku paradumus un dzīvesveidu. Piemēram, Spānijā svētdienās lielveikali nestrādā un pieņemtais vakariņu laiks ir no 21.00 līdz 22.00, līdz ar to vakaros pie miera devos vēlāk nekā ikdienā ierasts. No rītiem gan bija nedaudz grūtāk piecelties, bet tai pašā laikā papildu enerģijas pieplūdumu deva tas, ka varēju baudīt vietējo kultūru un atmosfēru. Tā kā es šo laiku pavadīju pie radiniekiem, man brauciens neradīja papildu dzīvesvietas izmaksas, kā arī tas sakrita ar laiku, kad viņi nebija uz vietas, līdz ar to lielākoties mājās biju viena.

Noteikti jāpadomā par laika zonu atšķirību starp reģioniem. Tā kā mani kolēģi lielākoties atrodas Vācijā, tad man par to nebija jāuztraucas, jo Spānija un Vācija atrodas vienā laika zonā. Svarīgs priekšnoteikums ir arī laicīgi pārliecināties, ka interneta pieslēgums vietā, kurā dzīvo ir stabils. Latvijā esam pieraduši pie steidzīga un diezgan punktuāla dienas ritējuma, un pusdienas pārtraukumu nereti izmantojam, piemēram, lai aizietu līdz veikalam, tomēr Spānijā dzīves ritms ir lēnāks. Plānojot dienu, jārēķinās, ka ašais izgājiens līdz veikalam vai bankai var ievilkties stipri ilgāk kā ierasts. Brauciens uzlādēja "baterijas", jo man, dzīvojot Latvijā, ļoti pietrūkst siltums un eksotiskais skats pa logu – jūra, palmas un kalni. Domāju, ka šo iespēju vislabāk izmantot kā atvaļinājuma pagarinājumu Latvijas tumšajos un aukstajos mēnešos. Vienlaikus es neieteiktu izvēlēties valsti, kuru cilvēks vēlas padziļināti apskatīt, jo pa dienu tomēr būs jāstrādā, un visām ekskursijām un plāniem var nepietikt laika. Savukārt, ja ir vēlme nomainīt vidi, nedaudz pasauļoties un izbaudīt siltos vakarus – tā ir lieliska ideja.
Uzdrīkstēties mainīt tehnoloģiju virzienu nozares ietvaros
Foto: "Accenture'
Sigita, "Accenture" "Java" izstrādātāja Baltijā

Cilvēkam apgūt citu tehnoloģiju virzienu nav tik sarežģīti, ja viņam ir pamatiemaņas datorzinātnē vai vienā no nozares virzieniem. Ikdienā "Accenture" strādā ar starptautiskiem projektiem dažādās jomās, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un pieejas. Tas ir uzņēmuma pluss, jo IT speciālistam ir iespēja strādāt ne tikai šauras jomas projektos, bet tos pamainīt, tāpat laika gaitā var saprast, kas viņam nozarē patīk vislabāk. Esmu studējusi Latvijas Universitātē datorzinātnes programmā, to pabeidzu un 2003. gadā sāku strādāt vienā IT uzņēmumā par testēšanas inženieri, bet 2005. gadā pievienojos "Accenture". Tolaik uzņēmumā bija nepieciešams iekšējais auditors, kas palīdz novērtēt iekšējās kontroles sistēmas darbību, lai to pilnveidotu un sakārtotu nepieciešamos procesus. Šajā amatā nostrādāju 15 gadus. Lai gan programmēšana nebija mana ikdiena, tomēr bija nepieciešamas dažādas atskaites un rīki ikdienas darbu automatizēšanai, kurus programmēju izmantojot "MS Excel" makrosu funkcijas un "Power BI". Veicot attiecīgos uzdevumus, kas saistīti ar programmēšanu, sapratu, ka tā man patīk visvairāk. Līdz ar to nolēmu mainīt darbības jomu no kvalitātes auditiem uz programmēšanu, apzinot iespējas, kā to varētu paveikt.

Nozarē viena no visbiežāk pielietotajām programmēšanas valodām ir "Java", tāpēc izvēlējos to apgūt. Ļoti novērtēju, ka man šāda iespēja tika dota. Kolēģi noticēja maniem spēkiem, un es pabeidzu "Accenture" "bootcamp" mācības, kurās ātrā tempā tika iemācītas pamata iemaņas. Pēc tām tiku iekļauta komandā, kurā bija lieliski kolēģi, no kuriem saņēmu iedrošinājumu iesākto turpināt, kā arī nepieciešamo atbalstu. Tas mani motivēja doties uz priekšu un apgūt jaunas lietas. Tas ir būtiski, lai jaunajam speciālistam ir iespēja strādāt projektā, kurā ir atbilstoša atmosfēra, lai viņam nav jābaidās kļūdīties. Izstrādātājs darba rezultātu redz ļoti ātri, bet, strādājot ar iekšējiem auditiem, rezultātu varēju novērtēt tikai ilgtermiņā. Apzinos, ka programmētājam ir svarīgas ne tikai programmēšanas valodas iemaņas, bet viņam ir būtiski saprast arī citas lietas, piemēram, mākoņtehnoloģiju infrastruktūru, sistēmu integrāciju, savienojamību, testēšanas tehnikas utt. Tāpat ir nepieciešama izpratne par klienta prasībām, kāpēc konkrētā sistēma ir nepieciešama, kas tai būtu jādara, jārisina. Vienlaikus noderīgas ir zināšanas par klienta darbības nozari. Ja programmētājs vēlas būt veiksmīgs savā amatā, tad viņam ir jāizprot biznesa procesi un jāspēj ieraudzīt kopējā bilde. 
Mērķtiecīgi radīt sev iespējas studijām ārvalstīs, lai vēlāk atgrieztos Latvijā
Foto: "Accenture'
Pauls, "Accenture" "Microsoft" lietotņu grupas vadītājs Baltijā

Vidusskolas gadus pavadīju akadēmiski motivējošā vidē un iedvesmojošā sabiedrībā, kas mani pamudināja mērķtiecīgi radīt sev iespējas studijām ārvalstīs. Šie pūliņi vainagojās ar vietu lieliskā fizikas studiju programmā vienā no Lielbritānijas universitātēm. Šo pieredzi uzskatu par vienu no nozīmīgākajām savā līdzšinējā mūžā, jo tā man 20 gadu vecumā darīja nepieciešamu veikt patstāvīgus, saistošus lēmumus, ar kuru sekām vēlāk jārēķinās. Jautājumi, kādus man, jaunizceptam studentam, bija jāatrisina, varēja būt tik triviāli kā tuvākā pārtikas veikala vietas atrašana, taču bija arī daudz nopietnāki, piemēram, studiju maksas un uzturēšanās izmaksu finansēšana vairāku gadu garumā, personīgā budžeta nodrošināšana, apzināšanās un kontrole. Tāpat šis laiks parādīja nejaušības un varbūtību nozīmi mūsu dzīvē, jo nevienā plānā nebija iekļauta, piemēram, nozagta pase un no tās izrietošā nepieciešamība doties uz 300 km attālo Latvijas konsulātu Londonā un emigrācijas atļaujas kārtošana. Skaidrākā mācība, ko šajā laikā guvu bija – lielākā daļa nozīmīgo lēmumu dzīvē ir jāpieņem, balstoties uz nepilnīgu informāciju, izvēloties pieņemamāko paredzamo scenāriju un atsakoties no tā alternatīvām. Tāpat jebkuram paredzētajam iznākumam ir varbūtība nepiepildīties, pat nodrošinot visus tam nepieciešamos priekšnoteikumus. Einšteins, izsakoties par kvantu teoriju reiz rakstīja, ka "Dievs ar visumu kauliņus nespēlē", taču uzskatu, ka tieši varbūtība un nenoteiktība ir mūsdienu pasaules nozīmīgākie pamatprincipi, ar kuriem ļaudīm ir jāprot sadzīvot un par to nepārdzīvot.

Pēc universitātes absolvēšanas mana izvēle lika atgriezties Latvijā, kurā sāku būvēt savu profesionālo karjeru, nepieturoties pie kādiem noteiktiem profesiju vai nozaru rāmjiem, bet gan izmantojot iespējas pielietot savu iepriekšējo akadēmisko un praktisko pieredzi. Kopumā esmu strādājis četrās savstarpēji nesaistītās augsto tehnoloģiju un produktu izstrādes sfērās, kuras vieno nepieciešamība risināt uzdevumus sarežģītā un daudzslāņainā operatīvajā vidē. Dažas no spilgtākajām atmiņām saistu ar trakiem projektiem, kā teju unikālas rūpnīcas ražošanas līnijas drošu pārcelšanu no Austrumeiropas uz ASV Rietumkrastu un tās darbības atkārtotu uzsākšanu vai individualizētu dzelzceļa ritošā sastāva moduļu izstrādi un piegādāšanu vilcienu ražotājiem Āzijā. Ar šādu pieredzes fonu arī Covid izaicinājumi, šķita tikai kā vēl viens faktors, kas nedaudz izmaina dzīves vienādojumu nevis kā nepārvarams haoss, kas izjauc ierasto kārtību. Pāreja uz IT nozari un Accenture solīja vidi, kurā ik dienu ir jārisina neordināri uzdevumi, pieņemot lēmumus ar tālejošām sekām un sadarbojoties ar cilvēkiem ar krasi atšķirīgu skatījumu un pasaules pieredzi. Jāsaka – šis solis nav licis vilties, un nozare nudien novērtē spēju pielāgoties, rast kompromisus un risināt uzdevumus, paturot prātā plašāku stratēģisko perspektīvu kā tā, kas ir acu priekšā.
Uzņemoties rūpes par jaundzimušo, izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu
Foto: "Accenture'
Mārtiņš, "Accenture" projektu vadītājs Baltijā

Elastīgums ir svarīgs dažādās dzīves situācijās – ne tikai darba jautājumos. Laikā, kad uzzinājām, ka sieva gaida mazuli, sākotnēji centāmies saprast, kurš no mums dosies bērna kopšanas atvaļinājumā. Tolaik biju vienā svarīgā projektā, kur biju pārņēmis darba pienākumus no kolēģes, kura bija devusies bērna kopšanas atvaļinājumā, savukārt sieva studēja un arī šobrīd studē medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē. Nevienam no mums nebija piemērots laiks šādām pārmaiņām, bet kopā pieņēmām lēmumu, ka gadu pavadīšu mājās ar meitu, kura piedzima pērnā gada septembra beigās. Savu izvēli nenožēloju un iedrošinu arī citus tēvus izmantot šādu iespēju. Pirms pieņemt lēmumu par došanos bērna kopšanas atvaļinājumā, iesaku izvērtēt, kuram no vecākiem ir lielāka pievienotā vērtība turpināt strādāt, bet kuram palikt mājās ar bērnu. Lai gan daļai cilvēku, iespējams, joprojām mēdz būt uzskati, ka bērna kopšanas atvaļinājums ir tīrā atpūta, tomēr tas tā nav. Pirmie mēneši ir visgrūtākie, kad ir jāsaprot jaunais režīms, kas mijās ar negulētām naktīm. Jaunajiem vecākiem ir svarīgi iepazīt savu bērnu, lai izprastu viņa vēlmes un vajadzības. Pirms meitas ienākšanas ģimenē laicīgi tam gatavojāmies, apmeklējot dažādas lekcijas par bērna kopšanu, tāpat zināšanas papildinām šobrīd, jo katra diena ir jaunu izaicinājumu pilna. Pirmā gada laikā bērna attīstība ir ļoti strauja, līdz ar to mācīšanās process nebeidzas – līdzīgi kā IT nozarē ir nepārtraukti jāseko līdzi aktualitātēm. Ienākot bērnam ģimenē, svarīgs ir vecāku mentālais briedums, jo atbildība ir liela.

Tāpat neiztikt bez pacietības un noturības, tomēr es ļoti priecājos, ka esmu kopā ar meitu šajā attīstības posmā. Mums ir izveidojusies cieša saikne, un labā ziņa, ka ģimenē spēcīga piesaiste ir abiem vecākiem. Ikdienā ir svarīgi atrast kompromisu, lai abi vecāki pavadītu laiku ar mazuli, kā arī katram būtu neliels laiks atpūtai. Būtiski ir sadalīt pienākumus. Abiem vecākiem iesaku pamēģināt visu, kas ir saistīts ar jaundzimušā aprūpi, lai pēc tam uzņemtos rūpes, kuras sanāk vislabāk. Piemēram, manos pienākumos katru dienu ietilpst doties ar meitu un suni 2h pastaigā, par viņu rūpējos un spēlējos dienas pirmajā pusē, vakaros lieku gulēt, bet sieva meitu baro, kā arī vairāk laika ar viņu pavada vakaros. Abiem vecākiem ir jāatceras, ka ir svarīgi rūpēties ne tikai par bērnu, bet arī vienam par otru, sniedzot atbalstu. Protams, ikdienas rutīna dara savu, kad paliek arī garlaicīgi, tomēr bērni izaug ļoti ātri, tāpēc izbaudu šo laiku. Atbalstu arī valstī pieņemtās izmaiņas likumdošanā, kas nosaka, ka bērna kopšanas atvaļinājums no šī gada ir jādala starp vecākiem, lai veicinātu lielāku tēvu iesaisti bērna aprūpē. Iesaku tēviem palikt mājās vismaz likumā noteiktos divus mēnešus, tas ir brīnišķīgs laiks, lai veidotos piesaiste un būtu vairāk laika ģimenei.
Vairāk par IT mācību piedāvājumu un karjeras iespējām "Accenture" uzzini bootcamp.lv, shegoestech.lv un accenture.com.