Sistēmu modernizēšana, kvantu tehnoloģijas un futūristiskas vēsmas
IT nozares tendences
Foto: "Shutterstock"
IT nozares attīstība, kas norit ģeometriskā progresijā, nav skatāma atrauti no pēdējo gadu globālajiem notikumiem – sākot ar pandēmijas ierobežojumiem, kas uzņēmumus burtiski piespieda digitalizēties un modernizēt savu IT infrastruktūru, un beidzot ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas it visiem lika ciešāk savilkt jostas un domāt par optimizāciju. Kādas ir nozares tendences patlaban un kādi būs nākotnes izaicinājumi un perspektīvas – stāsta nozares eksperti.
Citi stāsti no šīs sērijas
Augstas sarežģītības projekti – Latvijas iespēja izcelties
Foto: "Accenture"
"Accenture" projektu portfeļa vadītājs Baltijā Uldis Apsītis atklāj – ja pirms 24. februāra notikumiem IT nozare priecājās par to, ka pasaule ir iemācījusies strādāt attālināti un uzņēmumi divu gadu laikā ir izpildījuši automatizācijas desmitgades plānus, tad pēc 24. februāra aina iezīmējās krietni citāda: "Tas, protams, turpinās – sadarbošanās rīki, attālinātais darbs un automatizācija aizvien ir aktuāli, taču daudz klientu bija spiesti pārslēgt darījumus, jo Eiropā daļa uzņēmumu izmantoja IT pakalpojumus gan Krievijā, gan Ukrainā. Arī mēs izjutām spiedienu, un pavasarī tas ietekmēja darba tirgu." Savukārt pēcāk, inflācijai arvien pieņemoties spēkā, it visās biznesa nozarēs pasaulē arvien aktīvāk sāka pievērsties procesu automatizēšanai un cilvēkresursu samazināšanai, fokusējoties uz ietaupīšanu.
"Vairāk ir novērojams, ka uzņēmumi īsteno jau ilgi atliktus uzturēšanas darbus un pāriet no vecākām platformām uz jaunākām, lai samazinātu uzturēšanas izmaksas. Izteikti ir redzama arī čatbotu un vienotās komunikācijas sistēmu ieviešana. Ja iepriekš komunikācija ar klientiem lielākoties notika dažādos kanālos, kas savā starpā nebija savienoti, tad šobrīd uzņēmumi strādā pie tā, lai komunikācijas ķēde nepārtrūktu, arī nomainot saziņas kanālu," skaidro Apsītis.
"Vairāk ir novērojams, ka uzņēmumi īsteno jau ilgi atliktus uzturēšanas darbus un pāriet no vecākām platformām uz jaunākām, lai samazinātu uzturēšanas izmaksas. Izteikti ir redzama arī čatbotu un vienotās komunikācijas sistēmu ieviešana. Ja iepriekš komunikācija ar klientiem lielākoties notika dažādos kanālos, kas savā starpā nebija savienoti, tad šobrīd uzņēmumi strādā pie tā, lai komunikācijas ķēde nepārtrūktu, arī nomainot saziņas kanālu," skaidro Apsītis.
Lielāks fokuss uz izmaksu samazināšanu vienlaikus aktualizējis jautājumu par darbaspēka piesaisti no lētākām valstīm, piemēram, Dienvidāzijas, kas pandēmijas gados bija mazinājies. "IT nozarei ir jādomā, kā lokālā tirgū varētu darīt augstas pievienotās vērtības darbus, jo skaidrs, ka nekad nevarēsim konkurēt ar stundas cenu. Vienīgais veids konkurences cīņā ir atrast nišas un jomas, kur mēs esam unikāli vai labāki, kur varam izcelties. Augstākas sarežģītības projekti ir tie, kur mēs varam konkurēt, piemēram, mākoņtehnoloģiju jomā, pārvietojot IT infrastruktūru no lokāliem serveriem uz mākoņservisiem, kur varam pilnībā izplānot šo procesu, piesaistot IT arhitektus, kā arī īstenot ieviešanas darbus," pamato Apsītis.
IT infrastruktūras pārvietošana uz mākoņservisiem un IT sistēmu modernizēšana patlaban ir divi izplatītākie projektu veidi, kādus "Accenture" īsteno. "Ja pirms pāris gadiem šāda veida projektu bija salīdzinoši nedaudz, tad šobrīd tie pieaug ģeometriskā progresijā – klienti pārvieto savu infrastruktūru uz mākoņiem, kas ļauj panākt daudz labāku mērogojamību. Tas ir redzams visās nozarēs," novērojumos dalās Apsītis.
Vaicāts, vai uz šo notikumu un tendenču fona iezīmējas profesijas, kur pastiprināti nepieciešams darbaspēks, viņš paskaidro, ka ir divi virzieni, turklāt pilnīgi pretēji: "Lielu daļu sistēmu uzturēšanas un lietotāja atbalsta darbu līdz tam veica darbaspēks lētākās valstīs ārpus Eiropas Savienības (ES), taču atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas papildinājumiem (Schrems II), kas paredz, ka ar klientu datiem vairs nedrīkst strādāt ārpus ES, attiecīgie darbi atkal tiek veikti Eiropā, kas ilgu laiku netika darīts. Līdz ar to šajā nišā mums trūkst darbinieku, otrs virziens – jau minētie augstas sarežģītības projektu plānotāji un izpildītāji."
Savukārt nākotne pieder kvantu tehnoloģijām. "No vienas puses, tas vēl aizvien izklausās pēc kosmosa, taču pērn mums jau bija pilotprojekts medicīnas nozarē, bet šogad strādājam vēl pie pāris piedāvājumiem klientiem. Tas ir diezgan liels izaicinājums – kā no lielajām matērijām nonākt līdz kaut kam praktiskam, ko prezentēt klientam. Līdztekus IT infrastruktūras modernizācijai un pārvietošanai, kā arī hibrīddarba organizēšanai viens no nākotnes virzieniem viennozīmīgi ir kvantu tehnoloģijas. Mēs ceram Latvijā izveidot "quantum hub" (kvantu centrmezgls – tulk.), jo varam lepoties ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Kvantu datorzinātnes centra un Andra Ambaiņa zināšanām un pieredzi – jomai ir labs eksporta potenciāls, ar ko mēs varam izcelties Eiropā," rezumē Apsītis.
Vaicāts, vai uz šo notikumu un tendenču fona iezīmējas profesijas, kur pastiprināti nepieciešams darbaspēks, viņš paskaidro, ka ir divi virzieni, turklāt pilnīgi pretēji: "Lielu daļu sistēmu uzturēšanas un lietotāja atbalsta darbu līdz tam veica darbaspēks lētākās valstīs ārpus Eiropas Savienības (ES), taču atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas papildinājumiem (Schrems II), kas paredz, ka ar klientu datiem vairs nedrīkst strādāt ārpus ES, attiecīgie darbi atkal tiek veikti Eiropā, kas ilgu laiku netika darīts. Līdz ar to šajā nišā mums trūkst darbinieku, otrs virziens – jau minētie augstas sarežģītības projektu plānotāji un izpildītāji."
Savukārt nākotne pieder kvantu tehnoloģijām. "No vienas puses, tas vēl aizvien izklausās pēc kosmosa, taču pērn mums jau bija pilotprojekts medicīnas nozarē, bet šogad strādājam vēl pie pāris piedāvājumiem klientiem. Tas ir diezgan liels izaicinājums – kā no lielajām matērijām nonākt līdz kaut kam praktiskam, ko prezentēt klientam. Līdztekus IT infrastruktūras modernizācijai un pārvietošanai, kā arī hibrīddarba organizēšanai viens no nākotnes virzieniem viennozīmīgi ir kvantu tehnoloģijas. Mēs ceram Latvijā izveidot "quantum hub" (kvantu centrmezgls – tulk.), jo varam lepoties ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Kvantu datorzinātnes centra un Andra Ambaiņa zināšanām un pieredzi – jomai ir labs eksporta potenciāls, ar ko mēs varam izcelties Eiropā," rezumē Apsītis.
Iepazīsties ar Profesijām IT nozarē
Kvantu tehnoloģijas – nākotne bez robežām
Foto: "Delfi"
Kā skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Kvantu datorzinātnes centra vadītājs profesors Andris Ambainis, zem vārdu salikuma "kvantu tehnoloģijas" ir vairākas teorētiskās un praktiskās nozares: datortehnoloģijas, kas balstītas kvantu fizikā, kvantu skaitļošana, kas pēta, kā, pielietojot kvantu fiziku, iespējams būvēt ātrākus datorus un kvantu programmatūru, kvantu šifrēšana, kuras uzdevums ir pielietot kvantu efektus drošākai šifrēšanai, un kvantu sensori – dažāda veida mērierīces, kas ar kvantu fizikas palīdzību veic precīzākus mērījumus.
Nozares, kas par kvantu tehnoloģijām izrāda pastiprinātu interesi, ir militārā, medicīnas un finanšu joma, kas paģēr vai nu augstu drošības līmeni (piemēram, saziņa starp bankām vai augsta drošības līmeņa valsts iestādēm), vai komplicētu datu apstrādi (ķīmijas modelēšana farmācijā vai diagnostika pēc rentgenuzņēmumiem), vai precīzus mērījumus (atrašanās vietas un ātruma noteikšana bez GPS).
Ambainis atklāj, ka Latvijā kvantu tehnoloģiju projektu ir samērā daudz: "Mums ir paveicies, ka kvantu tehnoloģiju jomā ir dažādas izcilības saliņas. Viena ir kvantu programmatūra un skaitļošanas metožu izstrāde kvantu datoriem. Otra ir teorētiskā kvantu nanofizika – kvantu mērierīču teorija. Organizācijas no Latvijas iesaistās arī projektos citviet pasaulē. Piemēram, Latvijā ir uzņēmums "EvenTech", kas nodarbojas ar ļoti precīzu laika mērīšanu, un viņu ierīces izrādās noderīgas arī kvantu šifrēšanai, jo tai ir nepieciešams ļoti precīzi izmērīt, kad tiks pārraidīts signāls. Savukārt mūsu grupa (Latvijas Kvantu iniciatīva – red.) izstrādā kvantu skaitļošanas lietojumus – pētām, kā ar kvantu datoriem varēs kaut ko sarēķināt mākslīgā intelekta mašīnmācīšanās jomā vai kā ar kvantu datoriem meklēt sakarības lielos datu apjomos."
Nozares, kas par kvantu tehnoloģijām izrāda pastiprinātu interesi, ir militārā, medicīnas un finanšu joma, kas paģēr vai nu augstu drošības līmeni (piemēram, saziņa starp bankām vai augsta drošības līmeņa valsts iestādēm), vai komplicētu datu apstrādi (ķīmijas modelēšana farmācijā vai diagnostika pēc rentgenuzņēmumiem), vai precīzus mērījumus (atrašanās vietas un ātruma noteikšana bez GPS).
Ambainis atklāj, ka Latvijā kvantu tehnoloģiju projektu ir samērā daudz: "Mums ir paveicies, ka kvantu tehnoloģiju jomā ir dažādas izcilības saliņas. Viena ir kvantu programmatūra un skaitļošanas metožu izstrāde kvantu datoriem. Otra ir teorētiskā kvantu nanofizika – kvantu mērierīču teorija. Organizācijas no Latvijas iesaistās arī projektos citviet pasaulē. Piemēram, Latvijā ir uzņēmums "EvenTech", kas nodarbojas ar ļoti precīzu laika mērīšanu, un viņu ierīces izrādās noderīgas arī kvantu šifrēšanai, jo tai ir nepieciešams ļoti precīzi izmērīt, kad tiks pārraidīts signāls. Savukārt mūsu grupa (Latvijas Kvantu iniciatīva – red.) izstrādā kvantu skaitļošanas lietojumus – pētām, kā ar kvantu datoriem varēs kaut ko sarēķināt mākslīgā intelekta mašīnmācīšanās jomā vai kā ar kvantu datoriem meklēt sakarības lielos datu apjomos."
Iemesls, kāpēc kvantu tehnoloģijas ir perspektīvs nākotnes darbības lauks, meklējams to unikālajās īpašībās. Proti, kvantu fizika paver fizikālas iespējas, kuras citādi nebūtu iespējamas. Piemēram, drošā šifrēšana balstās faktā, ka kvantu daļiņu nevar nomērīt, neizjaucot tās stāvokli. Tas ir fenomens, kas parastajā fizikā nepastāv, un to var izmantot, lai radītu šifrēšanu, ko nav iespējams noklausīties. Līdzīgi ir arī ar kvantu datoriem. Ja parasta datora skaitļošanas elementam ir divi stāvokļi – nulle un viens, tad kvantu datoram bez nulles un vieninieka ir vēl liels daudzums starpstāvokļu, kurus iespējams izmantot, lai uztvertu likumsakarības, kuras parastam datoram ir ļoti grūti vai neiespējami uztvert.
"Man ir bijis projekts kopā ar "Accenture", kur pētījām, vai ar kvantu datoru var labāk apstrādāt rentgenuzņēmumus. Tā ir viena no lielajām mākslīgā intelekta problēmām – izdomāt datora algoritmu, kas nodarbojas ar diagnostiku. Problēma ir tā, ka šie rentgenuzņēmumi patlaban ir pārāk lieli, lai mēs tos varētu iedabūt kvantu datorā, bet mēs varam ar parasto datoru atlasīt svarīgākās iezīmes, ielikt tās kvantu datorā, lai tas pēc šiem datiem veiktu diagnostiku," stāsta Ambainis. Šobrīd sadarbība ar "Accenture" turpinās, pētot jaunus kvantu algoritmu pielietošanas virzienus.
Kā atklāj profesors, patlaban kvantu tehnoloģiju ziņā ir daudz iespēju eksperimentēt: "Latvijā nevienas vidēja mēroga kvantu ierīces nav, bet mēs varam pieslēgties attālināti – esam to jau darījuši projektā ar "Accenture". Akadēmiskajā vidē patlaban norit projekts, kura ietvaros Eiropā piecos lieljaudas skaitļošanas centros uzliks pa nelielam kvantu datoram, lai zinātnieki varētu eksperimentēt. Mēs piedalīsimies vienā no šiem projektiem – būsim vieni no pirmajiem izmēģinātājiem ierīcei, kas atradīsies Polijā. Eiropas Savienībai ir stratēģisks mērķis – uzlikt Eiropā ražotas kvantu ierīces piecās vietās Eiropā."
Taču, kā atzīst Ambainis, kvantu tehnoloģijas ir bezgalīgs pētniecības lauks un ir aizvien lielāki plāni par kvantu ierīcēm, kuras nākotnē tiks uzbūvētas.
Kā atklāj profesors, patlaban kvantu tehnoloģiju ziņā ir daudz iespēju eksperimentēt: "Latvijā nevienas vidēja mēroga kvantu ierīces nav, bet mēs varam pieslēgties attālināti – esam to jau darījuši projektā ar "Accenture". Akadēmiskajā vidē patlaban norit projekts, kura ietvaros Eiropā piecos lieljaudas skaitļošanas centros uzliks pa nelielam kvantu datoram, lai zinātnieki varētu eksperimentēt. Mēs piedalīsimies vienā no šiem projektiem – būsim vieni no pirmajiem izmēģinātājiem ierīcei, kas atradīsies Polijā. Eiropas Savienībai ir stratēģisks mērķis – uzlikt Eiropā ražotas kvantu ierīces piecās vietās Eiropā."
Taču, kā atzīst Ambainis, kvantu tehnoloģijas ir bezgalīgs pētniecības lauks un ir aizvien lielāki plāni par kvantu ierīcēm, kuras nākotnē tiks uzbūvētas.
IKT pienesums ekonomikā – 6% no IKP
Foto: LETA
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente profesore Signe Bāliņa stāsta, ka Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare pagājušajā gadā ir turpinājusi izaugsmi: "Nodarbināto skaits nozarē pārsniedz jau 40 tūkstošus speciālistu, nozares peļņas rādītāji tuvojas 600 miljoniem eiro, IKT pienesums veido 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un nodokļos IKT nozare saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem par 2022. gada 1. ceturksni samaksājusi teju desmito daļu no visiem iekasētajiem nodokļiem – 8,7%. Taču būtiskākais ir tas, ka esam konkurētspējīgi pasaulē, spējam radīt pieprasītus produktus un risinājumus, par ko liecina augošie eksporta rādītāji. 2021. gadā IKT pakalpojumu eksports palielinājies līdz 960 miljoniem eiro, savukārt IKT produktu eksports sasniedz 1,5 miljardus eiro. IKT pakalpojumu eksports 2022. gada 1. ceturksnī sasniedza 272 miljonus eiro, 2. ceturksnī 300 miljonus eiro un 3. ceturksnī – 311 miljonus eiro."
Vaicāta, kas nepieciešams, lai piesaistītu vairāk speciālistu IKT nozarei, Bāliņa atbild, ka tas ir mērķtiecīgs darbs jau skolās, skaidrojot eksaktās izglītības nozīmi turpmākās karjeras gaitā un veicinot skolēnu interesi par dabaszinātnēm un matemātiku. "Līdztekus svarīga ir mūžizglītība un speciālistu prasmju nemitīga pilnveide. Tāpat ir jāstrādā pie efektīvas speciālistu pārkvalifikācijas, un svarīga loma ir valsts atbalstam mācību infrastruktūrai un izglītības procesu digitālajai transformācijai," rezumē LIKTA prezidente.
Vaicāta, kas nepieciešams, lai piesaistītu vairāk speciālistu IKT nozarei, Bāliņa atbild, ka tas ir mērķtiecīgs darbs jau skolās, skaidrojot eksaktās izglītības nozīmi turpmākās karjeras gaitā un veicinot skolēnu interesi par dabaszinātnēm un matemātiku. "Līdztekus svarīga ir mūžizglītība un speciālistu prasmju nemitīga pilnveide. Tāpat ir jāstrādā pie efektīvas speciālistu pārkvalifikācijas, un svarīga loma ir valsts atbalstam mācību infrastruktūrai un izglītības procesu digitālajai transformācijai," rezumē LIKTA prezidente.
Nākotnes vēsmas – metaverss, zaļā programmēšana un kosmosa tehnoloģijas
Tehnoloģijas attīstās straujiem soļiem, nozarē parādās aizvien jauni virzieni, tāpēc IT nozares uzņēmumiem ir jāspēj jau laikus apzināt un ieraudzīt, kuras jomas attīstīties nākotnē, kur gaidāma izaugsme un jaunas biznesa iespējas. Bez kvantu tehnoloģiju attīstības virziena vieni no interesantākajiem nozares virzieniem, kur gaidāms liels nākotnes potenciāls, ir metaverss, zaļā programmēšana un kosmosa tehnoloģijas. Plašāk par šiem virzieniem stāsta "Accenture" tehnoloģiju eksperti.
Metaverss
"Accenture" Song nodaļas vadītājs Baltijā Kaspars Auzarējs-Auzers
Metaverss, kas apvieno virtuālo pasauli ar reālo, sniedzot iespējas cilvēkiem satikties virtuāli, izmantojot savus digitālos dvīņus jeb avatarus, ir nākamais digitālās transformācijas vilnis, kas noteiks to, kā internetu izmantosim nākotnē. Metaverss ļauj iztēloties, kā dati veido mūsu digitālo pieredzi, vienlaikus izaicina uzņēmumus pārdomāt savu klātbūtni tiešsaistē, veidojot jaunas iespējas, kā sazināties ar klientiem, partneriem un darbiniekiem. Lai gan mūsdienās metaversa risinājumi var likties futūristiski vai nišas produkti, piemēram, izklaides jomā, tomēr nākotnē šī joma attīstīsies, un uzņēmumi jau šobrīd var apsvērt un sākt strādāt pie nākotnes stratēģijām. Pasaulē šobrīd ir aptuveni 400 miljoni metaversa lietotāju (t.sk. 230 miljoni platformā "Roblox"). Turklāt lielākā daļa no lietotājiem ir pusaudži un jaunieši, tāpēc tehnoloģiju sniegtās iespējas ir jāizmanto atbildīgi. Pēc pieciem vai desmit gadiem jaunieši iekļausies darba tirgū, kas radīs jaunus izaicinājumus ne tikai darba devējiem, bet biznesa vidē kopumā, jo sabiedrība aizvien biežāk vēlēsies izmantot jaunākās tehnoloģiju sniegtās iespējas. Šobrīd metaversa iespējas tiek pētītas biznesa vidē, piemēram, lai saprastu, vai metaverss var palīdzēt uzņēmumiem uzlabot pārdošanas rādītājus.
Paplašinātās realitātes risinājumi ir arī noderīgi rīki auditorijas noturēšanā un jaunu klientu piesaistē. Vairāki piemēri vērojami apģērbu, rotaslietu, kosmētikas produktu nozarēs, kur paplašinātās realitātes risinājumi, klientam atrodoties attālināti, nodrošina individuālu un inovatīvu iepirkšanās pieredzi – ar iespēju detalizēti apskatīt, piemērīt un iegūt papildu informāciju par precēm un produktiem, to sastāvu un ietekmi uz vidi, cilvēka veselību. Metaversa risinājumi un iespējas tiek izmantotas arī izglītībā, veselības aprūpē u. c. nozarēs. Tirgus izpētes kompānija "Gartner" prognozē, ka līdz 2026. gadam 25% cilvēku pavadīs vismaz stundu dienā metaversa vidē darba, iepirkšanās, izglītības, sociālo mediju vai izklaides nolūku dēļ. Lai joma attīstītos, nozarē turpinās diskusijas par to, lai darbības dažādu platformu vidēs tiktu veiktas atbilstoši regulējumiem, kā arī tiek strādāts pie tehniskā nodrošinājuma nepilnībām, piemēram, briļļu smaguma samazināšanas.
Metaverss, kas apvieno virtuālo pasauli ar reālo, sniedzot iespējas cilvēkiem satikties virtuāli, izmantojot savus digitālos dvīņus jeb avatarus, ir nākamais digitālās transformācijas vilnis, kas noteiks to, kā internetu izmantosim nākotnē. Metaverss ļauj iztēloties, kā dati veido mūsu digitālo pieredzi, vienlaikus izaicina uzņēmumus pārdomāt savu klātbūtni tiešsaistē, veidojot jaunas iespējas, kā sazināties ar klientiem, partneriem un darbiniekiem. Lai gan mūsdienās metaversa risinājumi var likties futūristiski vai nišas produkti, piemēram, izklaides jomā, tomēr nākotnē šī joma attīstīsies, un uzņēmumi jau šobrīd var apsvērt un sākt strādāt pie nākotnes stratēģijām. Pasaulē šobrīd ir aptuveni 400 miljoni metaversa lietotāju (t.sk. 230 miljoni platformā "Roblox"). Turklāt lielākā daļa no lietotājiem ir pusaudži un jaunieši, tāpēc tehnoloģiju sniegtās iespējas ir jāizmanto atbildīgi. Pēc pieciem vai desmit gadiem jaunieši iekļausies darba tirgū, kas radīs jaunus izaicinājumus ne tikai darba devējiem, bet biznesa vidē kopumā, jo sabiedrība aizvien biežāk vēlēsies izmantot jaunākās tehnoloģiju sniegtās iespējas. Šobrīd metaversa iespējas tiek pētītas biznesa vidē, piemēram, lai saprastu, vai metaverss var palīdzēt uzņēmumiem uzlabot pārdošanas rādītājus.
Paplašinātās realitātes risinājumi ir arī noderīgi rīki auditorijas noturēšanā un jaunu klientu piesaistē. Vairāki piemēri vērojami apģērbu, rotaslietu, kosmētikas produktu nozarēs, kur paplašinātās realitātes risinājumi, klientam atrodoties attālināti, nodrošina individuālu un inovatīvu iepirkšanās pieredzi – ar iespēju detalizēti apskatīt, piemērīt un iegūt papildu informāciju par precēm un produktiem, to sastāvu un ietekmi uz vidi, cilvēka veselību. Metaversa risinājumi un iespējas tiek izmantotas arī izglītībā, veselības aprūpē u. c. nozarēs. Tirgus izpētes kompānija "Gartner" prognozē, ka līdz 2026. gadam 25% cilvēku pavadīs vismaz stundu dienā metaversa vidē darba, iepirkšanās, izglītības, sociālo mediju vai izklaides nolūku dēļ. Lai joma attīstītos, nozarē turpinās diskusijas par to, lai darbības dažādu platformu vidēs tiktu veiktas atbilstoši regulējumiem, kā arī tiek strādāts pie tehniskā nodrošinājuma nepilnībām, piemēram, briļļu smaguma samazināšanas.
Zaļā programmēšana
"Accenture" IT arhitekts, tehnoloģiju eksperts Agris Traskovs
Zaļā programmēšana jeb "green coding" ir programmēšana, kurā ne tikai tiek novērtēts darba gala rezultāts, bet procesa gaitā tiek sekots līdzi arī tam, cik daudz elektrības un resursu patērēs izveidotā sistēma, lietotne, programma, proti, kāds ir to darbības patēriņš. IT nozarē liela loma ir procesiem, un pat nelieli uzlabojumi programmatūras koda enerģijas patēriņā ir nozīmīgi, jo tas tiks izpildīts daudzas reizes, piemēram, ja kodu darbina 200 000 reižu mēnesī, tad pat nelieli uzlabojumi laika gaitā sniedz ievērojamus ietaupījumus. IT nozarē dotos uzdevumus var paveikt dažādos veidos, kas var prasīt gan nelielu, gan izšķērdīgu resursu izlietojumu. Šobrīd, kad ir palielinājušās energoresursu cenas un aktualizējies resursu pieejamības jautājums, uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērš izmaksām. Tiesa, programmēšanas darbos ne vienmēr resursu patēriņu ir iespējams nomērīt, bet nozarē pie tā tiek strādāts. Tirgus līderi piedāvā dažādus rīkus, lai veiktu aptuvenus aprēķinus par noslodzi, lai varētu pārliecināties un novērtēt, cik resursu tiek patērēts koda rakstīšanai un tā darbības patēriņam. IT uzņēmumi ievieš labās prakses pieejas, izmanto monitorēšanas rīkus un risinājumus, kas aprēķina izmaksas, tāpat tiek veidoti rīki, lai kopumā novērtētu IT projektu izmantoto resursu apjomu.
Nozarē ir labās prakses nosacījumi, kurus var izmantot jau šobrīd programmatūras darbos. Pirmkārt, piedomāt pie tā, lai darba procesā izmantotu pēc iespējas mazāk resursu un elektrības. Otrs nosacījums attiecas uz rīku izmantošanu – ikdienā pielietojot tikai tos, kuri ir nepieciešami, neizmantotos rīkus noņemot nost. Trešais nosacījums ir saistībā ar programmatūras, sistēmu, risinājumu atrašanās vietu, proti, vai tie atrodas serverī, kas fiziski atrodas uzņēmumā, vai arī šajā jomā tiek izmantotas mākoņpakalpojumu iespējas, kad programmēšanas procesā ir iespējams izmantot IT resursus tieši tik, cik tas ir nepieciešams, atbilstoši noslodzei. Paredzams, ka nākotnē zaļās programmēšanas pieejas un rīki kļūs aizvien aktuālāki.
Zaļā programmēšana jeb "green coding" ir programmēšana, kurā ne tikai tiek novērtēts darba gala rezultāts, bet procesa gaitā tiek sekots līdzi arī tam, cik daudz elektrības un resursu patērēs izveidotā sistēma, lietotne, programma, proti, kāds ir to darbības patēriņš. IT nozarē liela loma ir procesiem, un pat nelieli uzlabojumi programmatūras koda enerģijas patēriņā ir nozīmīgi, jo tas tiks izpildīts daudzas reizes, piemēram, ja kodu darbina 200 000 reižu mēnesī, tad pat nelieli uzlabojumi laika gaitā sniedz ievērojamus ietaupījumus. IT nozarē dotos uzdevumus var paveikt dažādos veidos, kas var prasīt gan nelielu, gan izšķērdīgu resursu izlietojumu. Šobrīd, kad ir palielinājušās energoresursu cenas un aktualizējies resursu pieejamības jautājums, uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērš izmaksām. Tiesa, programmēšanas darbos ne vienmēr resursu patēriņu ir iespējams nomērīt, bet nozarē pie tā tiek strādāts. Tirgus līderi piedāvā dažādus rīkus, lai veiktu aptuvenus aprēķinus par noslodzi, lai varētu pārliecināties un novērtēt, cik resursu tiek patērēts koda rakstīšanai un tā darbības patēriņam. IT uzņēmumi ievieš labās prakses pieejas, izmanto monitorēšanas rīkus un risinājumus, kas aprēķina izmaksas, tāpat tiek veidoti rīki, lai kopumā novērtētu IT projektu izmantoto resursu apjomu.
Nozarē ir labās prakses nosacījumi, kurus var izmantot jau šobrīd programmatūras darbos. Pirmkārt, piedomāt pie tā, lai darba procesā izmantotu pēc iespējas mazāk resursu un elektrības. Otrs nosacījums attiecas uz rīku izmantošanu – ikdienā pielietojot tikai tos, kuri ir nepieciešami, neizmantotos rīkus noņemot nost. Trešais nosacījums ir saistībā ar programmatūras, sistēmu, risinājumu atrašanās vietu, proti, vai tie atrodas serverī, kas fiziski atrodas uzņēmumā, vai arī šajā jomā tiek izmantotas mākoņpakalpojumu iespējas, kad programmēšanas procesā ir iespējams izmantot IT resursus tieši tik, cik tas ir nepieciešams, atbilstoši noslodzei. Paredzams, ka nākotnē zaļās programmēšanas pieejas un rīki kļūs aizvien aktuālāki.
Kosmosa tehnoloģijas
"Accenture" inovāciju vadītājs Baltijā un kosmosa tehnoloģiju biznesa sadarbības attīstības vadītājs Eiropā Kristaps Banga
Šobrīd kosmosa tehnoloģijas var likties futūriskas, tomēr nākotnē attiecīgais virziens nostiprināsies un attīstīsies – iespējas tiks izmantotas daudz plašāk un biežāk. Kosmosa tehnoloģiju virzienu var iedalīt trīs jomās. Pirmā aptver iespējas no kosmosa uz Zemi, piemēram, dažādi satelītdati un kartes, kas tiek izmantotas jau šobrīd, arī izmaksas ir samazinājušās, kā arī datu iegāde, apstrāde un apmaiņa notiek aktīvāk nekā iepriekš. Attiecīgie dati palīdz laicīgi pamanīt dažādas pārmaiņas, piemēram, nesen Baltijas jūrā notika dabasgāzes noplūde, kas bija saistīta ar gāzesvada "Nord Stream" plīsumiem, satelītdati palīdz šādas situācijas identificēt stundas laikā. Savukārt, ja sensori ir izvietoti arī uz Zemes, var novērot, mērīt gan spiedienu, siltumu, gan citus parametrus. Dati ir noderīgi daudzās jomās. Mūsdienās neviens nav jāpārliecina par datu izmantošanu militārajā nozarē, bet tos var pielietot arī citās jomās, piemēram, pilsētplānošanā. Vairāki interesanti piemēri vērojami ilgtspējas jomā. Viens no pasaules vadošajiem saldumu ražotājiem, kas ikdienā produktu ražošanā izmanto kakao pupiņas, investē kakao koku stādīšanā. Satelītdati ražotājam parāda kopējo situāciju pasaulē, uzrādot vietas, kurās kakao kokus vajadzētu stādīt, vienlaikus uzņēmums pārliecinās, cik aktīvi norisinās koku stādīšana. Kosmosa tehnoloģiju virziens ir svarīgs satelītinterneta izmantošanā, kas paver jaunas iespējas valstīs un vietās, kur interneta pieslēgums vēl nav plaši pieejams. Industriālajās nozarēs, piemēram, akmeņogļu iegūšanā, to var apvienot ar digitālajiem dvīņiem, automatizācijas u. c. risinājumiem, lai samazinātu negadījumu skaitu. Otrs jomas virziens ir iespējas no Zemes uz kosmosu, kad uzņēmumi ražo, programmē un sagatavo ierīces, kuģus, tehniku, ko varētu izmantot kosmosā.
Tiesa gan, pieaugot kosmosa tehnoloģiju izmantošanai un vēsturisko satelītu, kosmosa kuģu skaitam, nedrīkst aizmirst par kosmosa piesārņojumu un iespējām to mazināt. Otrais virziens aptver arī apmācības, lai kosmonautus sagatavotu kosmosa videi, kā arī sniegtu iespēju plašākam cilvēku lokam iejusties kosmonauta ampluā. Šajā jomā vairāk attīstās uzņēmumu pakalpojumu virziens uzņēmumiem jeb B2B. Latvija kosmosa tehnoloģiju jomā var lepoties, jo Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskops, kas atrodas Irbenē, ir viens no lielākajiem Eiropā, un to iespējams izmantot kā radiointerferometra sastāvdaļu kopā ar pārējiem radioteleskopiem, ko var izmantot arī ārpus galaktikas objektu novērojumiem. Trešais kosmosa tehnoloģiju virziens ir saistīts ar Visumu, kas iekļauj tūrismu, lai nākotnē cilvēks varētu doties ceļojumos kosmosa vidē. Tas aptver arī kosmosa kuģus, viedās ierīces un risinājumus, lai nākotnē tos izmantotu daudz plašāk, piemēram, lai no asteroīdiem ņemtu vērtīgos materiālus, no tiem izzāģētu nepieciešamās formas vai arī tos sazāģētu mazākos izmēros. Interesanti izpētes projekti ir arī pārtikas jomā, kur kosmosā ar 3D drukas risinājumu palīdzību cenšas audzēt liellopa steiku, par šādiem un citiem izpētes projektiem un iespējām nākotnē dzirdēsim aizvien biežāk. Kosmosa tehnoloģiju iespējas ir neizmērojamas, un mēs sagaidām tuvāko gadu laikā ļoti daudz inovatīvu risinājumu.
Šobrīd kosmosa tehnoloģijas var likties futūriskas, tomēr nākotnē attiecīgais virziens nostiprināsies un attīstīsies – iespējas tiks izmantotas daudz plašāk un biežāk. Kosmosa tehnoloģiju virzienu var iedalīt trīs jomās. Pirmā aptver iespējas no kosmosa uz Zemi, piemēram, dažādi satelītdati un kartes, kas tiek izmantotas jau šobrīd, arī izmaksas ir samazinājušās, kā arī datu iegāde, apstrāde un apmaiņa notiek aktīvāk nekā iepriekš. Attiecīgie dati palīdz laicīgi pamanīt dažādas pārmaiņas, piemēram, nesen Baltijas jūrā notika dabasgāzes noplūde, kas bija saistīta ar gāzesvada "Nord Stream" plīsumiem, satelītdati palīdz šādas situācijas identificēt stundas laikā. Savukārt, ja sensori ir izvietoti arī uz Zemes, var novērot, mērīt gan spiedienu, siltumu, gan citus parametrus. Dati ir noderīgi daudzās jomās. Mūsdienās neviens nav jāpārliecina par datu izmantošanu militārajā nozarē, bet tos var pielietot arī citās jomās, piemēram, pilsētplānošanā. Vairāki interesanti piemēri vērojami ilgtspējas jomā. Viens no pasaules vadošajiem saldumu ražotājiem, kas ikdienā produktu ražošanā izmanto kakao pupiņas, investē kakao koku stādīšanā. Satelītdati ražotājam parāda kopējo situāciju pasaulē, uzrādot vietas, kurās kakao kokus vajadzētu stādīt, vienlaikus uzņēmums pārliecinās, cik aktīvi norisinās koku stādīšana. Kosmosa tehnoloģiju virziens ir svarīgs satelītinterneta izmantošanā, kas paver jaunas iespējas valstīs un vietās, kur interneta pieslēgums vēl nav plaši pieejams. Industriālajās nozarēs, piemēram, akmeņogļu iegūšanā, to var apvienot ar digitālajiem dvīņiem, automatizācijas u. c. risinājumiem, lai samazinātu negadījumu skaitu. Otrs jomas virziens ir iespējas no Zemes uz kosmosu, kad uzņēmumi ražo, programmē un sagatavo ierīces, kuģus, tehniku, ko varētu izmantot kosmosā.
Tiesa gan, pieaugot kosmosa tehnoloģiju izmantošanai un vēsturisko satelītu, kosmosa kuģu skaitam, nedrīkst aizmirst par kosmosa piesārņojumu un iespējām to mazināt. Otrais virziens aptver arī apmācības, lai kosmonautus sagatavotu kosmosa videi, kā arī sniegtu iespēju plašākam cilvēku lokam iejusties kosmonauta ampluā. Šajā jomā vairāk attīstās uzņēmumu pakalpojumu virziens uzņēmumiem jeb B2B. Latvija kosmosa tehnoloģiju jomā var lepoties, jo Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskops, kas atrodas Irbenē, ir viens no lielākajiem Eiropā, un to iespējams izmantot kā radiointerferometra sastāvdaļu kopā ar pārējiem radioteleskopiem, ko var izmantot arī ārpus galaktikas objektu novērojumiem. Trešais kosmosa tehnoloģiju virziens ir saistīts ar Visumu, kas iekļauj tūrismu, lai nākotnē cilvēks varētu doties ceļojumos kosmosa vidē. Tas aptver arī kosmosa kuģus, viedās ierīces un risinājumus, lai nākotnē tos izmantotu daudz plašāk, piemēram, lai no asteroīdiem ņemtu vērtīgos materiālus, no tiem izzāģētu nepieciešamās formas vai arī tos sazāģētu mazākos izmēros. Interesanti izpētes projekti ir arī pārtikas jomā, kur kosmosā ar 3D drukas risinājumu palīdzību cenšas audzēt liellopa steiku, par šādiem un citiem izpētes projektiem un iespējām nākotnē dzirdēsim aizvien biežāk. Kosmosa tehnoloģiju iespējas ir neizmērojamas, un mēs sagaidām tuvāko gadu laikā ļoti daudz inovatīvu risinājumu.
Vairāk par IT mācību piedāvājumu un karjeras iespējām "Accenture" uzzini bootcamp.lv, shegoestech.lv un accenture.com.