SĒRGA BEZ VAKCĪNAS:
DEZINFORMĀCIJA PAR COVID-19 LATVIJĀ
Katrīna Žukova
Nacionālo ziņu nodaļas redaktore
Dezinformācija, tostarp viltus ziņas, gluži kā Covid-19 skar ikvienu iedzīvotāju visā pasaulē, taču pret to atšķirībā no jaunā koronavīrusa vakcīna vēl nav izgudrota. Tieši ar Covid-19 saistītā dezinformācija ir viens no apstākļiem, kas veicina vīrusa izplatību.
Covid-19 nav tikai pandēmija, tā ir komunikācijas krīze, tā decembra sākumā paziņoja ANO Ģenerālās asamblejas prezidents Volkans Bozkirs. Neatkarīgi no vīrusa un tā ietekmes valstīm jāsaskaras arī ar citām parādībām, piemēram, dezinformāciju un infodēmiju, kura prasījusi cilvēku dzīvības. Vai arī Latvijā šī dezinformācija ir prasījusi dzīvības? Visticamāk.

Covid-19 pandēmijas apstākļos ir savairojušās maldinošas sazvērestības teorijas, kas izplatās galvenokārt internetā. Arī Latvijas informatīvajai videi šī sērga nav gājusi secen.
Tiešsaistes bruņinieki
Būšana dažādos sociālajos tīklos, komunikācija ik dienu, nereti pat vairākas reizes dienā, atsaukšanās uz lielākoties neidentificējamiem aculieciniekiem, kas sniedz savu alternatīvo redzējumu par Covid-19 – tāda iezīmējas aina, vērtējot šogad populārākos interneta aktīvistus – Covid-19 apšaubītājus.

Lai panāktu lielāku redzamību, alternatīvo viedokļu paudēji pārpublicē viens otra ziņas un diversificē riskus, esot sasniedzami visdažādākajās platformās.

Spilgts piemērs ir 13. Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kurš Covid-19 krīzes laikā, izmantojot spilgtu un regulāru polemiku, centies audzēt savu politisko kapitālu. Viņš kopš pandēmijas sākuma regulāri velta asus vārdus valdībai un veidam, kā Latvija cīnās ar Covid-19 krīzi. Savus sekotājus viņš uzrunā dažādos sociālajos medijos – "Twitter", "Facebook", "Telegram", kā arī labējo radikāļu aprindās populārajā "Parler".

Ar savu, kā pats reiz teicis, "alternatīvo skatu uz notiekošo" politiķis iepazīstina savus sekotājus nereti pat vairākas reizes dienā. Savos vēstījumos politiķis atsaucas uz personīgi pazīstamiem cilvēkiem, nenosaucot viņu vārdu. Piemēram, "man personīgi pazīstams vīrietis", "mans draugs, četru bērnu tēvs", "kāds sabiedrībā zināms cilvēks", "ģimenes draugi, saistīti ar medicīnu", kā arī pārpublicē sev adresētas vēstules.

Viņš arī izplatījis vienu no populārākajiem mītiem, ka Covid-19 statistika tiek mākslīgi audzēta. Politiķis vasarā publicēja kādu "valsts amatpersonas" un "viņam pazīstama cilvēka" sarunu, kurā "valsts amatpersona" stāsta par kādu sievieti, kurai ģimenes ārsts vaicājis, vai nevar pierakstīt, ka viņas māte mirusi no Covid-19. Sarunas laikā tiek pieļauts, ka ģimenes ārsti par šādas miršanas diagnozes "pierakstīšanu" saņems kādu piemaksu.

Nepagāja ne divas nedēļas, kad Gobzems publicēja vēl vienu slepeni ierakstītu sarunu "ar ātrās palīdzības darbinieku". Publicētajā ierakstā divas personas apspriež to, ka "kovidistus glabā par brīvu". Proti, ja persona mirusi no Covid-19, tuviniekiem nebūs jāapmaksā bēru izdevumi.

Pēc sarunas publicēšanas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aicināja sabiedrību nepakļauties provokācijām un baumām. Dienestā uzsvēra, ka šādai sarunai nav nekādu pierādījumu par saistību ar NMPD. "Nāves cēlonis nevar tikt izdomāts," uzsvēra dienests. Arī Labklājības ministrijā (LM) portālam "Delfi" norāda, ka šādai informācijai nav pamata un cilvēki, kas to apgalvo, melo. Valstī gan pastāv apbedīšanas pabalsts. Uz to, protams, var pretendēt arī tie, kuru tuvinieki miruši saistībā ar Covid-19. Bet nekāda īpaša apbedīšanas pabalsta Covid-19 gadījumā nav, uzsver ministrijā.
Pieci soļi, kā atpazīt viltus ziņu
Medijs. Pārliecinies, vai to ir publicējis uzticams medijs, vai nav aizdomīgs domēna nosaukums, kas atgādina Latvijā populārus medijus. Pārbaudi, vai medijam ir norādīta redakcija un tās kontakti, vai rakstam ir norādīts autors.

Virsraksts. Pievērs uzmanību, vai ziņai nav emocionāls, sensacionāls virsraksts, vai nav lietoti dažādi pārspīlējumi.

Avots. Izpēti, vai un uz kādiem avotiem ziņā ir atsauces, kas ir ziņas autors. Pārbaudi ziņu arī citos avotos.

Saturs. Novērtē, kādi foto, video izmantoti, vai tiem ir atsauces, tāpat pievērs uzmanību, vai teksta izkārtojums, gramatikas, pieturzīmju lietojums nerada šaubas.

Datums un laiks. Pārbaudi, vai ziņai ir norādīts publicēšanas laiks un vai tas sakrīt ar notikumu izklāstu.
Daļa no šiem cilvēkiem nepareizi izprot mūsu valsts postulātu – vārda brīvību. Viņi nesaprot to, ka vārda brīvība – tā nav visatļautība
Dmitrijs Homenko Valsts policijas pārstāvis
Sociālajos tīklos popularitāti ar viltus ziņu izplatīšanu guvis arī "Memory Water" dibinātājs Jānis Pļaviņš. Savu taisnību Pļaviņš sludina ne tikai sociālajos tīklos, bet arī platformā "mainampasauli.news", kuru uztur biedrība "Veselību visiem". Biedrības vadītāja un "Memory Water" īpašniece ir Tatjana Pļaviņa, liecina "Lursoft" pieejamā informācija.

Pļaviņš saziņā ar sekotājiem atsaucas uz globālām sazvērestības teorijām. Piemēram, par Bila Geitsa velnišķīgo vakcīnu impēriju. Covid-19 ir tikai aizsegs globālas diktatūras ieviešanai, savos publicitātes materiālos brīdina uzņēmējs. Viņš vēstījumos bieži atsaucas uz nesen dibināto Pasaules Brīvības aliansi, kas uzskata, ka vakcīna ir populācijas samazināšanas instruments. Savos informācijas kanālos viņš pārpublicē Gobzema vēstījumus, kā arī cīņu biedra – Andra Ciekura – radīto saturu.

Ciekurs guva popularitāti, radot "Facebook" komūnu "Gaismas tīmeklis", iestājoties pret 5G. Taču tagad viņš aktīvāks ir savā privātajā profilā. Viņa paspārnē ir izveidota mājaslapa "brivibasplatforma.lv", kas ir saistīta ar "Telegram" grupu "Brīvu cilvēku padome". Bez pārsteigumiem – arī "brivibasplatforma.lv" pārpublicē "mainampasauli.news" ziņas.

Tāpat starp pamanāmākajiem interneta aktīvistiem – Covid-19 apšaubītājiem – jāpiemin draudzes "Kristus pasaulei" mācītājs Mārcis Jencītis, kurš, līdzīgi kā iepriekš minētie personāži, savus sekotājus uzrunā dažādās platformās.

Pavisam nesen viņš sācis publicēt rakstu sēriju "Noskaidrosim patiesību!", kurā daļu publikāciju veido, atsaucoties uz neidentificējamiem aculieciniekiem. Piemēram, rakstā "Aculiecinieki: Vai var ticēt statistikai par saslimušajiem ar Covid-19?" Jencītis atsaucas uz kādu Judīti, Lauru un Elīnu, kuras dalās ar savu vai radinieku pieredzi saistībā ar Covid-19.

"Zinu vismaz 4 gadījumus, kad piesaka testu, kaut kādu iemeslu dēļ uz analīžu nodošanas punktu netiek, bet nākamajā dienā saņem pozitīvu atbildi. Kā?" rakstā citēta kāda Diāna. Sievietes sacītais licis mācītājam aizdomāties: "Tiešām – kā var sanākt tāda statistika? Ir kādi, kuri ir parūpējušies par uzpūstu kovida slimnieku statistiku."

Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa portālam "Delfi" norāda, ka ievadīt kļūdainu rezultātu pacientam, kurš nav bijis uz izmeklējumu, nav iespējams, jo sistēma ir automatizēta un piesaistīta personas kodam.

"Nevar izslēgt gadījumus, kad personas kods ir norādīts nepareizi, piemēram, darbinieks, pārrakstot personas kodu, neprecīzi ievada vienu ciparu no personas koda un sistēma, pamatojoties uz personas kodu, pievieno cita cilvēka uzvārdu un vārdu. Tādus gadījumus simtprocentīgi nevar izslēgt," turpina Lapiņa. "Pavasarī, kamēr nebija nodrošināta pilnīga Covid-19 paraugu rezultātu ievadīšanas sistēma, ir bijis šāds gadījums, pēc kura darbinieki ātri reaģēja un sazinājās ar pacientu." Taču vairāk šādu gadījumu nav bijis.

Gobzems, Pļaviņš, Ciekurs un Jencītis aicināja ļaudis 12. decembrī pulcēties un "pārtraukt emocionālo un ekonomisko genocīdu pret tautu", un "atcelt visus ierobežojumus un piespiedu vakcināciju". Oficiāli pasākumu pieteica Vides aizsardzības klubs (VAK), taču visaktīvāk par to informēja un ziedojumus pasākuma norisei vāca "mainampasauli.news". Biedrības pārstāvji norobežojas no VAK prezidenta Arvīda Ulmes aktivitātēm, sakot, ka biedrībā jautājums par dalību nebija pārrunāts un saskaņots.
Populārākie viltus ziņu vēstījumi
Vakcīna pret Covid-19 būs obligāta
Zāļu valsts aģentūra uzsver, ka vakcinācija pret Covid-19 nebūs obligāta, bet gan brīvprātīga, tomēr var būt gadījumi, kad vakcinācija varētu būt obligāta, piemēram, pirms ļoti sarežģītām operācijām – sirds transplantācijas u. c.
Neaizejot uz Covid-19 testu, tā rezultāts atnāk pozitīvs
Ievadīt kļūdaini rezultātu pacientam, kurš nav bijis uz izmeklējumu, nav iespējams, jo sistēma ir automatizēta un piesaistīta personas kodam, norāda Centrālajā laboratorijā.
Personu, kuru nomirusi no Covid-19, apglabā bez maksas
Labklājības ministrijas (LM) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publiski pieejamajā informācijā par pabalstiem nāves gadījumā par Covid-19 pacientiem nekas nav teikts. Uz to, protams, var pretendēt arī tie, kuru tuvinieki miruši saistībā ar Covid-19. Taču nekāda īpaša apbedīšanas pabalsta Covid-19 gadījumā nav, uzsver LM.
Covid-19 vakcīnas nav pārbaudītas
Šobrīd Eiropas Zāļu aģentūra veic vakcīnu pret Covid-19 vērtēšanu saskaņā ar tikpat stingrām prasībām kvalitātei, drošumam un efektivitātei kā jebkurām citām zālēm un vakcīnām. Eiropas Zāļu aģentūrā ir iesniegti vairāki pieteikumi vakcīnas pret Covid-19 apstiprināšanai visā Eiropas Savienībā. Par spīti īsajam laikam, šīs vakcīnas izgājušas klīniskos pētījumus.
Covid-19 tā pati gripa vien ir
Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis norāda: ar gripu tādu mirstības rādītāju nav, salīdzinājumā ar parastu gripu tā ir nāvējošāka slimība.
12.12. kā šķeltnieks
Lai gan sākotnēji varēja šķist, ka lielākie dezinformatori ir vienoti, īsi pirms 12. decembrī plānotās ļaužu pulcēšanās 11. novembra krastmalā iezīmējās domstarpības starp iepriekš uzskaitītajiem interneta aktīvistiem un "Tautas varas fronti", kuras zināmākais pārstāvis ir Valentīns Jeremejevs.

12. decembrī piketu 11. novembra krastmalā, iepriekš neapspriežoties ar organizācijas pārstāvjiem, oficiāli pieteica VAK. Taču, kā liecina aktivitātes sociālajos tīklos, galvenie aktīvisti ir Pļaviņa, Jencīša un Ciekura sekotāji.

Tikmēr nodibinājums "Tautas varas fronte" norobežojās no aicinājuma pulcēties 12. decembrī. Viņi aicina uz "tautas sapulci" 20. decembrī, "kuras mērķis ir tautas informēšana par valstsfašismu un Covidiktatūru". "Tautas varas fronte" pārmet 12. decembra pasākuma organizatoriem saistību ar opozīcijas partijām. Savukārt Gobzems Jeremejevu nodēvējis par "fake opozicionāru, kura uzdevums ir marginalizēt opozīcijas centienus".

Tikmēr "Telegram" kanālā "Brīvo cilvēku padome" Jeremejevam tiek pārmests tas, ka SIA "Organic Retail", kuras valdes loceklis ir Jeremejevs un vienīgā īpašniece – Kristīne Jeremejeva, savā interneta veikalā pārdod daudzkārt lietojamās sejas maskas. Vārdi nesakrīt ar darbiem, pārmeta aktīvistu sekotāji.

Tomēr, par spīti savstarpējām nesaskaņām, ar "Tautas varas frontes" radīto saturu dalās arī pārējie interneta aktīvisti – Covid-19 apšaubītāji.

Piemēram, Jeremejeva intervija ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Gaiļezers" ārsta palīdzi, feldšeri Marinu, kuras ierakstītais audio iepriekš pārņēma dažādus sociālos tīklus, nokļuva gan Pļaviņa "mainampasauli.news", gan Ciekura "brivibasplatforma.lv", tāpat par feldšeres stāstu savus sekotājus informēja mācītājs Jencītis.

Feldšere intervijā ar "Tautas varas frontes" pārstāvi piesauca teju visas populārākās sazvērestības teorijas saistībā ar Covid-19: vīruss ir izdomāts, statistika par inficētajiem radīta mākslīgi, ar Covid-19 pacientiem tiek eksperimentēts un, ja personai kā nāves iemeslu "pieraksta" Covid-19, tad tiek saņemts pabalsts. Savukārt iepriekš nopludinātajā audio ierakstā Marina klausītājus maldina, ka Ķīpsalā jau top Covid-19 pacientu slimnīca un Covid-19 vakcīnas būs nāvējošas.

RAKUS pilnībā norobežojās no abos ierakstos izskanējušajiem apgalvojumiem, "kuros tiek izplatīta nepatiesa un melīga informācija par Covid-19 pacientu ārstēšanu un mediķu darbu". Video, kā skaidroja Jeremejevs, no sociālajiem tīkliem tika izdzēsts. Savukārt slimnīca vērsās policijā ar lūgumu izvērtēt Marinas sacīto. Neilgi pēc tam gan Jeremejevs, gan Marina tika aizturēti.

Jānorāda, ka Jeremejevs atšķirībā no saviem līdzgaitniekiem par Covid-19 dezinformē, izmantojot identificējamas personas, kuras vēl piedevām pārstāv veselības aprūpes sistēmu. Marina nav vienīgā "Gaiļezera" pārstāve, kuru iztaujāja interneta aktīvists Jeremejevs. Bez Marinas Jeremejevs intervēja arī RAKUS medmāsu Artu.

Jāpiebilst, ka šajā rakstā uzskaitītie interneta aktīvisti nebūt nav vienīgie, kuri publicē maldinošus ierakstus sociālajos tīklos. Viņi ir vieni no populārākajiem. Vairākus citus uzskatāmus piemērus sniedz "Delfi" kanāla "Atmaskots.lv", kā arī "Re:Check" faktu pārbaudes darbā publicētie materiāli.

Mārtiņš Pričins. Foto: Delfi
Mārtiņš Pričins
Latvijas Universitātes lektors
"Viltus ziņas tiek izplatītas dažādu iemeslu dēļ. Tie, kas to dara apzināti, parasti ar to cenšas gūt kādu labumu – peļņu, popularizēt savas preces vai konvertēt iegūto atpazīstamības kapitālu vēlēšanās.

Var rast vairākus iemeslus pašreizējam viltus ziņu uzplaukumam Latvijā. Tās tiek plaši izplatītas "Facebook" grupās un citās sociālo mediju platformās, un šie viltus ziņu tīkli ir attīstījušies tieši pēdējos gados. Ja pavasarī izplatītās konspirācijas teorijas daudz neatšķīrās no citās valodās novērotajām, sasaistot tās ar globālismu, tad tagad daļas sabiedrības piekrišanu tām var skaidrot ar to lokalizēšanu un sasaisti ar sociālekonomisko un politisko situāciju, kas vietējai auditorijai ir saprotamāka.

Nozīmīgs aspekts ir sabiedrības zemā uzticēšanās amatpersonām, politiķiem, institūcijām. 2019. gada Eirobarometra dati liecina, ka Saeimai uzticas vien 19% Latvijas iedzīvotāju, valdībai – 28%, valsts pārvaldei – 32%, bet politiskajām partijām – tikai 6%. Sabiedrības uzrunāšana galvenokārt notiek tikai priekšvēlēšanu periodā. Liela daļa sabiedrības ikdienā neinteresējas par politiku vai zinātni, līdz ar to informācija un zināšanas par to nonāk no paziņām vai, visdrīzāk, tiek gūtas sociālajos medijos vai medijos virsrakstu līmenī. Te svarīga ir sabiedrības medijpratība un mediju lietošanas paradumi. Jebkuram, kas saskaras ar kādu sensacionālu informāciju, būtu jāatbild uz diviem jautājumiem – no kurienes šī informācija ir iegūta un kāds ir šīs personas patiesais mērķis?

Nav jābrīnās par Alda Gobzema popularitāti sociālajos medijos, jo viņš, tāpat kā Artuss Kaimiņš pirms un pēc 2014. gada Saeimas vēlēšanām, saviem sekotājiem stāsta "politiskās aizkulises" un savas interpretācijas par politiku, kas, kā jau opozicionāram, loģiskā kārtā bieži nesakrīt ar valdības pozīciju. Neviens cits nacionāla līmeņa politiķis tik ciešu komunikāciju ar sabiedrību neveido. Tāpat jāatceras, ka katrās nākamajās vēlēšanās piedalās arvien mazāk iedzīvotāju. Pēdējo nedēļu mēģinājumi uzrunāt sabiedrību idejiski ir pareizi, bet ne vienmēr veiksmīgi, ko veicina arī pārteikšanās vai misēkļi. Daļai sabiedrības amatpersonas ir kā ballītē nejauši iebriduši svešinieki, kas sajauca vietu un vēl pateica kaut ko jautru.

Grupējumu "mēs–viņi" veidošanās, manuprāt, notika arī šo cilvēku izsmiešanas un apsaukāšanas sociālajos medijos dēļ, kas palielināja atsvešināšanos un kāpināja emocijas. Ārējā ienaidnieka iezīmēšana spēj stiprināt šādas grupas. Tieši emocionāli vēstījumi ar negatīvu kontekstu ir sociālo mediju virālo ierakstu neatņemama sastāvdaļa, kas ilgtermiņā nogurdina lietotājus un var radikalizēt tos. Emocionalitāti var novērot ne tikai parasto cilvēku, bet arī publiski zināmo personu komunikācijā. Katram vajadzētu racionāli izvērtēt līdzšinējo komunikāciju un padomāt, ko un kāpēc sociālajos medijos publicē.

Institūcijām un amatpersonām uz viltus ziņām par nozarēm būtu jāreaģē nekavējoties, nākot klajā ar konkrētiem pretargumentiem un faktiem, nevis jānorobežojas un jāklusē, jo katra stunda pavairo uzticēšanos falsifikācijai. Pēdējās nedēļās vairākas lietas ir uzlabojušās, bet jāatzīst, ka to varēja un vajadzēja darīt gan agrāk, gan labāk. Tāpat valsts līmenī nepieciešama vienota stratēģiskā komunikācija un spēja ātri reaģēt, jo informācijas vidē izaicinājumi var būt ne tikai iekšēji, bet arī ārēji."
Rakstu sērijas "Infodēmija 2020" laikā tapusī video diskusija: Covid-19 un dezinformācija Latvijā. Vai tā ir problēma? Kā būt piesardzīgākiem?
Foto: DELFI
Likumiskais ietvars
Covid-19 pandēmijas laikā Latvijas informatīvajā telpā ir novērots dezinformācijas un viltus ziņu izplatības pieaugums, to portālam "Delfi" apstiprina gan Valsts drošības dienestā (VDD), gan Valsts policijā (VP), gan Iekšlietu ministrijā (IeM).

VDD veiktā analīze liecina, ka viltus ziņu izplatīšanai ir dažādi iemesli. Liela daļa sociālo tīklu lietotāju viltus ziņas izplata, to saturu kritiski neizvērtējot, kā arī neapzinās šādu ziņu izplatīšanas iespējamo negatīvo ietekmi uz sabiedrisko kārtību un drošību. Savukārt atsevišķas personas, VDD vērtējumā, izplata viltus ziņas par Covid-19 ļaunprātīgi un savās interesēs, piemēram, lai palielinātu savu atbalstītāju daudzumu un veicinātu savu atpazīstamību. Dienesta redzeslokā nonākuši arī atsevišķi nepatiesā informācijā par Covid-19 un vīrusinfekcijas izplatības ierobežošanai ieviestajiem drošības pasākumiem balstīti aicinājumi uz vardarbību.

Jau no pavasara uzmanību viltus ziņām kopā ar citām valsts institūcijām pievērš arī IeM. Kā atzīst ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole, līdz ar Covid-19 tā dēvēto otro vilni agresija virtuālajā vidē kļuvusi vēl izteiktāka.

Jau februārī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") paziņoja, ka piesaka cīņu viltus ziņām. Viņš sasauca darba grupu likumu izstrādei dezinformācijas apkarošanai. Darba grupa, kurā bija pārstāvēta virkne valsts institūciju, strādāja pie jautājumiem, kā izstrādāt atbilstošu juridisko ietvaru un rast rīkus cīņai ar viltus ziņām, dezinformāciju, propagandu un naida runu internetā.
Virtuālajā dzīvē ir jāuzvedas tieši tāpat, kā jūs to darītu fiziskajā dzīvē, likumi virtuālajā pasaulē darbojas tieši tāpat, kā tie darbojas fiziskajā dzīvē
Dmitrijs Homenko Valsts policijas pārstāvis
Pats ministrs tobrīd norādīja, ka, iespējams, spēkā esošie likumi nav pilnvērtīgi. Darba grupas darbam noslēdzoties, Ģirģens iesniedza "KPV LV" Saeimas frakcijai sagatavotus grozījumus divos likumos: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem".

Ministrs mudināja paplašināt nosacījumus, kādos Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības anulēt apraides atļauju vai retranslācijas atļauju, ar gadījumiem, kad atļaujas saņēmējs izplata nepatiesu, maldinošu vai sagrozītu informāciju. Tāpat viņš rosināja paplašināt nosacījumu uzskaitījumu, kādos ar tiesas nolēmumu pēc ģenerālprokurora ierosinājuma tiesa var pieņemt nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu.

Saeimā par to sākās plašas diskusijas, taču daļa deputātu bija kritiski par plānotajiem grozījumiem, norādot, ka tie varētu ierobežot vārda brīvību, līdz ar to par tiem vēl ir jādiskutē, atgādina Bole. Diskusijas Saeimā turpinās vēl šonedēļ.

Latvijas likumos nav atrodami tādi termini kā "viltus ziņas" un "dezinformācija", taču ar šādu rīcību var tikt pārkāptas citas tiesību normas, tāpēc katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, norāda VDD. Arī Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) kibernoziedzības apkarošanu atbildīgās nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko atgādina, ka pats viltus ziņu un dezinformācijas fenomens vēl nevar tikt traktēts kā noziedzīgs nodarījums vai pārkāpums. Taču VP izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kuri, iespējams, ir notikuši viltus ziņu publicēšanas rezultātā.
Viltus ziņu izplatītāji var tikt saukti pie atbildības, piemēram, par huligānismu, ja viņu rīcības rezultātā tikusi traucēta sabiedriskā kārtība, cilvēku miers, iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbs. Par to likumā paredzētā bargākā soda sankcija ir līdz pat divu gadu cietumsods.

Tieši pēc Krimināllikuma 231. panta par huligānismu uzsākti vairāki publiskajā vidē zināmi kriminālprocesi saistībā ar viltus ziņu publicēšanu, tostarp pret interneta aktīvistu Valentīnu Jeremejevu, feldšeri Marinu, kā arī "viltus ziņu pionieri" Niku Endziņu.

Tomēr, kā atklāj Homenko, ir vēl citi Krimināllikuma panti, kurus var attiecināt uz viltus ziņu izplatītājiem. Piemēram, 145. pants par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, 157. pants par neslavas celšanu un 200. pants par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu.

Bet vai ar to ir gana? VP norāda, ka tās rīcībā ir krimināltiesiskie instrumenti, kā viltus ziņas apkarot. Taču jautājums, vai par viltus ziņām, kuras nerada krimināltiesiskās sekas un nerada noziedzīga nodarījuma sastāvu, būtu jāsoda, nav uzdodams policijai, uzsver Homenko. IeM parlamentārā sekretāre norāda, ka šobrīd regulējums ir pietiekošs. Taču, ja iekšlietu ministra iesniegtie likumprojektu grozījumi tiktu pieņemti Saeimā, tas būtu liels atbalsts, ideāla situācija.

Jau šobrīd Krimināllikuma un Administratīvā soda likuma ietvaros ir iespējams saukt viltus ziņu izplatītājus pie atbildības.

Pārdalīt spēkus
Laikā, kad lielākā daļa no ikdienas dzīves gaitām ir pārcēlusies uz virtuālo vidi, arī VP ir nācies pārorientēt savus resursus. Pandēmijas laikā VP ir stiprinājusi monitoringu interneta vidē un sociālajos tīklos.

Vaicāts, vai tādējādi nav cietusi cita veida noziegumu izmeklēšana, Homenko atbild noliedzoši. Viņš atgādina, ka līdz ar Covid-19 ierobežojumiem "noziedznieki iznāk ārā vēl mazāk nekā pirms tam". Noziedzība ir pilnībā pārcēlusies uz virtuālo vidi.

"Līdz ar to, nedaudz samazinot monitoringu citās jomās, kuras bija agrāk populārākas, mēs esam pārorientējušies tieši uz virtuālo vidi: uz sociālajiem tīkliem, uz ziņapmaiņu platformām, uz sociālās komunikācijas platformām, tostarp "WhatsApp", "Telegram" utt. Šajā gadījumā mēs sekojam līdzi informācijas plūsmām, kas arī tika pārorientētas uz šīm platformām," stāsta VP pārstāvis.

Arī IeM ir optimistiski noskaņota. "Šobrīd policija ar to tiek galā labi," saka Bole. Tomēr, noziedzīgajai pasaulei mainoties, ministrija un VP nāca klajā ar ideju izveidot Kiberpoliciju. Lai gan budžeta līdzekļi jaunas struktūras izveidei nav piešķirti, VP plāno tos rast iekšējos resursos.

Tieši šobrīd Kiberpolicijas izveide būtu ļoti aktuāla, un Bole tic, ka to ir iespējams izveidot jau vistuvākajā laikā uz VP ENAP trešās nodaļas bāzes.
Vārda brīvība nav visatļautība
"Diemžēl cilvēku uzvedība un cilvēku atbildības līmenis sociālajos tīklos ļoti atšķiras no tā, kāds tas ir reālajā dzīvē. Mēs vienmēr aicinām cilvēkus atcerēties to, ka virtuālā pasaule nav neapdzīvota sala," atgādina Homenko. "Virtuālajā dzīvē ir jāuzvedas tieši tāpat, kā jūs to darītu fiziskajā dzīvē, likumi virtuālajā pasaulē darbojas tieši tāpat, kā tie darbojas fiziskajā dzīvē."
VP pārstāvis piekrīt, ka daļai viltus ziņu izplatītāju šķiet, ka viņi var palikt nesodāmi. "Daļa no šiem cilvēkiem nepareizi izprot mūsu valsts postulātu – vārda brīvību. Viņi nesaprot to, ka vārda brīvība – tā nav visatļautība. Viņi zaudē paškontroli, modrību un diemžēl, īsti nesaprotot šī jēdziena būtību, atļaujas uzvesties tā, kā tas nav pieņemts mūsu sabiedrībā," skarbs ir VP pārstāvis. Viņš atgādina, ka interneta vide ir tā, kur viss paliek uz visiem laikiem. "Nav sarežģīti attīt atpakaļ "timeline" un apskatīt aktivitāti pirms pusgada, gada utt."

Kopš novembra sākuma Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija, kas ir atbildību pastiprinošs apstāklis, atgādina IeM parlamentārā sekretāre Bole. Arī VP pārstāvis uzsver, ka valstī ir noteikti epidemioloģiskie ierobežojumi, kuri ir nepieciešami, lai apturētu un ierobežotu pandēmijas izplatīšanos, taču ir cilvēki, kuri apzināti dezinformē sabiedrību un aicina neievērot tos. No krimināltiesiskā viedokļa viņi ir uzkūdītāji.

Šie cilvēki sociālajos tīklos meklē un atrod cilvēkus, kuri ir viegli ietekmējami, kuri tic viņu sazvērestības teorijām. Galvenais viņu mērķis ir uzkūdīt iedzīvotājus un aicināt viņus uz darbībām, kas pārkāpj epidemioloģiskos ierobežojumus un citus normatīvos aktus, kas regulē sabiedrisko kārtību un drošību. Šādi tiek apdraudētas arī iedzīvotāju tiesības uz pienācīgu veselības aprūpi un drošību, norāda Homenko.
2018. gadā policija pirmo reizi vērsās pret personām, kas interneta vidē apzināti maldināja sabiedrību, izplatot nepatiesas ziņas. Toreiz likumsargi secināja, ka tā bija finansiāli motivēta dezinformācija, jo cilvēki ar klikšķiem pelnīja naudu.

Taču, sākoties pandēmijai, finansiālās interesēs balstītu dezinformāciju nomainījusi klasiska dezinformācija, kuras mērķis ir daļā sabiedrības sagrozīt izpratni un priekšstatus par šodienas situāciju. VP veiktais monitorings liecina, ka ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri piekrīt vai atbalsta dažādas sazvērestības teorijas, klāsta Homenko.

Decembrī vien policija aizdomās par viltus ziņu izplatīšanu aizturēja divas personas. Homenko norāda, ka šīs diemžēl nebūs pēdējās aizturēšanas saistībā ar viltus ziņu izplatīšanu: "Dezinformācijas apkarošana, kura izpaužas kā huligānisms, pašlaik ir viena no mūsu nodaļas prioritātēm, un mēs arī pēc šī gadījumā pastiprinām monitoringu šajā jomā."
Projektu atbalsta NATO Publiskās
diplomātijas nodaļa, projekta partneris -
Baltijas Mediju izcilības centrs
Saturs: Ansis Īvāns, Andris Kārkluvalks, Toms Ģigulis, Katrīna Žukova. Redaktors: Filips Lastovskis. Dizains un izstrāde: Natālija Šindikova un Uldis Olekšs. Video: Miks Siliņš, Patriks Pauls Briķis.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.