Faktu pārbaude: Covid-19 ierobežošanas pasākumu izvēlē izārstēto cilvēku skaitam nav nozīmes
Foto: LETA

Vakcīnas bīstamas, bet Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) datus nevis analizē un apkopo, bet melīgi iebaro sabiedrībai, minēts kārtējā maldinošajā, bet ļoti populārajā "Facebook" ierakstā. Publicētajā video redzams, kā ilggadējs viedokļsleju publicists un bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova preses sekretārs Sandris Točs sarunājās ar bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci Ilzi Jurču. Ar ierakstu cilvēki dalījušies aptuveni 16 tūkstošus reižu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jurča video laikā, atsaucoties uz datu bāzi "Worldometer" un SPKC datiem, norāda uz neskaidrībām saistībā ar no Covid-19 izārstēto cilvēku skaitu. Proti, ja reiz datu bāze liecinot, ka vairāk nekā 16 tūkstoši aizvien ir saslimuši, bet vienlaikus SPKC noteicis, ka pēc 14 dienām cilvēku vairs neuzskata par infekciozu, tad esot acīmredzama krāpšana – skaitam, kā pauž Jurča, vajadzētu būt ievērojami mazākam.

Viņai ir taisnība, ka uz doto brīdi slimo cilvēku skaits mums nav precīzi zināms, un tas noteikti ir mazāks par 16 tūkstošiem, taču video paustais apgalvojums, ka uz tā pamata tiekot pieņemti valdības lēmumi, ir nepatiess. Īsumā: tāpēc, ka primārie rādītāji, pēc kā Latvija pieņem lēmumus jaunā koronavīrusa ierobežošanas pasākumiem, ir pozitīvo testu un stacionēto pacientu skaits. Savukārt aplēses par izārstētajiem cilvēkiem, kas šobrīd nav precīzas, publicētas, lai sniegtu pēc iespējas plašāku informāciju un parādītu sabiedrībai, ka cilvēki ne tikai saslimst un mirst, bet arī izveseļojas, portālam "Delfi" skaidroja SPKC preses pārstāve Ilze Arāja.

Kāpēc izārstēto personu skaits ir neskaidrs?

Šobrīd dati par pacientiem, kuri izārstējušies no Covid-19 infekcijas, balstās ģimenes ārstu sniegtajos gala paziņojumos, un tie tiek iekļauti statistikā. Ievērojami pieaugot jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaitam, ļoti pieaugusi ģimenes ārstu noslodze, tāpēc paziņojumi par noslēgtu Covid-19 infekcijas gadījumu bieži kavējas. Vērtējot statistikas datus, var redzēt, ka SPKC nav saņēmis pietiekoši daudz ziņojumu par tiem pacientiem, kuri izārstējušies no Covid-19, uzsvēra Arāja.

"Tagad rudenī tā saslimistība aug, ģimenes ārstiem pieaug darba apjoms. Mēs redzam, ka tie ziņojumi tik operatīvi vairs nenāk. Reizēm pa nedēļu tagad ienācās pa 50 vai 70, mazos skaitļos, bet, protams, ka mēs saprotam, ka saslimstība katru dienu iet 500 un 600. Ģimenes ārstiem, kuri uzrauga arī kontaktpersonas, ir ļoti liels darba apjoms," skaidroja Arāja, sakot, ka SPKC izprot – domājot par konkrētā rādītāja izpēti, ārstiem krietni svarīgāk ir pacientu ārstēšana, nevis šādas statistikas nodrošināšana, kurai nav augstas pievienotās vērtības tālākā lēmumu pieņemšanā.

"Ārstu uzdevums ir primāri izārstēt, nevis skaitīt. Ja tas būtu kāds rādītājs, pēc kāda iestādes darbība ir atkarīga, vai tas būtu kāds piesaistītais rādītājs, kas būtu kritiski svarīgs veselības nozarei. Bet tas nav. Tas ir nosacīti svarīgi sabiedrības intereses apmierināšanai, vai ziņkārības. Vēl viens skaitlis, par kuru runāt Covid-19 saistībā. Pavasarī Eiropa sāka par šo ziņot, Latvija pārņema, jo citādi bija tikai negatīvais – cik saslimuši, cik nomiruši. Gribējām parādīt, ka no slimības arī izveseļojas," viņa sacīja.

Datu pratības un vizualizācijas pētniece Nika Aleksejeva jau iepriekš portālam "Delfi" skaidrojusi, ka daudzu citu valstu institūcijas, ne tikai SPKC Latvijā, šādā situācijā iepriekš nav bijušas, tāpēc saprotami, ka viņiem nav uzreiz skaidras iestrādnes, kā ar šiem datiem publiski strādāt. "Tas arī ir loģiski, jo miera laikos šīm institūcijām ir citi pienākumi, kas skar sabiedrības veselību, nevis gatavošanos tam, kā publiski izskatīsies viņu sniegtie dati," vērtēja Aleksejeva.

Arāja atgādina: infekcijas slimību reģistrācija ir epidemioloģiskās uzraudzības pamats. Attiecīgi SPKC epidemiologi, reaģējot uz saņemto ziņojumu, uzsāk epidemioloģisko izmeklēšanu, organizējot pretepidēmijas pasākumus, nosakot kontaktpersonas, tādējādi ierobežojot infekcijas slimības izplatīšanos tālāk sabiedrībā. Par katru inficēto personu tiek ziņots arī ģimenes ārstam, kurš veic pacienta medicīnisko novērošanu un vada ārstniecības procesu. Jau ziņots, ka, izprotot ģimenes ārstu lielo noslogotību un Covid-19 pacientu skaita pieaugumu šajā laikā, turpmāk SPKC katru dienu ziņos par to cilvēku skaitu, kuriem kopš pozitīvā Covid-19 testa saņemšanas dienas pagājušas 14 dienas, nevis par tiem pacientiem, kuru izveseļošanos apstiprina ģimenes ārstu ziņojumi.

Mākslīgie plaušu ventilatori

Jurča video arī piemin TV3 raidījumu "Nekā personīga", kurā dzirdējusi, ka Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā 83 no 86 pie plaušu mākslīgās ventilācijas aparātiem pieslēgtajiem cilvēkiem esot miruši. Šie dati esot atklājušies kā melns uz balta, šādu mirušo skaitu viņa nodēvēja par "Zolitūdi kvadrātā". Viņa apgalvoja, ka minētās iekārtas esot solītas kā panaceja, tādējādi paužot, ka tagad atklājoties šādu solījumu maldīgums. Viņa video ierakstā nenorāda, kura institūcija vai slimnīca ko tādu solījusi.

Tiesa, noklausoties TV3 raidījuma ierakstu, dzirdams, ka raidījuma vadītājs runā par mirušajiem slimnīcas intensīvajā terapijā, nevis cilvēkiem, kas miruši, esot pieslēgti pie plaušu ventilatoriem.

Arī slimnīcas pārstāve Ilga Namniece norādīja, ka 29. novembra sižetā runāts par intensīvajā terapijā esošajiem pacientiem, nevis pie konkrētajām iekārtām pieslēgtajiem. Viņa paskaidroja, ka nokļūšana intensīvajā terapijā nenozīmē, ka obligāti klāt pieslēgtas plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas. Šobrīd slimnīcā pie tādām pievienoti septiņi pacienti.

Namniece uzsvēra: "Ne visi mirst, kas ir pieslēgti mākslīgajiem plaušu ventilatoriem. Daudzi pacienti atveseļojas, diemžēl gan mazākā daļa no tiem, kas ir pieslēgti. Cilvēki nemirst no tā, ka ir pieslēgti šīm iekārtām, mirst no Covid-19 vai Covid-19 izraisītiem veselības traucējumiem".

Kā pārbauda vakcīnu drošumu

Tāpat Jurča, nesniedzot skaidrus avotus, video pauž, ka vakcīnas būšot ne tikai obligātas, bet tas esot arī nedrošas, ko apliecinot pat zinātnieki, kuru vārdus vai pārstāvētās pētnieciskās institūcijas viņa nenosauc.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) portālam "Delfi" apliecināja, ka vakcīnas pret Covid-19 Eiropā tiek izstrādātas un izvērtētas, ievērojot tādas pašas stingras prasības iedarbīgumam, drošumam un kvalitātei kā jebkurām citām vakcīnām vai zālēm. Tālāk "Delfi" piedāvā ieskatu, kā vakcīnas drošums tiek nodrošināts.

Kā skaidroja ZVA Sabiedrisko attiecību nodaļas preses pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece, tad tāpat kā visām vakcīnām un zālēm, arī Covid-19 vakcīna sākotnēji tiek pārbaudīta laboratorijā – iesākumā testi tiek veikti uz dzīvniekiem, bet tikai pēc tam uz cilvēkiem, kuri klīniskajos pētījumos iesaistījušies brīvprātīgi.

Šeit ir vakcīnas tapšanas soļi: vakcīnas klīniskā izpēte pirms tās apstiprināšanas sastāv no trīs fāzēm. I fāzē vakcīnu saņem pavisam neliels cilvēku skaits. II fāzē klīniskā izpēte tiek paplašināta, un vakcīnu saņem cilvēki ar noteiktām iezīmēm (piemēram, vecumu un veselības stāvokli), kas ir līdzīgas tiem cilvēkiem, kuriem jaunā vakcīna ir paredzēta. III fāzē vakcīnu ievada desmitiem tūkstošu cilvēku, kā arī pārbauda tās efektivitāti un turpina uzraudzīt drošumu jau daudz plašākā mērā. Pēdējais klīnisko pētījumu posms ir IV fāze, un daudzām vakcīnām IV fāzē pētījumi turpinās pēc tam, kad vakcīna ir apstiprināta.

Uzņēmumu, kuri izstrādā vakcīnas pret Covid-19, iesniegtos datus par katras vakcīnas drošumu, iedarbīgumu un kvalitāti, rūpīgi zinātniski izvērtēs Eiropas Zāļu aģentūra pirms vakcīnu reģistrēšanas. Nevienas vakcīnas, kas nebūs drošas, šo sietu neuzturēs, skaidro Tamme-Zvejniece.

"Balstoties uz vērtējuma rezultātu, Eiropas Zāļu aģentūra sniegs zinātnisku atzinumu par vakcīnas drošumu, iedarbīgumu un kvalitāti, kā arī par tās piemērotību pacientu vakcinēšanai. Iesniegtajiem datiem jāuzrāda vakcīnas iedarbīgums, proti, kā klīniskos apstākļos tā spēj cilvēku pasargāt no vīrusa izraisītas saslimšanas dažādās smaguma pakāpēs, kas izraisa Covid-19 infekciju, kā arī jāuzrāda vakcīnas drošums," viņa sacīja.

Ja Eiropas Zāļu aģentūra pēc padziļinātas vērtēšanas konstatēs, ka iesniegtie dati ir pietiekami pilnvērtīgi un zinātniskie pierādījumi liecina, ka vakcīna pret Covid-19 ir efektīva, kvalitatīva un droša, tikai šādā gadījumā Eiropas Zāļu aģentūra sniegs rekomendāciju par šīs vakcīnas reģistrēšanu jeb apstiprināšanu lietošanai visā ES. Vakcīna pret Covid-19 tiks apstiprināta tikai gadījumā, ja Eiropas Zāļu aģentūra saņems uzticamus un pārliecinošus zinātniskus pierādījumus, ka no vakcīnas ir vairāk guvuma nekā riska.

"Jāuzsver, ka reģistrācijas prasības nekādā mērā netiek atvieglotas Covid-19 vakcīnām." Zāļu valsts aģentūra

Viņa turpina: "Klīniskie pētījumi šobrīd apliecina, ka līdz šim izpētītajām vakcīnām pret Covid-19 blaknes ir līdzvērtīgas kā jebkurām citām vakcīnām. Tāpat kā pēc visu vakcīnu saņemšanas (piemēram, pret ērču encefalītu vai gripu), arī pēc vakcīnas pret Covid-19 saņemšanas var tikt novērota īslaicīgi paaugstināta ķermeņa temperatūra, nogurums, galvassāpes vai apsārtums injekcijas vietā. Par blaknēm saistībā ar Covid-19 vakcīnām, tāpat kā par jebkurām citām zālēm, ārstniecības personām un pacientiem ir jāziņo Zāļu valsts aģentūrai."

Jurča piesauca arī vispārēju un obligātu vakcinēšanu. ZVA aģentūra paskaidro: "Vakcinācija pret Covid-19 nebūs obligāta, bet gan brīvprātīga, tomēr var būt gadījumi, kad vakcinācija varētu būt obligāta, piemēram, pirms ļoti sarežģītām operācijām – sirds transplantācijas u.c"

Tāpat šādu scenāriju iepriekš intervijā portālam LSM apliecināja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dacei Zavadska un SPKC departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. LSM publikācijā uzsvērts, ka vakcinēšanās Latvijā būs brīvprātīga. Tomēr – vai vakcinēšanās pret Covid-19 var kļūt par obligātu prasību, lai strādātu atsevišķās jomās (piemēram, medicīnā) vai lai saņemtu pakalpojumus (piemēram, lai lidotu ar lidmašīnu)? Atbildē no minētājiem ekspertiem skanēja skanēja: "Pagaidām grūti prognozēt, vai Latvijā atsevišķās jomās vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta, tomēr kopumā šāda pieredze Latvijā jau ir. Izslēgt šādus variantus nākotnē nav iespējams."

Izgriezums no video publicēts arī Andra Ciekura kontā, kur atstāta vien daļa, kur Jurča runā par SPKC veselo personu uzskaiti.

"Delfi" nosūtīja Jurčai jautājumus, aicinot sniegt avotus paustajiem apgalvojumiem, kas aprakstīti šajā rakstā. Avotus viņa nenosauca, to pamatojot šādi: "Man, atšķirībā no Jums žurnālistiem, nav jāpamato savs viedoklis ar precīziem avotiem un atsaucēm uz publikācijām. Kaut gan arī to es varētu izdarīt. Es neesmu medijs, es, realizējot savas pilsoņa pamattiesības, varu brīvi paust savu viedokli, uzdot jautājumus varai un uzrunāt līdzcilvēkus par jautājumiem, kas ir svarīgi man un varētu būt svarīgi arī viņiem. To, ka viņiem interesē šie jautājumi, apliecina fakts, ka manu ierakstu DAB kontā ir noskatījušies 300 tūkstoši, savukārt kontā Andris Ciekurs vēl 200 tūkstoši. Esmu saņēmusi milzīgu skaitu labvēlīgu komentāru, kā arī informāciju, kas apliecina, ka sabiedrība uzskata par būtisku informāciju par Covid-19 saslimšanas dinamiku." Jurča uzskata, ka video ierakstā faktu kļūdas nav pieļāvusi.

Ar plašāku viņas viedokli par šo rakstu iespējams iepazīties šeit.

KNAB nekomentē iestādes bijušo darbinieku publiski paustos komentārus. Ilzes Jurčas video ierakstā paustā informācija neatspoguļo KNAB viedokli un pozīciju, portālam "Delfi" apliecināja iestādē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 atmaskots.lv
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form