Atceroties vasaru: 'Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad' skaistākās fotokolāžas

Liepājas dzelzceļa tilts. Liepājas dzelzceļa tilts tika uzbūvēts 1879. gadā vilcienu un pajūgu kustības nodrošināšanai. Mūsdienās tilts saglabājies tikai daļēji – joprojām apskatāmi vēsturiskie tilta balsti, taču 20. gadsimta 80. gadu vidū tilta metāla konstrukcijas demontēja.

Tējas nams. Šai ēkai ir ļoti cieša saikne ar dzelzceļu, kaut gan tā nav galvenā stacijas ēka. Pirmsākumos to dēvēja par "Tējas namu", un patiesībā tā bija viesnīca ar traktieri, kas uzcelta Pļaviņu-Gulbenes-Valkas šaursliežu dzelzceļa pasažieru vajadzībām. Šodien gan te izvietoti dzīvokļi, un tēju oficiāli neviens nepārdod.

Daugavas tilts Daugavpilī. Gandrīz 300 metrus garais iespaidīgais tilts būvēts 1949. gadā Otrā pasaules kara gados pilnībā nopostītā sākotnējā Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa līnijas tilta vietā.

Liepājas stacija. Plašā stacijas ēka faktiski neskarta joprojām atrodas turpat, kur tā pēc Liepājas pilsētas galvenā arhitekta Paula Maksa Berči projekta tika uzcelta 1871. gadā.

Saldus stacija. Stacija atklāta 1928. gada 10. augustā. 1931. gadā pēc prof. P. Federa projekta uzbūvēta divstāvu stacijas ēka, kas atrodas Saldus pilsētas robežās, 3 km no pilsētas centra. Pirmais – mūra stāvs, otrais – koka mansards, uzgaidāmā zāle projektēta cauri abiem stāviem. Saldū ir lielākā stacijas ēka Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnijā. Tā ir 726 m2 liela. Mūsdienās stacija pilda savu sākotnējo funkciju. Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja ekspozīcijas "Stacijas dzīve" vēsturisko ietvaru veido tieši Saldus stacija.

Skats no Friča Brīvzemnieka ielas viadukta. Friča Brīvzemnieka viadukts atrodas Torņakalna stacijas rajonā, kur tas izbūvēts jau 1868. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara Torņakalna stacijā tika izveidota tobrīd Eiropā modernākā pārmiju un signālu elektriskā centralizācija, tāpēc tās apkalpošanai tika ierīkots arī speciāls postenis. Torņakalna stacija tika paplašināta, bet viadukts vairākas reizes pārbūvēts. Savukārt skats no viadukta Rīgas centra virzienā piesaistījis ne vienu vien fotogrāfu.

Dzelzceļa iela Gulbenē. Dzelzceļa darbinieku izmitināšanas jautājums Gulbenē bija aktuāls arī Pirmā pasaules kara gados, kad, frontes apgādes nolūkos izveidojot dzelzceļa mezglu, Gulbenē tika izbūvēta arī Dzelzceļa iela. Tajā tika uzbūvētas vairākas koka konstrukcijas daudzdzīvokļu ēkas.