Diži vīri Latvijas dzelzceļa vēsturē

Roberts Garselis (1892-1936). Pēterburgas Tehnoloģiskajā institūtā inženiera-mehāniķa grādu ieguvušais Roberts Garselis 1921. gada februārī sāka strādāt "Latvijas valsts dzelzceļu" Ekspluatācijas direkcijā, bet 1923. gada 1. februārī tika iecelts par Mašīnu direkcijas Lokomotīvju daļas vadītāju. Viens no prioritārajiem "Latvijas valsts dzelzceļu" uzdevumiem tajā laikā bija atjaunot lokomotīvju parku, kas kara laikā bija faktiski iznīcināts. Tāpat Garselis piedalījies arī pirmās lokomotīvju vadītāju mācību grāmatas latviešu valodā veidošanā. 1926. gada decembrī viņš tika iecelts par nesen atklāto Daugavpils galveno dzelzceļa darbnīcu vadītāju. Lai gan darbnīcu galvenais uzdevums bija vagonu un lokomotīvju remonta nodrošināšana un dažādu metāla izstrādājumu izgatavošana, tās kļuva arī par "Latvijas valsts dzelzceļu" tehnikuma mācību bāzi. 1927. gadā Roberts Garselis atgriezās Rīgā, kur vadīja "Latvijas valsts dzelzceļu" Ekspluatācijas direkciju līdz 1935. gada 1. septembrim, kad tika iecelts par Rīgas pilsētas galvu.

Vilhelms Matuzelis (1876-1955). Inženieri Vilhelmu Matuzeli var uzskatīt par Dzelzceļu galveno darbnīcu izveidotāju: vispirms viņš vadīja Rīgas galveno darbnīcu Mehānikas nodaļu, kas atradās bijušās a/s "Fenikss" telpās, tad piedalījās Daugavpils dzelzceļa darbnīcu atjaunošanas darbos, par ko 1924. gadā saņēma satiksmes ministra J. Pauļuka pateicības rakstu. Savukārt no 1924. gada 1. marta līdz pat aiziešanai pensijā 1938. gadā Matuzelis vadīja Liepājas galveno dzelzceļu darbnīcu Mehānikas nodaļu. Šajā laikā Liepājas dzelzceļu galvenajās darbnīcās notika "Latvijas valsts dzelzceļu" lokomotīvju un vagonu parka atjaunošanas darbi. Vieglo pasažieru vilcienu apkalpošanai Dzelzceļu galvenajās darbnīcās Liepājā tika uzbūvētas piecas 1-1-1 tipa (Tk) tanklokomotīves, kā arī vagoni preču un pasažieru pārvadāšanai. Vairāk interesantu faktu par dzelzceļa vēsturi Latvijā meklē mājaslapā www.dzelzcelam155.lv un aplikācijā "Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad".