Daži uzskatāmi piemēri, kā suns palīdz kliedēt vientulību

Pirms dažiem gadiem ļoti dažādas emocijas, sākot no līdzjūtības līdz nosodījumam, iedzīvotājiem izraisīja gadījums, kad Anniņmuižas bulvārī pie veikala tieši Vecgada vakarā kāds vīrietis nozaga rotveilera šķirnes suni, ko saimnieki uz desmit minūtēm bija piesējuši ārpusē, lai ieskrietu iepirkties. Notikušo bija fiksējušas veikala novērošanas kameras, tādēļ policija vainīgo drīz vien atrada. 42 gadus vecais vīrietis atzinās, ka tā rīkojies, jo viņam nav draudzenes, dzīvo pie mātes un svētku vakarā juties ārkārtīgi vientuļš.

Kad bērni ir izauguši un devušies paši savā dzīvē, daudzi vecāki piedzīvo tā dēvēto “tukšās ligzdas sindromu”. Pārņem nomācoša sajūta, ka dzīvei zudusi jēga, jo nav vairs neviena, par ko rūpēties. Šādā situācijā daudzi izvēlas iegādāties suni.

Jautāta, vai četrkājains draugs tiešām var palīdzēt atvairīt vientulības sajūtu, kanisterapeite Vladislava Akimova saka: “Ja cilvēkam ir suns, par viņu katru dienu ir jārūpējas: jābaro un jāved pastaigās. Tas labi ietekmē gan pašsajūtu, gan veselību, jo suņa saimnieks ir spiests vairāk kustēties jebkādos laika apstākļos. Un suns nevar iztikt bez saimnieka – tas liek justies vajadzīgam! Atbildības sajūta uzmundrina un neļauj ieslīgt grūtsirdībā. Un, kurš gan vēl tev vienmēr klausīs uz vārda, ja ne suns? Turklāt suns mūs mīl bez nosacījumiem, un piedod visu – kurš vēl tā spēj?”

Kādā pētījumā noskaidrots, ka pansionātu iedzīvotāji jūtas mazāk vientuļi, ja tiem ļauj brīvo laiku pavadīt kopā ar suni. Tajā piedalījās trīsdesmit septiņi Sentluisas pansionāta iedzīvotāji, kuriem bija augsts vientulības novērtējums un kuri pauda vēlmi katru nedēļu pusstundu pavadīt kopā ar ķepaini. Puse no dalībniekiem baudīja suņa kompāniju vienatnē, bet pārējie dalīja suņa klātbūtni ar citiem pansionāta iedzīvotājiem. Abas grupas atzina, ka viņi jutās mazāk vientuļi pēc suņa apmeklējuma, bet vientulības sajūta krietni ievērojamāk mazinājās to dalībnieku vidū, kuri ar suni varēja būt vienatnē. Secinājums tāds, reizēm mēs dodam priekšroku mūsu četrkājainiem draugiem, nevis cilvēkiem, jo ar dzīvnieku droši varam dalīties savās pat visslēptākajās domās. Suns netiesās, bet saprotoši nolaizīs vaigu.

Ārzemēs veco ļaužu pansionātus un bērnu namus bieži apmeklē suņi terapeiti. Latvijā kas tāds pagaidām diemžēl nenotiek diezgan reti. Suņus, kuri ir speciāli atlasīti un apmācīti, var dēvēt par četrkājainiem psihoterapeitiem, jo ar savu klātbūtni vien tie mazina vientulību un nomāktību. Viņu metodes gan ir gaužām vienkāršas: astes luncināšana, draudzīga skatīšanās acīs un rokas nolaizīšana.

Daudzi pētījumi apliecina pieskārienu un apskāvienu milzīgo nozīmi cilvēka labsajūtā. Tie liek ķermenim ražot oksitocīnu, serotonīnu un dopamīnu – hormonus, kas mazina stresu, uzlabo pašsajūtu, pazemina asinsspiedienu un palēnina sirdsdarbību. Tādēļ nav brīnums, ka, glāstot suni vai kaķi, cilvēks nomierinās un jūtas labāk.