Londonas bieds: Bezbailīgais latviešu revolucionārs Pēteris Krāsotājs

Revolūcija bija īstais brīdis, lai liktu lietā savus talantus. Pēteris Krāsotājs neaprobežojās ar garlaicīgo muižu dedzināšanu, viņa vēriens bija krietni plašāks, ko pierāda ļoti sarežģītas operācijas īstenošana 1906. gadā. Kopā ar domubiedriem Pēteris devās uz Somiju, kur veiksmīgi aplaupīja Krievijas Valsts bankas Helsinku nodaļu un ieguva aptuveni 150 tūkstošus rubļu. Brangais ķēriens tika izmantots, lai atbalstītu revolūciju.

Revolūcija tiek apspiesta, kas nozīmē raganu medību sākšanos. Šajā brīdī Pēteris Krāsotājs ir anarhistisko komunistu grupas "Pats - vārds un darbs!" vadonis. Tomēr darbība nav ilgstoša, Krāsotāja kolēģi Kārlis Ķeida–Krievs un Anna Caune tiek atrasti kādā Rīgas dzīvoklī un nošauti. Tas ir signāls bēgšanai uz ārzemēm, lai no turienes turpinātu revolucionāru ideju izplatīšanu.

Pēteris Krāsotājs savu pseidonīmu ieguva, pateicoties iztikas pelnīšanas avotam - krāsošanai, jo citus darbus, kas nebija laupīšana, viņš nevarēja iegūt. Notikumi, kas mūžīgi ierakstīja viņa vārdu tumšākajās jauno laiku Londonas vēstures lapās, sākās 1910. gada 16. decembrī, kad laupītāju grupa uzbruka juvelierveikalam Haundsdičā, tiesa, neveiksmīgi. Uzbrukumā tika ievainoti divi policisti, bet trīs – nogalināti.

1911. gada 2. janvārī Londonas drošībnieki saņēma ziņu, ka laupītājus, ieskaitot Krāsotāju, var atrast kādā Sidnejstrītas namā. Nākamajā dienā namu aplenca ap 200 policistu. Neskatoties uz milzīgo britu pārspēku, anarhisti bija spējīgi ilgi turēties pretim spiedienam, jo dzīvoklī bija lieli munīcijas krājumi un ļoti labi ieroči. Policistiem kaujas gaitā pievienojās pat armijas vienības.

Šajā dramatiskajā latviešu anarhistu izsvēpēšanas akcijā piedalījies arī iekšlietu ministrs Vinstons Čērčils, kurš, kā runā, esot gandrīz nošauts, taču lode trāpījusi politiķa cilindram, ne galvai. Sākās nopietna apšaude ar lielgabaliem, kas izraisīja ugunsgrēku, ko neatļāva dzēst – ar domu, ka bandīti tāpēc ātrāk padotos. Tas bija kļūdains lēmums, jo haosu sev par labu izmantoja Pēteris Krāsotājs, kurš pazuda bez vēsts. Tiesas priekšā viņš nestājās, klīst baumas, ka pēc Sidnejstrītas kaujas viņš aizmucis uz Austrāliju ar jaunu identitāti. Šos notikumus par iedvesmu saviem darbiem izmantoja tādas radošas personības kā Alfreds Hičkoks un Žoržs Simenons.

Kur nu bez sazvērestības teorijām. Viena no populārākajām teorijām ir tāda, ka Pēteris Krāsotājs varētu būt tuvā radniecībā ar leģendāro britu futbolistu Deividu Bekhemu, jo abu sejas vaibsti jaunības dienu fotogrāfijās ir aizdomīgi līdzīgas. Protams, ka īstu pierādījumu tam nav.