Kā izskatījās 20. gadsimta varenāko politiķu mammas

Staļina māte Jekaterina Džugašvili. Jekaterina dzimusi 1858. gadā nelielā Gruzijas pareizticīgo ciematiņā, 17 gadu vecumā apprecējusies ar Visarionu Džugašvili. Pirmie divi bērni Mihails un Georgijs nomira uzreiz pēc dzemdībām, bet pēdējais bērns Josifs izdzīvoja. Pēc mazā Josifa piedzimšanas Visarions sāka dikti dzert, tāpēc Jekaterina viņu pameta. Viņa bija stingra sieviete, taču dēlu mīlēja, daudz strādāja un centās dot viņam visu to labāko. Māte cerēja, ka Josifs kļūs par mācītāju, taču viņš vēlējās ko vairāk...

Čērčila māte Dženija Džeroma dzimusi Ņujorkas štatā un savulaik bijusi viena no pirmajām skaistulēm visā reģionā (par Dženiju teica, ka viņa “vairāk līdzinās panterai, nevis sievietei”). 1874. gadā Dženija apprecējās ar angļu lordu Rendolfu Čērčilu un pārcēlās uz Angliju. Pirmais dēls Vinstons piedzima septiņus mēnešus pēc kāzām. Kā tolaik angļu aristokrātu vidū bija pieņemts, māte par saviem bērniem nerūpējās, audzināšanu uzticot daudzām auklēm, guvernantēm un skolotājiem. Neraugoties uz to, Vinstons viņu dievināja, bet bērnībā māte pret viņu bija visai vēsa. Taču, kad Vinstons bija pieaudzis, abi kļuva par labiem draugiem un sabiedrotajiem, un Čērčils pat izteicies, ka māte ir bijusi viņa “politiskais mentors”.

Ļeņina māte Marija Uļjanova dzimusi Sanktpēterburgā, tēva muižā ieguvusi labu izglītību, iemācījusies vairākas valodas. Laulības laikā viņa dzemdēja četrus dēlus un četras meitas, bet pēc tam zaudēja vīru, tāpēc viņai nācās uzņemties rūpes par mājsaimniecību un mazajiem bērniem. Lai gan māte centās saviem bērniem nokārtot mantotās muižniecības statusu, četri no viņiem kļuva par dedzīgiem revolucionāriem. Visaktīvākais, protams, bija Volodja, kuru māte pat divreiz apciemoja izsūtījumā (Francijā 1902. gadā un Stokholmā 1910. gadā).

Džona Ficdžeralda Kenedija māte Rouza Kenedija. Džozefs Patriks Kenedijs Rouzu aplidoja veselus septiņus gadus, līdz viņa piekrita un dzemdēja deviņus bērnus. Taču dzīve izrādījās skarba – nomira gan vīrs, gan daži bērni (Rouza nodzīvoja ilgāk par četriem saviem bērniem). Rouza bija audzināta striktā katolicismā, tāpēc pat attiecās ierasties uz savas meitas kāzām, kura precējās ar anglikāni.

Ādolfa Hitlera māte Klāra Pelcla dzimusi zemnieku ģimenē, bet pēc skolas 13 gadu vecumā iekārtojās par mājkalpotāju Aloiza Hitlera mājās, kurš bija viņas radinieks. Pēc Aloiza otrās sievas nāves viņi apprecējās, bet atļauja bija jāsaņem no Romas, jo vietējā bīskapija tik tuviem radiniekiem laulāties neļāva. Aloizs bija 23 gadus vecāks par Klāru, bet kāzu brīdī viņa jau bija stāvoklī. Klāra tā arī nespēja tikt pāri statusa maiņai no Aloiza kalpones uz sievu, tāpēc vīru sauca par “tēvoci Aloizu”.

Franklina Rūzvelta māte Sāra Delano, bija ebrejiete un, tāpat kā pirms tam viņas tēvs, piederēja pie vietējās Haidparka aristokrātijas. Bērnībā ģimene ar vienīgo bērnu Franklinu daudz ceļoja pa Eiropu, tāpēc topošais ASV prezidents visai labi apguva svešvalodas. Viņiem visu mūžu saglabājās ciešas attiecības, un Franklins 1941. gadā bija klāt mātes nāves brīdī. Pats viņš nomira četrus gadus vēlāk.