17. jūnijs Latvijai ir sēru diena. 1940. gadā šajā laikā pēc Molotova-Ribentropa pakta, kas noslēgts 1939. gada 23. augustā, neatkarīgā valsts iekļauta PSRS ietekmes sfērā.
1
Par 17. jūnija notikumu sākumu varam uzskatīt jau 15. datumu, kad PSRS robežsargi uzbruka Latvijas Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 2. sardzes mītnei Masļenkos un 3. sardzes mītnei Šmaiļos. Uzbrukums bija iecerēts vai nu kā provokācija, lai radītu ieganstu Latvijas okupācijai, vai staļinisma garā ieturēts brīdinājums nepretoties.
F64
2
Militārie pavērsieni bija gala rezultāts, kas slepeni un veiksmīgi tika izstrādāts 1939. gada 23. augustā, PSRS un Vācijai sadalot ietekmes sfēras un vienojoties par neuzbrukšanu.
F64
3
1939. gada 28. septembrī Igaunija, bet 5. un 10. oktobrī arī Latvija un Lietuva parakstīja PSRS uzspiestos palīdzības līgumus. Tie atļāva PSRS ievest Baltijas valstīs noteiktu karaspēka kontingentu, ierīkot sauszemes, gaisa un jūras karaspēka bāzes.
F64
4
16. jūnijā plkst. 14 padomju ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim Fricim Kociņam safantazēto PSRS valdības ultimātu, kas pieprasījas Latvijas valdības atkāpšanos un padomju karaspēka ievešanu valstī ar iebildi - ja līdz plkst. 23 netiks saņemta atbilde, bruņotie spēki ienāks paši, apspiežot jebkādu pretošanos.
F64
5
Tajā pašā vakarā Ulmaņa valdība izlēma ultimātu pieņemt un atkāpties. Militārā pretošanās tika noraidīta, lai izvairītos no iedzīvotāju asinsizliešanas, kas nespētu glābt valsts likteni.
F64
6
Ulmanis, kurš loloja zināmas ilūzijas par iespēju saglabāt Latvijas suverenitāti ierobežotā formā, neizšķīrās arī par simbolisku militāro pretošanos un neriskēja izteikt Maskavai pat diplomātisku protestu.
F64
7
Jaunā valdība Maskavas aizsegā īstenoja savus plānus un gatavojās Latvijas aneksijai. Padomju iestādes izveidoja spēcīgu drošības aparātu, kura noteicēji bija no PSRS iebraukušie darbinieki. Politiskās pārvaldes iestādes tika pārņemtas, bet iedzīvotāji - novēroti, apcietināti un deportēti.
