Lambada, tverkings, tango un citas nešķīstas dejas no elles
Dejošana ir tikpat sena kā pati pasaule. Mūsu senči līgojās dabas ritmos pie ugunskuriem, pēc tam griezās valša ritmos un dancoja tvistu. Bet tad atnāca tverkings, un visi atkal ir aizvainoti un sašutuši. Taču vēsture rāda, ka sašutums ir bijis par gandrīz katru jaunu deju, un gan jau arī tas pāries.
1
Lavolta – rašanās gads: 1556. Anglijas un Francijas karaļnami bija šokēti, kad šī itāļu deja burtiski pārņēma jauno muižnieku prātus un ķermeņus. Atšķirībā no citām tā laika dejām, kas bija nesteidzīgas, Lavolta no dejotājiem prasīja ne tikai tempu, bet arī veiklību. Kādā mirklī vīrietim vajadzēja saķert meiteni aiz vidukļa un, pagrūžot ar gurniem, pacelt gaisā. Vai tas izskatījās piedauzīgi? Un kā vēl!
Karaliene Elizabete I dejo lavoltu ar Lesteras ērlu Robertu Dadliju.
2
Cushion – rašanās gads: 1698. Šīs dejas laikā partneriem bija ļauts izraudzīties partneri un viņu noskūpstīt pašā deju zāles vidū! (Ne velti vāciski to sauc par Kissentanz.) Tas bija šķīstais 17. gadsimts – raganas dedzināja uz svara, bet meitene, kas par daudz atsedza kājiņu, varēja tikt iekalta važās. Protams, jaunā deja piesaistīja puritāņu uzmanību, bet sprediķos to nesauca nekā savādāk, kā par „neķītru, nepiedienīgu deju, kuras ceļš ir tieši uz elli”.
XVII gadsimta nešķīstie danči.
3
Valsis – rašanās gads: 1816. Deviņpadsmitā gadsimta sākumā šī deja iekaroja visu Lielbritāniju, lai gan tā laika sabiedrības tikumi aizliedza vīrietim un sievietei pirms kāzām palikt vienatnē. Bet te pēkšņi – valsis! Pāris, iekļāvis viens otru savos apskāvienos, riņķo pa zāli, sejas tikai dažus centimetrus viena no otras! Kauns un negods!
Thomas Wilson. Correct Method of German and French Waltzing (1816).
4
Kankāns – rašanās gads: 1868. Deviņpadsmitā gadsimta 20. gados strādnieku klases pārstāvji, kuri nekad nav izcēlušies ar pārlieku tikumību, kadriļu sāka dejot nedaudz savādāk, nekā ierasts, proti, ceļot kājas pārāk augstu gaisā. Tā arī radās kankāns. Vidusšķiras pilsētnieki šo deju nepieņēma – tā bija nepietiekami gracioza, turpretī kankāns iekaroja stabilu vietu dažādos varietē, kur tas ir aktuāls vēl joprojām.
5
Tango – rašanās gads: 1913. Edvarda laiks Anglijā izrādījās visai pielaidīgs pret dažādiem jauninājumiem, tāpēc tango tur ienāca no Francijas, savukārt Francijā – no Buenosairesas. Sākotnēji gan puritāniskā prese tango dēvēja par kovboju, suteneru un prostitūtu deju, bet kurš gan sevi neasociē ar kādu no šiem personāžiem?
6
Čarlstons – rašanās gads: 1925. Tāpat kā džezs, arī čarlstons ASV radās 20. Gadu vidū. Pirmo reizi vēsturē sievietes varēja dejot arī bez partnera. Īpaši šī deja ar roku vicināšanu un straujajām gurnu kustībām pie sirds gāja konservatīvajos ASV štatos, kur to dēvēja par „melnā sātana izpausmi”.
Vida Press
7
Džiterbags – rašanās gads: 1934. Džiterbags aizsācies no dažām citām afroamerikāņu dejām, bet ātri iekarojis vietu amerikāņu dzīvē un ar Otrā pasaules kara karavīru starpniecību izplatījies ārpus ASV. Izņēmums bija vienīgi Anglija, kur vietējais deju zāļu „karalis” Alekss Mūrs džiterbagu nosauca par pretīgu, cieņu aizskarošu, neritmisku nedeju.
Vida Press
8
Tvists – rašanās gads: 1964. Viens no rokenrola pionieriem Čabijs Čekers ar dažām kustībām tvistu padarīja par vispasaules nozīmes parādību. Sabiedrība tolaik vairāk vai mazāk bija gatava šādam jaunumam, bet satraucās mediķi: ortopēdi ziņoja par pieaugošo ceļgalu traumu skaitu un ieteica pirms tvista iesildīties.
Publicitātes foto
9
Lambada – rašanās gads: 1989. Lambada bija jutekliska, erotiska deja, kas radās Brazīlijā, bet uz kādu laiku pārņēma arī Eiropas deju zāles. Tā kā dejas laikā partneri mūzikas ritmā saskārās ar gurniem, pie seksuālām dejām šķietami pieradusī sabiedrība atkal bija šokēta.
Vida Press
10
Tverkings – rašanās gads: 2013. Tverkings dzimte ir Rietumāfrika, kur tas mierīgi snauduļoja afrikāņu kopienās. Taču te parādījās Mailija un izlaida džinu no pudeles. No diskotēkām un koncertiem tverkings pārcēlās uz ielām, bet drīz vien arī uz skolām un guļamistabām. It kā 21. gadsimts, bet nācija atkal šokā.
Vida Press
