Septiņi lielākie meteorīti, kas atrasti uz mūsu planētas

Sestā vieta – Agpaliliks, kas atrodas Keipjorkā, Grenlandē. Aptuveni 20 tonnas smags. Tas ir viens no vairākiem Keipjorkā nokritušajiem meteorīta gabaliem, un katram no tiem dots savs nosaukums. Agpaliliks nozīmē „Vīrietis”, bet ir vēl arī Suns, Sieviete, Telts un citi. Tas nokritis pirms aptuveni 10 000 gadu, un inuiti to izmantoja ieroču gatavošanai. Vairākas zinātniskās ekspedīcijas nevarēja atrast sašķaidīto meteorītu, līdz tas izdevās Robertam Pīrijam. Šobrīd atrodas Kopenhāgenas universitātes Ģeoloģijas muzejā.

Piektā vieta – Bakubirito meteorīts, ko 1863. gadā Rančito ciematā Meksikā atrada ģeologs Gilberts Eliss Beilijs. Šī meteorīta svars ir no 20 līdz 22 tonnām, tā izmēri ir 4,25 x 2 x 1,75 metri. Vairākas reizes tas ir pārvietots un kopš 1992. gada atrodas Sinaloas štata Zinātnes centrā.

Ceturtā vieta – Armanti meteorīts Ķīnā, kas ir 28 tonnas smags, tiesa, saskaņā ar neoficiāliem mērījumiem, tāpēc dažos meteorītu sarakstos nav iekļauts. Pirmo reizi tas atklāts 1898. gadā, taču tikai pēdējos gados uzsākti rūpīgāki pētījumi.

Trešā vieta – Ahnighito, kas arī atrodas Keipjorkā, Grenlandē. Sestajā vietā bija ierindojis meteorīta gabals ar nosaukumu „Vīrietis”, bet šis ir pats lielākais un burtiski nozīmē „Telts”. Tā svars ir 31 tonna. Jau minētais polārpētnieks Roberts Pīrijs daļu no atrastajiem meteorītiem par 40 000 dolāru pārdeva Amerikas Dabas vēstures muzejam, un „Telts” tajā atrodas joprojām.

Par ‘Campo del Cielo’ dēvē dzelzs meteorītu grupu, kas atrodas Čako un Santjago del Estero provincēs Argentīnā. Plašā teritorijā atrasti vismaz 26 krāteri ar meteorītiem, kas nokrituši pirms 4000 līdz 5000 gadu. Pats lielākais no tiem saucas ‘El Chaco’ – tas ir 37 tonnas smags meteorīts, ko 1969. gadā atrada ar metāla detektora palīdzību. Tas atradās piecu metru dziļumā, bet vēlāk tika izrakts. Interesanti ir stāsti par centieniem šo meteorītu nozagt, taču tagad tas atrodas savā atrašanas vietā.

Pats lielākais no viengabalainajiem meteorītiem 1920. gadā atklāts Hobā, Namībijā. Tas nejauši izdevās kādam zemniekam, kurš ar arklu uzdūrās cietam gigantiskam bluķim. Tiek lēsts, ka tas ir 60 līdz 66 tonnas smags, tātad ļoti pārliecinoši ieņem pirmo vietu uz Zemes virsmas dabiski nokritušo dzelzs gabalu (patiesībā tas sastāv no 84% dzelzs un 16% niķeļa) topā. Svara dēļ tas nekad nav ticis pārvietots prom no atrašanas vietas, un zinātnieki uzskata, ka tas nokritis pirms 80 000 gadu.