Slaveni mākslas darbi, kam uzbrukuši nelīdzsvaroti ļaudis

Rembrants – ‘Danaja’, 1636. gads. Uzbrukums: 1985. gada 15. jūnijā. Rembrants vienmēr bijis dārgs, bet Krievijas imperatorei Katrīnai II viņš bija pa kabatai, tāpēc viņa to nopirka un novietoja savā pilī Ermitāžā. Pēc revolūcijas Ermitāža kļuva par muzeju, un tieši uz šo muzeju 1985. gadā atnāca lietuvietis Broņus Maigis. Viņš gidam pajautāja, kura ir vērtīgākā glezna muzejā, aizgāja pie tās, aplēja ar sērskābi un sagraizīja ar nazi, izpostot trešo daļu gleznas. Tiesā viņš tika atzīts par nepieskaitāmu un turpmākos sešus gadus pavadīja psihiatriskajā klīnikā. Gleznu atjaunoja divreiz ilgākā laika posmā.

Leonardo da Vinči – ‘Mona Liza’ jeb ‘Džokonda’, 1519. gads. Uzbrukumi: vismaz četri. Pats mīklainākas smaids glezniecības vēsturē, turklāt ir vismaz astoņas versijas, kas gleznā attēlots. 1911. gadā glezno vienkārši nozaga, turklāt aizdomās turēja gan Pablo Pikaso, gan Gijomu Apolinēru. 1954. gadā gleznai meta ar krāsas burciņu, bet 1976. gadā – ar akmeņiem. Pēdējais incidents notika 2009. gadā, kad kāda krievu tūriste Džokondai svieda ar keramikas krūzīti. Glezna necieta, bet krūzīte gan saplīsa, jo krieviete nezināja, ka glezna jau sen atrodas zem ložu necaurlaidīga stikla.

Pablo Pikaso – ‘Sieviete sarkanā klubkrēslā’, 1929. gads. Uzbrukums: 2012. gada 13. jūnijā. Hjūstonas mākslas muzejā kāds 22 gadus vecs meksikānis Uriels Landeross nolēma „uzlabot” Pikaso šedevru, kurā attēlotais kļūst skaidrs tikai pēc gleznas nosaukuma, un ar neizdzēšamo flomāsteru piezīmēja toreadoru ar zobenu un vērsi. Gleznu tomēr izdevās glābt, bet neizdevušais mākslinieks Landeross uz kādu brīdi kļuva par mediju zvaigzni.

Pols Gogēns – ‘Divas Taiti sievietes’, 1899. gads. Uzbrukums: 2011. gada 1. aprīlī. Kāpēc Gogēnu tā vilka uz eksotisko Taiti, Francijā neviens nesaprata, tomēr tur viņš radīja 80 gleznas – visas zelta vērtībā. Taču, kad glezna bija apskatāma Nacionālajā Mākslas galerijā Vašingtonā, kāda sieviete Sjūzena Bērnsa ar kliedzieniem „Ļaunums! Ļaunums! Tas ir ļaunums!” gleznai uzbruka, mēģinot sadauzīt plastmasas ietvaru.

Otavio Vannini – ‘Dāvida triumfs’, 1640. gads. Uzbrukums: 2007. gada 7. aprīlī. Kad glezna atradās Milvoki Mākslas muzejā, kādu dienu tai uzbruka 21 gadus vecais malkas cirtējs Timotijs Kubena – viņš norāva gleznu no sienas un sāka spārdīt to vietu, kur attēlota Goliāta galva. Izspārdījis gleznā caurumu (apmēram tenisa bumbiņas izmērā starp Goliāta acīm), viņš noģērbās, pliks uzgūlās gleznai virsū un sāka gaidīt policiju. „Esmu nācis ar mieru. Bet es gribēju, lai tā glezna pazūd no zemes virsas. Un man tas izdevās,” skaidroja Kubena. Pēc ilgiem pūliņiem glezna nu ir restaurēta.

Kazimirs Maļevičs – ‘Supremātisms’ jeb ‘Baltais krusts’, 1927. gads. Uzbrukums: 1997. gada 4. janvārī. Joko, ka Maļeviča ‘Melno kvadrātu’ vandaļi neuzdrošinās bojāt, jo to jau izdarījis pats mākslinieks – viņš esot uzgleznojis kaut ko piedauzīgu, bet cenzori likuši visu aizkrāsot ar melnu. Taču ‘Baltais krusts’ ir cita lieta – kad glezna atradās Amsterdamas muzejā, tai uzbruka krievu tūrists Aleksandrs B., kurš ar krāsas baloniņu uzzīmēja zaļu dolāra zīmi. Par to viņš pusgadu sēdēja cietumā, taču skumjākais ir tas, ka gleznu līdz šim nav izdevies pilnībā restaurēt.