10 pazīstamas lietas, kurām dots nepareizs nosaukums

Jaukie zvēriņi koalas it nemaz nav lāči, kā daudziem labpatīkas viņus dēvēt, bet tuvākie no dzīvojošajiem vombatu radiniekiem. Pirmie eiropieši, kas viņus redzēja, tomēr uzstāja uz līdzību ar lāčiem, tāpēc sauca tos par mērkaķlāčiem, iezemiešu lāčiem un koku lāčiem. Šobrīd lietotais koalu ģints nosaukums ‘Phascolarctos’ grieķu valodā nozīmē ‘somainais lācis’, bet sugas nosaukums ‘cinereus’ latīņu valodā – ‘pelnu krāsa’.

Slaveno Pitagora teorēmu zina gandrīz visi un uzskata, ka Pitagors bija pirmais, kas to pierādīja, taču patiesībā jau Senajā Babilonijā šādas teorēmas tika izmantotas jau 1000 gadus pirms sengrieķu matemātiķa dzimšanas. Viena šāda teorēma pierakstīta uz plāksnītes, kas šobrīd pazīstama ar nosaukumu ‘Plimpton 322’.

Vārds „mēnessērdzīgs” visās valodās saistīts ar Mēnesi, jo agrāk tika uzskatīts, ka noteiktas Mēness fāzes (īpaši pilnmēness) dažu cilvēku uzvedībā var saasināt neprāta vai epilepsijas pazīmes. Gan Aristotelis, gan Plīnijs Vecākais apgalvoja, ka Mēness ietekme uz asinīm ir gluži tāda pati kā uz paisumiem un bēgumiem, un šī ideja bija populāra arī viduslaikos. Mūsdienās pierādīts, ka Mēnesim nav nekāda sakara ar psihiskajiem traucējumiem, taču termins ir saglabājies.

Vienkāršiem vārdiem runājot, Dieva daļiņa nozīmē subatomāru skalāro daļiņu, kas izskaidro Visuma rašanos. Zinātniekiem tās atklāšanas vērtība bija monumentāla, jo tā apstiprināja fizikas standartmodeli. Patiesībā tā saucas Higsa bozons – par godu britu teorētiskajam fiziķim Pīteram Higsam. Par Dieva daļiņu to sāka saukt, kad izdevējs pārliecināja fiziķi Leonu Ledermanu par to, ka viņa grāmata par šo tēmu tiks labāk pārdota, ja neinteresantais Higsa bozons tiks aizstāts ar intriģējošo Dieva daļiņu. Par nepatiku gan zinātniekiem, gan klerikāļiem šis jēdziens iegāja sarunvalodā.

Ceļojot uz Panamu, tūristi noteikti nopērk „slaveno Panamas cepuri”, kas tā arī saucas – panama. Un nemaz nezina, ka īstās panamas izgatavo tikai un vienīgi Ekvadorā. Populāras šīs cepures kļuva XIX gadsmita vidū, kad tās sāka pārpildīt Panamas tirgus laukumus. Uz Ekvadoru tūristi nebrauca, bet uz Panamu – gan, tāpēc ekvadorieši sāka Panamas tirgos piedāvāt savas ‘montecristis’ cepures. Tirgū, protams, neviens neteica, ka tās ir ražotas Ekvadorā, un tūristus interesēja vienīgi tas, kur tās nopirktas.

Lielākā daļa ne mirkli nešaubās, ka Simtgadu karš ilga 100 gadus. Taču tie ir maldi – militārais konflikts starp Angliju un Franciju norisinājās no 1337. līdz 1453. gadam, tātad veselus 116 gadus. Tā kā ik pa laikam tomēr bija pamiers, vēsturnieki šo karadarbību iedala trīs daļās: Edvarda karš, Karolingu karš un Lankasteru karš. Reāli šis karš norisinājās 81 gadu.

Frāze „globālā sasilšana” liek domāt, ka tagad gan varēsim ilgāku laiku pavadīt pludmalēs, bet tomāti dārzā sāks augt griezdamies. Patiesībā ar globālo sasilšanu tiek saprasta vidēja temperatūra uz mūsu planētas, un dažos reģionos var kļūt pat aukstāk. Piemēram, ja ledāju kušana izmainīs lielo Atlantijas baseina straumju kursu (bet šāda iespēja tiek pieļauta), tad Ziemeļamerikā un Rietumeiropā kļūs ievērojami aukstāk.

Kanāriju salas – arhipelāgs pie Āfrikas Ziemeļrietumu piekrastes – ir pazīstams ar savām zeltsmilšu pludmalēm, silto klimatu un faunas daudzveidību. Vieni no Kanāriju salu iemītniekiem ir arī dzeltenzaļi kanārijputniņi, kuru ir tik daudz, ka rodas iespaids, it kā salas būtu nosauktas viņu vārdā. Patiesībā ir savādāk – kad mūsu ēras sākumā romieši pirmo reizi ieradās šajā reģionā, viņi atklāja, ka to gandrīz pilnībā apdzīvo savvaļas suņi. Tāpēc arī radies šāds nosaukums - Canaria insula, kas patiesībā nozīmē „Savvaļas suņu sala”.

Taču visvairāk ciest, visticamāk, nākas nabaga indiāņiem, kurus 1492. gadā „atklāja” Kristofors Kolumbs. Tā kā viņš uzskatīja, ka ir atbraucis uz Indiju, arī jaunatklāto teritoriju iedzīvotāji tika nodēvēti par indiāņiem, kas citās valodās nozīmē to pašu, ko arī indieši.