Ja mums vairāk vai mazāk ir zināms, ko darīt ar izbeigušos cilvēku, tad vairāk jautājumi rodas, ko darīt ar veciem vilcieniem un citām lietām. Izrādās, šur tur pasaulē sava kapsēta ir arī tādām lietām kā zobubirstes.
1
Attīstoties industriālajam progresam, Dienvidamerikā strauji izplatījās dzelzceļi, vedot pat uz visneiedomājamākajām vietām. Viena no tādām ir 3670 metrus virs jūras līmeņa esošā Ujuni pilsētiņa, kur agrāk bija sāls raktuves. Diemžēl tagad tur ir nomales, kur sarūsēšanai ir atvestas simtiem tvaika lokomotīves.
Pieaugot Ķīnas iedzīvotāju labklājībai, teju katrs ir ticis pie sava auto. Tas nozīmē klientu skaita samazinājumu dzeltenajiem taksometriem, kas no daudzu lielo pilsētu ielām ir burtiski pazuduši. Taču Čonkvingas pilsētā liela daļa no tiem stāv pašā centrā un rūsē.
Ap 1950. gadu māņticīgais Dons Džulians Santana apmetās uz vientuļas salas, kas tolaik atradusies Mehiko pievārtē. Lieki piebilst, ka viņš bija viegli sajucis prātā un pēc ģimenes pamešanas tur pavadīja visu mūžu. Par labu nenāca fakts, ka Santana kādu dienu niedrēs atrada nezināmas meitenītes līķi. Lai viņas garam nebūtu garlaicīgi, vīrs visu atlikušo dzīvi vāca pamestas lelles, ko karināja kokos un uzsprauda uz stabiem.
Aģentūra ‘FEMA’, kurai galvenais uzdevums ir gādāt par nelaimē nonākušajiem, pēc viesuļvētras ‘Katrīna’ plosīšanās 2005. gadā cēlu mērķu vārdā iepirka tūkstošiem jaunus dzīvojamos vagonus, ko atdot bez pajumtes palikušajiem. Nu, tā viņi tur aizvien stāv.
Ķīnas mākslinieks Šu Jangs nolēmis, ka jādara gals bezjēdzīgajai veco tualetes podu, pisuāru un izlietņu pārstrādei, tāpēc vismaz dažus tūkstošus no tiem viņš padarīja par savas instalācijas sastāvdaļu. Lūk, arī rezultāts - podu ūdenskritums!
Kāds Jaunzēlandes lauku vīrs aiz garlaicības izdomāja ceļmalas žogā iekārt savas zobu birstītes. Tā jau nekā īpaša, taču viņa idejai līdzi pavilkās kaimiņi, draugi, garāmbraucēji, vietējās slavenības un galu galā Jaunzēlandes premjers. Tā šobrīd viņam pie mājas ir simtiem metru garš birstīšu žogs.
