Izcils rakstnieks, bet... Trīs autori, kuru biogrāfijas joprojām raisa strīdus

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Latvijas kultūras telpā sākās aktīva okupācijas laika mantojuma pārvērtēšana un daudzu nevēlamu padomju varas simbolu likvidēšana. Spilgtākais piemērs tam, protams, ir okupācijas pieminekļa nojaukšana 2022. gada 25. augustā. Šobrīd diskusijas notiek par to, ko darīt ar, piemēram, Andreja Upīša pieminekli un kā skatīties uz viņa un vairāku citu latviešu autoru daiļdarbiem. Šajā kontekstā "Delfi" piedāvā aplūkot trīs ievērojamus dažādu tautu rakstniekus, kuri joprojām tiek pretrunīgi vērtēti.

Knuts Hamsuns

Norvēģis Knuts Hamsuns ir būtiski ietekmējis gan savu laikabiedru, gan nākamo paaudžu rakstību ne tikai dzimtenē, bet arī tālu aiz savas valsts robežām. Publicējis gan dzeju, gan dramaturģiskus darbus, tomēr vislabāk zināms kā prozas autors. Ar romāniem "Bads" (Sult, 1890) un "Pāns" (Pan, 1894) viņš apliecinājis sevi kā psiholoģiskā romāna lielmeistars. 1920. gadā viņa ieguldījums rakstniecībā novērtēts ar Nobela prēmiju literatūrā, kas piešķirta par romānu "Zemes svētība" (Markens Grøde, 1917).

Otrā pasaules kara laikā Hamsuns atklāti simpatizēja nacistiem, bija arī personīgi ticies ar Ādolfu Hitleru. 1940. gada 9. aprīlī, kad vācu karaspēks iebruka Norvēģijā, Hamsuns mudinājis savus tautiešus nolikt ieročus un padoties. Šobrīd norvēģiem tā nav tabu tēma, faktus par viņa kolaboracionismu var izlasīt, piemēram, Knuta Hamsuna centra mājaslapā (hamsunsenteret.no). Centrs darbojas kopš 2009. gada, rūpējas par Hamsuna literāro mantojumu un kalpo par diskusiju vietu – tai skaitā sarunām par rakstnieka personību. Attieksme pret Hamsunu Norvēģijā joprojām nav viennozīmīga. "Mēs nespējam viņu nemīlēt, lai gan visus šos gadus esam viņu arī ienīduši," raksta Ingars Sletens Kolluns, Hamsuna biogrāfijas autors.