"Krīzē tika samazināti līdzekļi panikā un netika rēķināts precīzi, kas ir tas, kas ir galēji nepieciešamais. (..) Otrs jautājums ir par to, kā mēs varam to plānot uz priekšu," teica Jaunzeme-Grende.
Valdība otrdien piešķīra 138 tūkstošus latu Dailes teātra parādu samaksai, vēl 8000 latu piešķirti Latvijas Mākslinieku savienības ēkas parādiem par apkuri. Ņemot vērā, ka krīzes gados valsts dotācijas tika samazinātas visiem teātriem, ministre gan nevarēja atbildēt, vai tuvākajā laikā būtu gaidāmi vēl citu teātru vai citu kultūras iestāžu parādu segšanas pieprasījumi no valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
"Šāda pieeja man kā cilvēkam, kurš ir vērsts uz stratēģijām un finanšu plānošanu, nešķiet pareiza. Ir jāseko līdzi savai attīstībai un savai plānošanai, un šī ir plānošanas kļūda," paskaidroja Jaunzeme-Grende un piebilda, ka finanšu plānošanas kļūdu Dailes teātra gadījumā pieļāvusi tā vadība.
Ministre ir apņēmusies kopā ar Dailes teātra vadību izskatīt un izanalizēt, kā šāda situācija radās, un skatīties uz nākamo gadu budžetiem ļoti stingri – cik lielu valsts dotāciju paredzēt, cik lieli reāli plānojami pašu ieņēmumi –, un strādāt pie tā, lai šādu plānošanas kļūdu turpmāk nebūtu.
Dailes teātra vadītājs Andris Vītols aģentūrai BNS pastāstīja, ka katrā teātrī situācija ir individuāla, arī finansiālā situācija pirmskrīzes laikā bija atšķirīga, tāpēc katrs teātris krīzi pārdzīvo citādi. Negūstot plānotos ienākumus par biļešu tirdzniecību, šāda situācija var veidoties jebkurā no Latvijas teātriem.
"Pēdējos trijos gados esam sasnieguši griestus skatītāju skaita apmeklējuma ziņā un izrāžu ražošanā. Vēloties saglabāt pilnvērtīgu teātra darbību, dotācijas samazinājumu kompensējām ar ražošanas palielinājumu. Diemžēl šie limiti ir izsmelti. Tāpēc jau esam sākuši samazināt izdevumus, tomēr šis process jāveic ļoti piesardzīgi, lai neciestu izrāžu mākslinieciskā kvalitāte un mūsu skatītāji," klāstīja Vītols.
Jaunzeme-Grende paskaidroja, ka ministrija pašlaik ir plānošanas procesa pirmajā posmā, kad ir apzināti krīzes postījumi kultūras nozarē un tie pamazām tiek nosegti. Nākamais solis tiks sperts, plānojot 2014.gada budžetu, pie kura ministrijas sāks strādāt jau 2013.gada sākumā.
"Plānojam, skatāmies stratēģijas un tad rēķinam, cik naudas mums vajadzēs, bet to es konkrēti nevaru pateikt, vai teātriem naudas būs vairāk," viņa norādīja.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka KM solījusi nākamgad nesamazināt valsts budžeta finansējumu nevienam teātrim. Kopējā dotācija teātriem paredzēta 3,8 miljonu latu apmērā, kas ir par 117 tūkstošiem latu vairāk nekā šogad.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
