Somu detektīvs sajūsmināja ar apvienības mākslinieku lielisko humora izjūtu, spēju rotaļīgi apsmaidīt bojeviku estētiku un aizrautīgi apdzīvot priekšmetu pasauli. Arī "Atpūta lamatās" turpina skatītāju valdzināt ar ironisko dzīves redzējumu. Taču šoreiz izvēlēta daudz nopietnāka tēma – mūsu dzīves netīrā puse. Tēma gan ir tik vispārīga, ka iestudējums spēj aptvert tikai mazu daļu no tās un "Atpūta lamatās" ir tikai viena no iespējām, kā runāt par to sabiedrības daļu, kuru saucam par bomžiem, nelabojamiem alkoholiķiem un dīkdieņiem.
Var jau būt, ka "umka.lv" jauno iestudējuma uzstādījumu var uzskatīt par nedaudz augstprātīgu. Taču diezin vai mūsdienās kādam vēl ir ilūzijas par to, ka tavā vietā dzīvi var sakārtot cits. Var gan gadīties kādas fatālas nelaimes, var nepaveikties, taču lielos vilcienos tikai mēs paši un no brīvas gribas varam izvēlēties, kā dzīvot. Prātīgi izvērtējot dotos apstākļu un iespējas, izeju taču iespējams atrast vienmēr.
"Atpūta lamatās" skarbi ironiski pietuvojas tiem pilsētas iedzīvotājiem, no kuriem ikdienā labprāt izvairāmies. Ko tur izlikties – viņi smird, izskatās atbaidoši un dažkārt jūtamies no tiem pat apdraudēti. "Umka.lv" šo drūmo parādību skata caur "slinkuma" prizmu – iestudējumā tiek piedāvāta versija, kur par visu nelaimju cēloni tiek izraudzīts cilvēkam tik dabiski piemītošais slinkums. Pret to bezspēcīgs ir ikviens – gan piedzēries bomzis uz autoostas soliņa, gan alkoholā pazaudējies remontstrādnieks, gan Seska vadītā slepenā izmeklēšanas grupa utt. Un patiesībā jau arī katrs no mums šad tad mēģina cīnīties ar slinkuma "dēmonu". Tādā ziņā iestudējums ir gudri pašironisks.
Iestudējuma "Atpūta lamatās" spēles vieta ir tāda pati kā somu detektīvā – pāris metrus garš, ar melnu drapēriju klāts galds, aiz un uz kura tiek improvizēts izmeklētāja Seska kabinets. Tāpat, izmainot fonu, tepat tiek restaurēta epizode no liecinieka Anatolija Karburatoviča pieredzētā kontakta ar slinkuma maisu, kurš ir īsts linaudekla maišelis kedās ar koķetu matu ērkuli augšgalā.
Izrādē iekomponēti agrā pavasarī nofilmēti kadri Rīgas sētmalēs (video: Umka.lv un Jurjāns). Šo slepeno izmeklēšanas kabineta video materiālu varoņi ir jau minētie pilsētas dīkdieņi, kuriem pa pēdām seko Sesks – brīnišķīgi mīļa un dzīvelīgi šarmanta dzīvnieka ādiņa. Cilvēkiem lielākoties pirmā asociācija seska sakarā ir to specifiskā smaka. Taču dabā seskam vēl raksturīgākas ir tādas īpašības kā ziņkārība un vitalitāte.
Izmeklētāja Seska gaitas ir "izgreznotas" ar kompānijai "umka.lv" raksturīgajām pazīmēm – tēloti naivas un mainīgas aktieru grimases, paradoksāli asprātīgi komentāri videomateriāliem, priekšmetu "apdvēseļošana", divdomīgi zemteksti dialogos utt. Paralēli slinkuma medībām, uzmanība uz brīdi fokusējas arī uz sabiedrības čurāšanas (ne)kultūru un nedzīvo ēku monstriem Rīgas centrā. Skatoties jauno iestudējumu, brīžiem pat šķiet, vai tikai jaunie mākslinieki nav pabijuši kādās "Monty Python" meistardarbnīcās, jo sociāli aktuālās problēmas šoreiz apsmaidītas ar īpaši melnu humora devu.
Iestudējums ir laba 50 minūšu gara izklaide un sagādā patīkamu pēcnoskaņu. Lai gan skarbā tematika ar dažiem jautājumiem pēc izrādes mierā gluži neliek. Vēl jo vairāk tādēļ, ka par izrādē skartajām tēmām neviens cits teātris nav pat tā īsti ieminējies.