Baltijas brīnums. Dziesmu svētku fenomens ne tikai Latvijā

559. gadā kādi ceļotāji no Baltijas par sevi esot stāstījuši tā: "Mūsu zemē nav ne dzelzs, ne kara, mēs dzīvojam nepārtrauktā mierā un nepazīstam labāku nodarbi par mūziku." Vismaz tā, citējot kādu hroniku, to iztēlojās vācbaltiešu domātājs Garlībs Merķelis, kurš uzskatīja, ka Baltijas tautas bija nevardarbīgas, kamēr viņu zemēs neiebruka krustneši.

Nekur pasaulē jūs neatradīsit tādas dziedāšanas vai mūzikas svētku tradīcijas, kādas latvieši, lietuvieši un igauņi jau otro gadu simtu sargā un kopj Baltijas valstīs, īstenojot tās vērienīgā notikumā – Dziesmu svētkos, kur desmitiem tūkstošu cilvēku spēj vienoties vienā dziesmā, laikā un telpā. Tā ir unikāla parādība pasaules mērogā. Dziesmu svētku īpašo sajūtu ir grūti izskaidrot vārdos. "Ja reiz ir būts un sajusts, to var tulkot kā tautas vienotības izjušanu, un tas ir arī kaut kas tāds, kur tu sajūti mūziku un skaistumu, kurā gribās atgriezties," stāsta Vašingtonas Universitātes asociētais profesors, folklorists un valodnieks Guntis Šmidchens.

Dziesmas neizsīkst

Dziesmu svētku tradīcija vairākās Eiropas zemēs aizsākās 19. gadsimta pirmajā pusē kā daļa no romantisma tendencēm, dažādām nacionālām kustībām un intereses par tautisko un folkloru.