Neapmierinātie kino ļaudis


Jaunzemes - Grendes lielākie publiskie konflikti: opera, kino nozare, literāti, padomnieki...
Foto: stock.xchng

Daži ministres konflikti šobrīd ir jau noklusuši, taču tāpēc tie ir ne mazāk būtiski.

2012. gada martā Rīgas starptautiskā kinofestivāla "Arsenāls" rīkotāji pavēstīja, ka pēc vairāk nekā 20 gadu darbības nolēmuši pārtraukt tā rīkošanu, jo tā arī nav izdevies iegūt finanšu atbalstu no valsts festivāla sarīkošanai.

Starptautiskā kino centra direktore Šarlote Līduma toreiz ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka gadījumā, "ja Valsts kultūrkapitāla fonds atbild, ka "Arsenāls" nav valstiski nozīmīgs pasākums, un KM savos gaiteņos ir iestrēdzinājusi gadiem eksistējušu trīspusējo līgumu starp Kultūras ministriju un Rīgas domi, tad šīm kultūras institūcijām tas nešķiet atbalstāms pasākums. Tas jau ir ļoti vienkārši - bez naudas jau neko nevar uztaisīt".

Vēlāk kļuva zināms, ka VKKF mērķprogrammā "Valstiski nozīmīgi pasākumi" atbalstu nav guvis ne vien kinofestivāls "Arsenāls", bet arī tādi pasākumi kā Siguldas opermūzikas svētki, Baltijas baleta festivāls, "Spēlmaņu nakts" un "Baltijas pērle". Vēlāk, eļļu ugunij pielēja Kultūras ministrijas atbalsts atsevišķiem ministres partijas biedru kūrētiem filmu projektiem. Pērnā gada novembrī filmu nozares pārstāvji atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām pauda sašutumu par 2013.gada valsts budžetā piešķirtajiem 25 tūkstošiem latu konkrēta komersanta filmas projekta "Dvēseļu putenis" attīstībai, ko bija iesniegusi Nacionālā apvienība. Jau 2012.gada budžeta grozījumos pēc šīs pašas partijas deputāta Imanta Parādnieka pieprasījuma tika piešķirti 12 tūkstoši latu filmas projekta "Zīmogs sarkanā vaskā" attīstībai.

Kino ļaudis uzsvēra, ka, atbalstot kādu konkrētu filmas projektu, Saeima ir radījusi pamatu aizdomām par iespējamām koruptīvām darbībām un pamatotām šaubām par atbilstošās ministrijas profesionalitāti.

Savukārt šā gada pavasarī ministre sašutumu no kino ļaudīm izpelnījās paziņojot, ka neesot no kultūras cilvēkiem līdz šim dzirdējusi, kas ir Berlīnes festivāls. Vēlāk, jau pēc festivāla gan viņa piedalījās Filmu padomes sēdē, kurā pasniedza Kultūras ministrijas atzinības rakstus divu Berlīnes 63.Starptautiskajā festivālā apbalvoto latviešu filmu režisoriem un producentiem par spilgtu radošo devumu un pārliecinošiem panākumiem Latvijas kultūras popularizēšanā pasaulē

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form