Desmit veselīgākās suņu šķirnes

Pastāv uzskats, ka visveselīgākās suņu šķirnes ir tās, kuru pārstāvji ir fiziski aktīvi un allaž labā formā. Tāpēc arī šis mīlulis iekļauts sarakstā. "Diemžēl nav pietiekami daudz datu, kas zinātniski apstiprinātu šo pieņēmumu. Mana pieredze liecina, ka suņi, kuri tiek audzēti savam darbam, mēdz būt visveselīgākie," atklājusi veterinārā eksperte un konsultante Dženofera Koutsa.

Šīs šķirnes dzīvnieki iesakāmi aktīviem saimniekiem, kuri dienas nepavada laiski un mierīgi. Austrālijas ganu sunim nepieciešamas aktivitātes, fiziskā slodze un dažādas nodarbes, kas palīdzēs saglabāt spicu prātu. Ja sunim tomēr gadās kāda veselības kaite, visbiežāk tās ir problēmas ar locītavām un dzirdes zaudēšana.

"Kad audzētāji koncentrējas uz suņu spējām, nevis tikai labu izskatu, viņi jau uzreiz samazina iespēju, ka sunim radīsies slimības un citas veselības problēmas," paskaidrojusi Koutsa.

Dzinējsuns vislabāk jutīsies ģimenē, kura dzīvo nomalēs, lauku teritorijās. Tur sunim būs pieeja plašumiem, kur kārtīgi izskraidīties un saglabāt savu atlētisko augumu. Suņi ir viegli kopjami, viņiem nav garš kažoks, to nepieciešams vien regulāri ķemmēt, lai atbrīvotu no izkritušajām spalvām.

Pirms izvēlies kļūt par vācu īsspalvainā putnusuņa saimnieku, pārliecinies, ka spēsi viņam sniegt dažāda veida aktivitātes – gan tādas, kas pārbaudīs suņa fiziskās spējas, gan arī nodarbes, kuru laikā suns varēs likt lietā savu gudrību. Gurdenums putnusunim nav raksturīgs, suņi ir ļoti aktīvi un draiskulīgi, tāpēc bez regulārām skriešanas reizēm neiztikt.

"Nodrošināt sunim garīgu attīstību, fiziskās aktivitātes un saglabāt veselīgu svaru – tas viss krietni atvieglos ceļu pretim veselīgam sunim, lai arī no kādas šķirnes viņš būtu," ieteikumos dalījusies Koutsa.

Tas gan nozīmē, ka ar borderkolliju nebūs nekāda sēdēšana mierā, jo suns allaž gribēs būt kustībā. Ja esi aktīvs cilvēks, kuram gribas tikpat aktīvu četrkājaino draugu, slavenajai Lesijai nedaudz līdzīgais borderkollijs būs priecīgs iesaistīties dažādās avantūrās!

Arī borderkollija labo īpašību un prasmju klāstā ietilpst ganāmpulka savaldīšana. Šis mīlulis ar riešanu un skraidīšanu spēj veikli savaldīt un sadzīt sev uzticēto pulku, tāpēc ikviens saimnieks ar šo sargu var lepoties.

Līdzko iepazinis savus ģimenes locekļus, borderkollijs būs cilvēkiem mūžam uzticīgs. Pret svešiniekiem gan suns sākotnēji var būt piesardzīgs, taču ar laiku ikviens, kas savā ceļā sastapis un pavadījis laiku ar šo viļņainā, reizēm raupjā kažoka īpašnieku, būs priecīgs, jo tik dzīvīgam sunim blakus ir grūti būt noskumušam.

"Nesen noskaidrots, ka jaukteņiem ir mazāka iespējamība saslimt ar desmit dažādām ģenētiski iedzimtām slimībām, tostarp sirds un kaulu slimībām, alerģiju," paskaidro Koutsa.

Taču jauktenīšu gadījumā tomēr pastāv risks, jo nav iespējams paredzēt, vai un kādas kaites sunim ar laiku radīsies. To gan ir grūti paredzēt jebkuram sunim, ja vien nav zināma viņa slimību vēsture.

Čivavas ir pasaulē mazākie sunīši, kuriem ir itin viegli nejauši nodarīt pāri. Tāpēc saimniekam savs mīlulis allaž jāpieskata un ar viņu jārīkojas ārkārtīgi uzmanīgi. Suņukiem ir mazs, trausls augums, un čivava nepanes salu, tāpēc parūpējies, lai tavs mīlulis ir siltumā gada aukstākajos mēnešos.

Pārsvarā čivavas nav ar garu kažoku, tāpēc tā kopšana bieži vien aprobežojas tikai ar regulāru ķemmēšanu, lai kažokā neuzkavētos izkritušās spalvas. Tāpat viņiem, pretēji kā iepriekšējiem suņiem, nav vajadzīgas nebeidzamas pastaigas un papildu skriešanas reizes. Ikdienas pastaiga būs pietiekama, lai čivava justos labi.

Havanas bišons ir lustīgs, priecīgs un draiskulīgs mīlulis, kas ātri vien pievilinās visu apkārt esošo cilvēku uzmanību. Tiesa, dzīvnieciņš var būt diezgan skaļš, riedams dažādos brīžos. Kā suņiem biežāk novērotā veselības problēma tiek minēta patellas luksācija.

Veterinārārste Petrika atgādina, ka suņa veselība nav akmenī kalta un ka par to jāparūpējas arī pašam saimniekam. Noteikti nevajag un nedrīkst uzskatīt, ka tad, ja suns ir starp veselīgākajiem dzīvniekiem, cilvēkam vairs nekas nav jādara. Joprojām ir jārūpējas, lai suņuks regulāri ēstu kvalitatīvu pārtiku attiecīgās porcijās. Reizi pa reizei var atļauties arī kādu kārumu, bet noteikti nevajag suni pārbarot. Tādējādi no veselīgā dzīvnieka suns pārvērtīsies apaļākā mīlulī, un tad pie labas pašsajūtas būs jāpiestrādā divtik.

Kā jau pūdelim, labradūdeļa kažoks regulāri jākopj. To vajadzētu arī apcirpt un ķemmēt, lai spalva nesaveltos un būtu skaista.

Kā pasargāt sava mīluļa veselību? Pavisam vienkārši, iesaka Petrika. Katrs godprātīgs saimnieks būs izveidojis labu un veiksmīgu komunikāciju ar veterinārārstu, kuram nepieciešamības gadījumā zvanīt vai pie kā vērsties, ja radušās šaubas par suņa veselību. Jāatceras, ka pats sunītis par savu veselību paziņot vis nevar, bet saimnieks ne vienmēr laikus pamana kādu kaiti, tāpēc vismaz reizi gadā vērts paviesoties klīnikā, lai pārliecinātos, ka mīlulim nav piezagusies kāda pagaidām nepamanīta kaite.

Plašāk par to, kuras suņu veselības problēmas bieži vien nav saimnieka prioritāšu sarakstā, lasi šeit.

Petrika norāda, ka, salīdzinot ar citām suņu šķirnēm, kuru pārstāvji ir augumā lieli, Sibīrijas haskiji ir gana veselīgi. Turklāt nereti haskiji dzīvo nevis mājā ar plašāku teritoriju, bet gan dzīvoklī pilsētā, kas bieži vien nenāk mīlulim par labu. Jā, haskija izskats un lieliskās rakstura īpašības ir valdzinošas, taču jāsaprot, ka tik aktīvam un arī prasīgam dzīvniekam pilsētā tomēr nav labākā vieta.

Sibīrijas haskijs un Aļaskas malamuts visbiežāk ir tie, kas draiski velk pajūgus, ko darīja jau krietni ilgu laiku. Aļaskā un citviet, kur valda bargi laikapstākļi, haskiji izmantoti kā pajūgu un ragavu vilcēji, pārvietojot gan cilvēkus, gan pārtikas krājumus. Sals un sniegs suņiem netraucē, viņi ir pielāgojušies dzīvei ziemā, tāpēc vasarā gan saimniekam var nākties piepūlēties, lai atsvaidzinātu dzīvnieka ikdienu un padarīto to labāku. Taču dzīve ar Sibīrijas haskiju ir aizraujoša, jo šie mīluļi nekautrējas gaudot, tādējādi bieži vien izrādot nepatiku un iesaistoties sarunās ar saimnieku.