Baltāki zobi un spožāks kažoks – kā un kāpēc nodrošināt svaigbarošanu sunim

Neatkarīgi no tā, vai esat iesācēji suņa svaigbarošanas piekopšanā, jau pieredzējuši vai tikai plānojat par tādiem kļūt, "MansDraugs" komanda uzskata, ka lietderīgi būtu piedāvāt suņu svaigbarošanas rokasgrāmatu un kopsavilkumu par šīs ēdināšanas plusiem un mīnusiem, jo dažkārt to uzlūko kā diezgan strīdīgu tematu. Tādēļ uz sarunu aicināju veterinārārsti Silvu Grīnblati un trīs ungāru vižlas šķirnes suņu saimnieci Esteri Gulbi.

BARF – "Biologically Appropriate Raw Food" – latviski varētu tikt definēta kā bioloģiski piemērota svaiga pārtika. Šajā gadījumā ar uzsvaru – svaiga, tātad termiski neapstrādāta, tā var būt bijusi sasaldēta, bet ne vārīta, cepta, plaucēta vai sautēta.

Veterinārārste Silva Grīnblate plašāk paskaidro, ka šī barība ir muskuļi, kauli, cīpslas, subprodukti, kas ir nieres, aknas, liesa, plaušas, kuņģis, trahejas, rīkles, mēle, pauti, smadzenes, arī sirds muskulis, zivis – lasis, forele, reņģes, tāpat arī dārzeņi, augļi, atsevišķos gadījumos sēkliņas. Runājot par jaunāko procentuālo attiecību, vidēji 80 procentiem no porcijas ir jābūt muskuļu gaļai, 10 procentiem jābūt ēdamajiem kauliem, noslēdzošie 10 procenti ir subprodukti, bet tikai papildus pēc vēlēšanās jāpievieno dārzeņi (kuri vislabāk uzsūksies smalki sarīvēti. Lielākos gabalos tie vairāk būs zobu nodarbināšanai) un augļi. Šajā ēdienkartē droši drīkst iekļaut arī olas (vistu un paipalu), kā arī skābpiena produktus (biolakto un kefīru). Kā arī klāt var pievienot piedevas – spirulīnu, kurkumu, ziedputekšņus, maltas aļģes un daudz ko citu, protams, to pirms tam izrunājot ar veterinārārstu vai uztura speciālistu.