Soli pa solim stiprināmies pret okupantiem: kā Baltijas robežas pārtop nopietnos šķēršļos

Krievija militāri vienmēr uzskatīta par draudu, nesen pauda Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. Uz robežas ar izsenis politiski aizdomīgo kaimiņu gan ilgus gadus bija sarakti tikai krāsainie robežstabi, savukārt galvenās raizes sagādāja kontrabandisti. Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstis uzsākušas stiprināt robežas un nupat arī plašu pierobežas zonu. Primārais mērķis ir novērst hibrīdoperācijas ar migrantu izmantošanu, savukārt plānotā vairākus desmitus kilometru platās pierobežas zonas izveide dos pamatu nopietnai valsts aizsardzībai "no pirmā centimetra". Kā mums ar to veicas?

Igaunijā par aizsardzības līnijas plāniem un izstrādāšanu atbild Aizsardzības ministrijai pakļautais Aizsardzības investīciju centrs. Igaunija agresora atturēšanai izvēlējusies izbūvēt ap sešiem simtiem bunkuru valsts ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu reģionos aptuveni 40 kilometrus platā zonā no robežas, skaidro centra Infrastruktūras departamenta vadītāja Kadi-Kai Kollo.

"Šobrīd norit prototipu iepirkums, lai vasaras laikā tos varētu testēt un izlemt par labu vienam vai citam variantam. Vienlaikus sadarbībā ar bruņotajiem spēkiem izvērtējam labākās vietas bunkuru izbūvei," skaidro Kollo. Viņa arī norāda, ka plānots veidot pretmobilitātes elementu krātuves.

Attēlā: Igaunijas Aizsardzības ministrijas publiskotās plānoto bunkuru skices.

Tā kā bunkuru un citu elementu skaits ir iespaidīgs, rēķinoties ar nepieciešamību vienoties par privāto zemju izmantošanu, jau kopš marta ar projektu vispārināti tiek iepazīstināti arī pierobežā dzīvojošie. "Galvenais jautājums ir par to, vai tas nenozīmē, ka šobrīd ir bīstami. Tad skaidrojam, ka mēs tieši gatavojamies, lai