Baltijas valstu prezidenti rosina sākt pievienošanās ES sarunas ar Ukrainu un Moldovu jau jūnijā. Cik raiti vai sarežģīti šīs process varētu virzīties? Par šiem jautājumiem, atbalstu Ukrainai, kā arī iekšpolitikas jautājumiem – iespējamiem taupības pasākumiem, politikas skandāliem un valdības darbu žurnāliste Alina Lastovska 2. maijā iztaujāja Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Kā ziņots, svinot 20. gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Lietuvas Valsts prezidents Gitans Nausēda un Igaunijas Valsts prezidents Alars Kariss publiskā paziņojumā aicina rīkot starpvaldību konferences ar Ukrainu un Moldovu, un sākt pievienošanās sarunas ES 2024. gada jūnijā.
Valstu prezidenti norāda, ka 1990.-1991. gadā Baltijas valstis cīnījās par demokrātisko izvēli, bet šodien ukraiņi, moldāvi un gruzīni "cīnās par Eiropas vērtībām un Eiropas ģimeni kā savu izšķirošo izvēli".
"Viņiem ir tāds pats sapnis kā mums toreiz. Vēsturiskās pieredzes dēļ mēs to saprotam un izjūtam. Mēs stingri atbalstām tās valstis, kurām ir kopīgas Eiropas vērtības un vēlme būt kopā," raksta prezidenti.
Valstu vadītāji norāda, ka atbalstīs kandidātvalstis to Eiropas integrācijas ceļā līdz pilntiesīgai dalībai ES, un aicina rīkot starpvaldību konferences ar Ukrainu un Moldovu. Savukārt pievienošanās sarunas prezidenti rosina sākt 2024. gada jūnijā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
