No Krievijas aizbraukušais jurists Marks Feigins "YouTube" tiešraides ar ukraini Oleksiju Arestoviču sāka kara ceturtajā dienā, uzreiz gūstot milzu popularitāti. Abi kungi apsprieda un analizēja frontē notiekošo, un Arestovičs maģiski spēja mierināt vairākas nācijas. Tad pēkšņi vīru ceļi internetā šķīrās. Tagad Feigins intervijā žurnālistei Irinai Šihmanai atzīst, ka kolēģis "apmeta kažoku" un tam ir vairāki iemesli.
Markam Feiginam "YouTube" seko vairāki miljoni skatītāju. Viņa stundu garās ikvakara tiešraides ar Arestoviču 2022. gadā bija sevišķi iecienītas, īpaši pēc būtiskiem notikumiem kaujas laukā. Piemēram, pēc kreisera "Moskva" nogremdēšanas Arestoviča analīzi klausījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku. 2023. gadā tiešraižu vērotāju skaits samazinājās, taču joprojām bija liels brīžos, kad kara gaitā notika kāds pavērsiens. Daudziem cilvēkiem – arī Latvijā – Feigina un Arestoviča tiešraides bija kļuvušas par ikvakara rituālu, tāpēc ziņas par šī dueta beigām ne vienam vien nāca kā nepatīkams jaunums. Pēc tam notikumu apvija dažādas spekulācijas un skandāliņi.
Kā Feigins atzīst intervijā Šihmanes kanālā "Bet parunāt?", Arestovičs ir talantīgs cilvēks ar lielu spēju ietekmēt auditoriju. Īpaši maģiski viņš iedarbojies uz sievietēm.
Kas tad īsti notika? Feigins spriež, ka Arestovičs, aizejot no prezidenta biroja, pazaudēja informācijas avotus. "Kad karš sākās, viņam bija ziņotāji Ģenerālštābā. Ne visu viņš drīkstēja teikt, bet šo to pateica, informācijas ziņā tas bija svarīgi. Taču viņa galvenais uzdevums bija nomierināšana – cilvēki caur viņu spēja pārvarēt depresiju. Tāds kā placebo efekts. Bet pēc tam viņš saposās kļūt par Ukrainas prezidentu," par Arestoviča ambīcijām saka viņš.
Arestoviča raušanās no ietekmīga blogera kļūt par ietekmīgu politiķi kontrastējusi ar Feigina ideju par savu kanālu, jo tas ļautu Arestovičam manipulēt ar skatītāju, elektorātu. "Iedomājieties: notiek karš, mūsu galvenais uzdevums ir izgaismot ticamas ziņas. Lai arī dažreiz kaislību pilnas, tomēr pretēji faktiem nekad neesam gājuši. Bet tad pēkšņi tiek speciāli meklēti iemesli kritizēt valsti," atklāj Feigins.
Tagad Arestovičs prezidentu Volodimiru Zelenski salīdzinot ar diktatoru un apšauba mobilizācijas vajadzību. Viņš runājot diametrāli pretēji tam, kā izteicās kādreiz. "Turklāt viņš to skaidro ar vārdiem "tā vajadzēja teikt"," saka Feigins. Arestovičs manipulējis ar skatītājiem, piemēram, sakot, ka karš beigsies divu trīs nedēļu laikā. Feigins uzsver, ka pats nekad nav mainījis savus uzskatus un pārliecību, kurpretī Arestovičs savu sakāmo pakārtojis tābrīža izdevīgumam.
"Pēc tam sākās abpusējas pretenzijas, kurš te ir galvenais," par tiešraižu konceptu saka Feigins, kurš pats arī kara sākumā uzaicināja Arestoviču darīt to kopā. "Protams, ka bija arī privāta rakstura pretrunas," viņš atzīst. Vienkārši tikušas izsmeltas abu runātāju rezerves, kopīgajām tiešraidēm vairs nebija nākotnes.
Vaicāts, kā Feigins vērtē Arestoviča dažbrīd prokrievisko un proputinisko retoriku tagad, jurists saka: "Es zināju, ka tā būs! Dažas lietas man šķiet pat mežonīgas, piemēram, viņa paziņojums, ka kopā ar Putinu mums būtu jātuvinās Rietumiem. Protams, ka šos vārdus var interpretēt kontekstuāli, bet kas tu par blogeri, ja tavi izteikumi ir interpretējami? Ja tu esi spiests laiku pa laikam taisnoties un skaidroties par pateikto. Tā ir bijis daudzas reizes," analizē Feigins, "viņš iet pa kaut kādu savu līniju, un tā ir absolūti perpendikulāra Ukrainas tautas viedoklim". Arestovičs savas pārliecības līdz šim mainījis vairākkārt, uzskata Feigins.
Viņš gan nepieslienas izskanējušajiem pārmetumiem, ka Arestovičs varētu būt Krievijas drošības iestāžu aģents. Tam Feigins netic. Taču savu reputāciju harismātiskais blogeris ir zaudējis. "Ukrainā pilnīgi noteikti viņš visu ir zaudējis. Tā ir ilūzija, ka viņš kā blogeris spējis skatītāju simpātijas konvertēt reālā politiskā atbalstā. Tas tā galīgi nav. Viņam šobrīd "pieraksta" viena procenta atbalstu. Tas ir pārāk komplimentāri," uz sev zināmiem aptauju datiem atsaucas Feigins.
"Delfi" jau vēstīja, ka Oleksijs Arestovičs kara sākumā bija Ukrainas prezidenta biroja padomnieks, bet 2023. gada janvārī iesniedza atlūgumu saistībā ar saviem kļūdainajiem izteikumiem par Krievijas raķetes trāpījumu dzīvojamai ēkai Dņipro. "Uzrakstīju iesniegumu par aiziešanu no amata. Gribu rādīt civilizētas uzvedības piemēru – principiāla kļūda, tātad jāatkāpjas," pēc tam soctīklos vēstīja Arestovičs.
Joprojām miljoniem cilvēku visā pasaulē seko viņam līdzi sociālajos tīklos, ieklausās viņa komentāros par karu. Arestovičs grasās balotēties Ukrainas prezidenta vēlēšanās, ko daudzi vērtē kā viņa narcistiskās personības izpausmi. Pašreizējais prezidents Zelenskis iepriekš izteicās, ka kara apstākļos prezidenta vēlēšanas nedrīkstētu notikt.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
