'Brauciet mājās!': populāri galamērķi, kas vairs negaida tūristus

Divi iereibuši tūristi, kas ielavījās Eifeļa tornī un aizmiga. Francūziete, kas izdomāja, ka laba doma būs iegrebt savus iniciāļus un sirdi Pizas tornī, un vīrietis no Bristoles, kas līdzīgu nedarbu pastrādāja Kolizejā. Nevar nepieminēt arī kanādieti, kurš izpostīja apmēram 1200 gadus vecu templi Japānā, un vācieti, kurš iztraucēja rituālu svētā templī Bali un izģērbās kails... Šie ir tikai nedaudzi piemēri par necienīgo tūristu uzvedību populāros brīvdienu galamērķos. Vairākās pilsētās iedzīvotājiem un varas iestādēm ir gana – viņi tūristus negrib vairs redzēt!

Šī vasara tūrisma nozarē bijusi spraiga, un daudzu valstu valdības pieņēmušas nopietnus regulējumus, lai pasargātu gan savus iedzīvotājus, gan kultūras vērtības no tūristiem, kas gluži vienkārši neprot pienācīgi uzvesties un, šķiet, zaudējuši jebkādu cieņu pret svešzemju kultūru. Vairāki populāri brīvdienu galamērķi burtiski slīkst tūristos un kļuvuši neapdzīvojami vietējiem – pilsētas ir pārpildītas, nedrošas un neērtas ikdienas gaitām un dzīvošanai. Un, lai gan joprojām ir vietas, kas gaida ceļotājus un raugās uz tiem kā iespēju atkopt ekonomisko situāciju pēc pandēmijas radītā trieciena, aizvien vairāk ir to galamērķu, kas neslēpj, ka noguruši no tūristu masām un pieņem oficiālus lēmumus cīņā ar tiem.

Pārlieks tūristu pieplūdums šobrīd vairāk nekā jebkad ir aktuāla problēma, par kuru runā vairāk un vairāk. Pēc Pasaules Tūrisma organizācijas datiem, līdz šī gada jūlija beigām starptautisko tūristu skaits sasniedzis 84 procentus pirmspandēmijas līmeņa un no janvāra līdz jūlijam starptautiskos ceļojumos devušies 700 miljoni cilvēki, kas ir par 43 procentiem vairāk nekā šajos pašos mēnešos pagājušajā gadā. Dati rāda, ka jūlijs bija visvairāk noslogotais mēnesis – reģistrēti 145 miljoni starptautisko ceļotāju.

Kuras pilsētas šobrīd visvairāk cieš no masu tūrisma? "Holidu" apkopoja datus par ikgadējo tūristu skaitu Eiropas pilsētās un salīdzināja to ar iedzīvotāju skaitu. Dati rāda, ka dažos galamērķos līdzsvars starp vietējiem un ceļotājiem zudis, un no tā cieš abas puses – gan pilsētu apmeklētāji, gan iedzīvotāji. Ceļotāji iegūst mazāk autentisku pieredzi, savukārt vietējie cieš paaugstināto cenu dēļ. Saraksta augšgalā ir Horvātijas pilsēta Dubrovnika, kas gadā uzņem 36 tūristus uz vienu iedzīvotāju. Tai seko Venēcija (Itālija), Brige (Beļģija) un Roda (Grieķija) – visas trīs pilsētas dala otro vietu ar 21 tūristu uz vienu iedzīvotāju.

Kamēr dažas valstis sakož zobus un cieš klusībā no tūristu masām, citas rīko pret tūristiem vērstas kampaņas, uzliek naudas sodus, rada jaunu nodokļu sistēmu un aizliegumus, lai ierobežotu bezkaunīgos ceļotājus. Šīm valstīm pacietības mērs ir tik pilns, ka tās neslēpj, ka vēlas, lai tūristi dodas mājup.