Veģetatīvā distonija mūsdienās ir kļuvusi par diezgan izplatītu kaiti, ar ko var būt grūti sadzīvot, nesaņemot atbalstu no līdzcilvēkiem. Alīnas, Kristiānas un Jāņa stāsti par to, kā viņi iemācījās sadzīvot ar šo slimību, ļauj uzzināt vairākus virzienus ceļā uz atlabšanu. Raksts par veģetatīvo distoniju bija viens no populārākajiem iedvesmas stāstiem šajā gadā, bet cilvēku interesi izpelnījās arī citi raksti, piemēram, Rolandas ceļš no manāma apaļīguma bērnībā līdz fitnesa treneres darbam. Tāpat ļoti daudzus iedvesmoja nirējas Beatas, pilotes Alīnas un daudzu citu sieviešu pieredzes stāsti.
Piedāvājam iepazīties ar 10 lasītākajiem iedvesmas stāstiem 2018. gadā.
Tas nav infarkts, tā ir veģetatīvā distonija. Trīs stāsti par mūsdienu veselības biedu
Trīcošas rokas, elpas trūkums un reiboņi. Šādi simptomi ne vienmēr raksturo fiziskās veselības problēmas. Tie var liecināt arī par slimību, ko sauc – veģetatīvā distonija. Šī slimība spēj ietekmēt visa ķermeņa darbību un labsajūtu, lai arī fiziski cilvēks it kā ir vesels. Ir gadījumi, kad veģetatīvās distonijas simptomi atgādina infarktu vai citu problēmu, kuras gadījumā palīdzība jāsniedz nekavējoties. Pasaules mentālās veselības dienā, kuru ik gadu atzīmē 10. oktobrī, piedāvājam iepazīties ar trīs cilvēku stāstiem cīņā ar mūsdienu biedu – veģetatīvo distoniju.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem puse no mentālās veselības slimībām sākas 14 gadu vecumā, bet vairums šo problēmu netiek atklātas vai netiek ārstētas. Lai iedrošinātu ikvienu laikus meklēt palīdzību un nekaunēties par savu mentālo veselību, Alīna, Jānis un Kristiāna piekrita dalīties savā pieredzē. Viņi visi agrāk cīnījušies ar pēdējā laika aktuālāko mentālo kaiti – veģetatīvo distoniju. Tās nebija tikai panikas lēkmes, bet gan reālas bailes iekāpt sabiedriskajā transportā vai iet uz darbu.
Veģetatīvās distonijas simptomi var būt ļoti atšķirīgi, bet biežākie ir:
- reibonis, šķiet, ka apkārt viss viļņojas, līgojas;
- sirdsklauves;
- roku trīce;
- sajūta, ka nevar ievilkt elpu, gaisa trūkuma sajūta.
Deviņi mēneši, mīnus 31 kilograms: kā sportošana apgriezusi Elizabetes dzīvi kājām gaisā
Daudziem cilvēkiem svara zaudēšana nozīmē ne tikai atbrīvošanos no liekajiem kilogramiem, bet arī pavisam citāda dzīvesveida uzsākšanu – vieglāka, piepildītāka un laimīgāka. Elizabete Puče ir 22 gadus jauna sieviete, kuras ikdiena sāka mainīties viena "Facebook" ieraksta dēļ. Pēdējo deviņu mēnešu laikā viņa atvadījusies no 31 kilograma, taču pati simtprocentīgi atzīst, ka tas ir tikai sākums.
Uz manu aicinājumu pastāstīt par pieredzēto pēdējo mēnešu garumā Elizabete ir atsaucīga, taču atzīst, ka vēl daudz darba priekšā – pirmajiem kilogramiem viņa teikusi ardievas, taču vēl nebūt negrasās apstāties. Smejot viņa saka, ka pēc pusgada vai gada noteikti būtu labāks stāsts, taču uzstāju, ka ir vērts stāstīt par cilvēkiem, kuri raduši ne tikai motivāciju ar sevi strādāt, bet arī tirda sevi dienu no dienas kļūt labākam. Nomesto kilogramu skaitam, protams, ir nozīme, taču galvenais ir pašam justies ar katru dienu spēcīgākam – gan fiziski, gan garīgi.
No 'dikti apaļa bērna' līdz trenerei un fitnesa modelei. Rolandas stāsts par kustības iemīlēšanu
Rolanda Gasjūne ir fitnesa trenere no Bauskas. Lai arī pašlaik kustība un sports viņas dzīvē ieņem ļoti nozīmīgu lomu, daudzi Rolandas paziņas bija pārsteigti, izdzirdot, ka viņa ir nolēmusi sākt studijas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Līdzcilvēku izbrīnu viņa skaidro ar to, ka ir bijusi "dikti apaļš bērns". Tagad viņa ne tikai trenējas pati, bet arī vada grupu nodarbības un individuālos treniņus. Šogad Rolanda piedalījās arī Latvijas Bodibildinga, fitnesa un bodifitnesa federācijas (IFBB Latvija) projektā "Fit Model Latvija 2018", kas noslēdzās aprīlī.
Ceļš uz treneres amatu Rolandai nav bijis viegls, jo bija sevi jāpārvar ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, tomēr studiju laikā viņa iemācījusies mīlēt kustību, kas tagad ir dzīves pamatā. Kustība Rolandai nozīmē ne tikai sportu, bet arī sevis attīstīšanu un virzību uz augšu. Runājot par grūtībām, kas jāpārvar, lai sasniegtu rezultātu sportā un dzīvē, viņa noteic: "Nekas jau nenotiek tā viegli, bet, ja notiek viegli, tad nav nekādas tās izaugsmes. Viegli atnāca, viegli aizgāja."
Aizbraucu uz Ēģipti un paliku. Latvietes ceļš līdz pasaules nirēju topa virsotnei
Viņa devās uz Ēģipti, lai pavadītu tur nedēļu, ciemojoties pie sava mīļotā vīrieša, bet galu galā Dahabā nodzīvoja sešus gadus un kļuva par vienu no vadošajām brīvās niršanas sportistēm pasaulē. Tā īsumā varētu izklāstīt Beatas Grickevičas ceļu uz pasaules nirēju topa virsotni. Augusta beigās viņa uzstādīja jaunu Latvijas rekordu vienā no šī sporta veida disciplīnām un neilgi pēc notikušā piekrita uzticēt savu stāstu arī "Viņa" lasītājiem.
Brīvā niršana, ko nereti arī latviešu valodā atpazīst pēc sporta veida angliskā nosaukuma "free diving", ir niršanas veids, kura pārstāvji neizmanto ekipējumu, kas ļauj elpot zem ūdens, bet gan ilgstoši aiztur elpu. Beata norāda, ka Latvijā par šo sporta veidu runā maz, tas arī netiek dāsni sponsorēts, tāpēc treniņus un dalību sacensībās nākas apvienot ar instruktores darbu. Tāpat jāpiebilst, ka Beata paralēli darbam un sportam audzina arī meitu. Tieši meita viņu motivē nepadoties un sasniegt jaunas virsotnes.
Pilnas slodzes mamma, kura iemīlējusi kustību un savas formas – enerģiskās Kristīnes stāsts
Kristīne Krišjāne ir divu bērnu mamma no Saulkrastiem, kas šobrīd par savu galveno uzdevumu dzīvē sauc bērnu audzināšanu, gan mācot viņiem par veselīgu dzīvesveidu, gan meklējot dažādus veidus, kā to ievērot pašai. Šogad Kristīne piedalījās arī Latvijas Bodibildinga, fitnesa un bodifitnesa federācijas (IFBB Latvija) projektā "Fit Model Latvija 2018", kas noslēdzās aprīlī.
Savas dzīves laikā Kristīne ilgstoši meklējusi savu vietu profesionālajā jomā. Kā vienu no lielākajiem pagrieziena punktiem dzīvē viņa min iepazīšanos ar vīru, kas pievērsa viņu sportošanai un aktīvam dzīvesveidam. "Es gāju trešajā kursā interjera dizainā, kad sapazinos ar savu topošo vīru. Mēs sākām veidot attiecības, kad pēdējā kursā man mamma nomira – tad mēs kļuvām vēl tuvāki, nolēmām apprecēties, veidot ģimeni. Tieši tas bija krīzes laiks Latvijā, tāpēc nolēmu – kāda jēga no tā interjera dizaina? Pirms nedaudz vairāk nekā 10 gadiem, kad piedzima meita, pa lielam kļuvu par mājsaimnieci. Pievērsos bērnam, mājas uzturēšanai, dārzam, ierīkojām siltumnīcu, sākām trušus audzēt, gribējām savu ekoloģisko saimniecību."
Debesis sievietes acīm: jūrmalniece Alīna stāsta par savām 'Boeing' kapteiņa gaitām
Cik bieži jums gadījies dzirdēt, ka lidmašīnas kapteinis pasažierus sveicina sievietes balsī? Jā, sieviešu-pilotu ir ļoti maz, ap sešiem procentiem visā pasaulē. Latvijā tādas ir. Iepazīstieties – daudzbērnu māmiņa Alīna Arhipova – "Boeing 737-300" un "737-500" kapteine.
Šovasar Alīna instagramā izveidoja savu profilu, ko nosauca par "Debesis sievietes acīm". Tajā viņa stāsta "par debesīm, lidojumiem un lidmašīnām pirmajā personā". Lidot viņa sāka 24 gadu vecumā, bet lielajā aviācijā ir no 28 gadu vecuma.
Grima meistare no Latvijas izcīnījusi bronzu pasaules čempionātā bodiārta visgrūtākajā nominācijā
"Tas bija kā sapnī – prieka asaras, apsveikumi, fotokameru zibšņi, uguņošana un dejas uz skatuves," piedalīšanos šī gada Vispasaules ķermeņa apgleznošanas (body painting) festivālā atceras grima meistare Jeļena Pidjaša. Viņas komanda šogad festivālā ieguva trešo vietu visgrūtākajā un vizuāli iespaidīgākajā nominācijā. Latvijai šī ir uzvara, jo šajās sacensībās pirmo reizi mūsu valsts pārstāve ieguvusi kausu. Par to, kā noritēja gatavošanās festivālam, ar kādām grūtībām nācās sastapties, kā arī par nākotnes plāniem Jeļena stāsta sarunā ar "Delfi Woman".
Jeļena allaž esot sapņojusi kļūt par biznesa lēdiju – viņa to apgalvojusi, vēl būdama pavisam mazs bērns. Pirmais solis ceļā uz sapni tika sperts pēc skolas beigšanas, sākot studēt uzņēmējdarbības vadību tūrisma nozarē. Tomēr, kā tas bieži mēdz gadīties, liktenis lēma citādi.
Māsas, draudzenes un kolēģes: stāsts par ģimenes biznesu – neparastu lietusmēteļu radīšanu
Zanda, Zaiga un Zane ir trīs māsas, kuras jau kopš skolas laikiem iemīlējušas šūšanu un visu kas saistīts ar apģērba dizainu. Šī gada martā viņas nolēma hobiju pārvērst biznesā, visas kopā dibinot uzņēmumu "Rain Sisters", kurā strādā kā kolēģes. Doma par ūdens izturīgu mēteļu ražošanu nāca pēkšņi, taču par to iedegušās visas, cenšoties rast veidus, kā produktu padarīt īpašu.
Uz sarunu aicināju visas trīsvienības daļas. Visas sievietes par dzimto pilsētu sauc Jēkabpili, mācījušās Jēkabpils 3. vidusskolā, bet pēcāk katra izvēlējusies savu ceļu, iegūstot augstāko izglītību. Ievirze šūšanā viņām esot jau no bērnības, jo abi vecāki pievērsušies šai prasmei, tāpēc, kad visas kļuva vecākas, arī kaut ko sev uzšuvušas.
'Es sev riebos, es slēpos, nekur negāju.' Līvas cīņa ar lieko svaru un ēšanas traucējumiem
Liekais svars un ēšanas traucējumi ir problēma, ar ko dzīves laikā saskaras ļoti daudzas sievietes. Nereti pirmie sarežģījumi sākas jau pamatskolas vai vidusskolas laikā. Tas notika arī ar Līvu Spuravu, kas, būdama padsmitniece, devās pie dietologa, lai saņemtu padomu svara zaudēšanai. Viņa gribēja atbrīvoties no pāris kilogramiem, bet attapās, cīnoties ar ēšanas traucējumiem un sverot 80 kilogramus.
Pagāja ilgs laiks līdz brīdim, kad Līva saprata – ēšanas traucējumi ir saistīti ar psiholoģiska rakstura problēmām, nevis zināšanu trūkumu par veselīgu uzturu. Tas notika tikai pēc tam, kad viņa bija cietusi smagā avārijā, pusgadu pavadījusi guļus stāvoklī un kādu laiku nodzīvojusi Ņujorkā.
Brunete pie ruļļiem: stāsts par mobilā skaistumkopšanas salona tapšanu
Pirms mēneša friziere-vizāžiste Angelīna Butāne ķērās pie savas skaistuma studijas vadības stūres burtiskā nozīmē: atbrauc noteiktajā laikā un vietā un palīdz klientiem izveidot skaistu tēlu. Sarunā ar "Delfi Woman" Angelīna stāsta, kā dzimusi šāda ideja, kā tas ir – vadīt mikroautobusu – un kā uz jauno ceļu satiksmes dalībnieci reaģē citi autovadītāji un klienti.
Angelīna Butāne ir friziere. Vizāžista prasmes un iemaņas viņa nolēma apgūt pēc kāzām. Savām kāzām. "Kad es sevi ieraudzīju spogulī, es nobijos, tas bija šausmīgi – man bija ļoti slikts grims un frizūra, taču pārtaisīšanai laika vairs nebija," atceras sieviete, piebilstot, ka tieši šī iemesla dēļ viņai nepatīk pāršķirstīt kāzu fotogrāfijas.
Mieles nosēdušās. Tomēr ar laiku mīnusu izdevies transformēt par krietnu plusu, jo tieši šis piedzīvojums bija viens no jaudīgākajiem impulsiem iemācīties visu darīt pašai.