Ģimene zaudēja pusi ienākumu. Kā Alina apguva taupību un iekrāja 4800 eiro

Alinas Zelas vīrs pandēmijas sākumā zaudēja darbu, un četru cilvēku ģimene palika ar ienākumiem, kas bija uz pusi mazāki, nekā viņi bija pieraduši dzīvot līdz tam. Neskatoties uz to, viņi spēja savilkt galus un pat iekrāt ievērojamu naudas summu – 4800 eiro nepilnu divu gadu laikā. Turklāt šī ir summa, kas iegūta tikai vienā no pozīcijām – samazinot pārtikas groza apmēru uz 50 eiro nedēļā. Alina dalās pieredzē, kā bezizejas situāciju pārvērst par iespēju laiku.

Līdz 2020. gada martam Alina ar tuviniekiem dzīvoja ierasto ģimenes dzīvi ar pārliecību par savu finansiālo situāciju. Ar tik lielu pārliecību, ka netika veikti nekādi uzkrājumi. Spontāni izdevumi – šī brīža vēlmēm un vajadzībām. Pandēmijas sākumā vīrs zaudēja darbu. Tajā brīdī ģimenes ikmēneša ienākumi saruka par 60%, un Alinas ģimenei visus savus tēriņus (ikdienas, bērnu aprūpes, arī hipotekāro kredītu, komunālos rēķinus, izmaksas par vīra medicīnas studijām, pārtiku, izklaidi) nācās ietilpināt 40% no ienākumiem, kas bija bērna kopšanas atvaļinājuma pabalsts.

Tā viņiem izdevās nodzīvot piecus mēnešus, un pēc tiem vīrs atguva darbu, kas nozīmēja – ģimenes ienākumi atgriezās 100% apmērā. Šajā laikā viņi saprata, kur tērēts katrs eiro, un nolēma iet ceļu uz finansiālo neatkarību un turpmāk 60% no ienākumiem izmantot tam, lai to sasniegtu. Mērķis: lai vairs nekad nenonāktu situācijā, ka personīgās finanses ir atkarīgas no darba devēja, no situācijas valstī, no valdības lēmumiem.

Alina ar savu pieredzi sāka dalīties "Instagram" (@alina.zela), jo vēlējusies cilvēkiem parādīt, ka ir jāaizdomājas par savu finansiālo labklājību ilgtermiņā jau tagad, kamēr ir darbspējīgs vecums, kamēr ir iespējas.

Vai visa sākotnējā stratēģija tika veidota pašmācības ceļā?

Mūsu ģimenē neviens nav saistīts ar finanšu jomu, un mums līdz tam brīdim nebija nekādu zināšanu par to, kā ir jāpārvalda personīgās finanses. Ja būtu šīs zināšanas, tad, protams, iznākums būtu bijis pavisam citāds un mēs tajā brīdī justos stabilāki. Sākotnēji stratēģija tika veidota pašmācības ceļā. Drīzāk – mēs nokļuvām situācijā, kurā nokļuvām, un vajadzēja analizēt, kādēļ mēs tur esam un kas nākotnē ir jāizdara, lai mēs vairs tur nenonāktu. Protams, apakšā slēpās arī tas, ko mācīja mūsu vecāki par naudu, ko mēs redzējām apkārt, kā cilvēki rīkojas ar naudu, ko atspoguļoja masu mediji, dažādi informatīvie avoti – kino, žurnāli, sociālie tīkli. Sapratām, ka mūsu priekšstats par to, ka vienkārši vajag labi pelnīt, nedarbojas. Un tas diemžēl neaizved līdz finansiālajai labklājībai. Naudai ir jāstrādā tagadnē, lai mēs justos stabili, lai mūsu vajadzības būtu apmierinātas un lai mēs spētu nodrošināt vēlamo dzīves scenāriju arī nākotnē – gan vecumdienās, gan arī tad, ja radīsies finansiāla nestabilitāte.