Foto: Shutterstock
Nodevība, vilšanās, necieņa, neuzticamība ir dažas vienpusējas, neīstās draudzības pazīmes, kur atbalstu vai palīdzību nesagaidīt. Izvairies no tiem, kuri ir klātesoši tikai priecīgajos dzīves mirkļos un kad pašiem tas ir izdevīgi.

Neīsta drauga pazīmes

Kā izdevumā "Verywellmind" skaidro klīniskā psiholoģe Eimija Daramusa: "Viltus draugi ņem daudz vairāk nekā dod, vienlaikus apsola, ka ir patiesi draugi. Viņi mēdz iestāstīt, ka rūpat un esat svarīgi, bet patiesībā, ir klātesoši tikai priecīgajos dzīves mirkļos."

  • Nestabilitāte. Viņi ir blakus tad, kad pašiem kaut kas ir vajadzīgs, bet ne tad, kad vajadzība ir otram. Viltvārži attaisnojas un pazūd tieši tad, kad viņi ir nepieciešami.
  • Vienpusība. Attiecības ar šādiem "draugiem" šķiet vienpusējas. Piemēram, sarunas ir saistītas tikai ar viņiem, viņu dzīvi un uzskatiem. Netiek izrādīta interese par to, kas notiek otra pasaulē.
  • Neuzticamība. Tā kā reti pilda dotos solījumus, uz viņiem ir grūti paļauties. Piemēram, kopīgi izstrādāts plāns, solījums palīdzēt, bet pēdējā brīdī "pazušana".
  • Nodevība. Persona ir nelojāla, ne tikai aiz muguras aprunā, bet arī citiem atklāj "zem diviem acu pāriem" apspriesto. Vai pat izplata baumas.
  • Necieņa. Šādi cilvēki spēj noniecināt, izsmiet, ignorēt vai pazemot citu priekšā.
  • Aizvainojoša uzvedība. Ignorē otra jūtas, dara lietas, kas otru sāpina, un tajā pat laikā apgalvo, ka mēģinājuši palīdzēt. Piemēram, sakot, ka tērps nepiestāv, jo – "esmu godīgs un cenšos tikai palīdzēt".
  • Greizsirdība. Var justies apdraudēti drauga panākumu un sasniegumu dēļ. Tā vietā, lai kopā priecātos, mazina to nozīmi vai nodarbojas ar savdabīgu sacensību.
  • Draudzība ar noteikumiem. Viņu draudzība visbiežāk ir atkarīga no tā, cik šīs attiecības ir vērtīgas, ko no draudzības var iegūt. Piemēram, sociālo statusu, materiālas lietas vai cita veida priekšrocības. Šo mērķi sasniedzot, draudzīgā interese mazinās.
  • Manipulācijas. Tiek izmantota vainas apziņa vai emocionāla šantāža, lai iegūtu to, ko vēlas.
  • Neeksistē robežas. Pastāvīgi tiek pārkāptas un neievērotas personīgās telpas, privātuma vai emocionālās robežas.

Iemesli

Daramusa atgādina, ka, neraugoties uz iemesliem, kāpēc neīstais draugs par tādu ir kļuvis, nevienam nav pienākums pieciest, ka tiek izmantots.

  • Uz sevi vērsta personība. Tāda, kas koncentrējas uz savām personīgajām vajadzībām un vēlmēm, bet citi cilvēki ir nepieciešami, lai šos mērķus sasniegtu. Daži cilvēki tā ir audzināti, daži tādi kļūst dzīves laikā.
  • Nedrošība. Zems pašnovērtējums, nepietiekamības sajūta liek izmantot neīstas draudzības, lai celtu savu pašvērtību. Citu uzmanība liek justies pašam par sevi labākam.
  • Narcisms. Personībām ar šādām tieksmēm ir ļoti augsts egoisma līmenis, izteikts empātijas trūkums un vēlme izmantot citus sava mērķa sasniegšanai.
  • Psihopātija. Psihopātiju raksturo empātijas trūkums, manipulatīva uzvedība un citu cilvēku tiesību un jūtu neievērošana.
  • Bērnības traumu rezultāts. Nozīmīga var būt kāda sarežģītā pieredze bērnībā un cilvēks nav pārkāpis pāri domāšanas veidam – izdzīvošana.
Foto: Shutterstock

Neīsto draugu tipāži

  • Labo laikapstākļu draugs. Viņš ir klāt, kad viss ir labi, bet nav atrodams, kad pienāk grūti laiki.
  • Oportūnists. Tāds vienmēr meklē, ko no draudzības var iegūt. Blakus, kad ir kas vajadzīgs un pazūd, kad palīdzība, atbalsts ir nepieciešams no viņa paša.
  • Glaimotājs. Komplimenti un uzslavas, taču patiesie nodomi ir citādi. Izmantojot glaimus, noris manipulācijas, lai panāktu sev nepieciešamo.
  • Konkurents. Drauga sasniegumus konkurenti uzskata par draudu sev. Otra sasniegumus mazina, lai saglabātu paša pārākuma sajūtu.
  • Tenkotājs. Viņi plaukst un zeļ no drāmas un baumām. Pat tad, ja tas nozīmē klačas izplatīt par "draugiem", atklāt personiskas lietas, kas var kaitēt otra reputācijai un abu attiecībām.
  • Izmantotājs. Otra resursi (laipnība, dāsnums) bez pateicības vai atbildes tiek izmantoti paša labā.
  • Novērtējuma meklētājs. Uzmanība, uzslavas tiek izmantotas, lai vairotu tikai savu pašcieņu.
  • Enerģijas vampīrs. Burtiski "parazitē" uz otra enerģiju, un to fiziski, emocionāli iztukšo.
  • Drāmas magnēts. Plaukst haosā, skandālos un konfliktos. Rada nevajadzīgas drāmas un savai izlaidei iesaista "draugu".
  • Manipulators. Izmantojot vainas apziņu un manipulācijas, kontrolē otru personu.
  • "Miglas pūtējs". Pūšot "miglu acīs", daudzas lietas tiek noliegtas, otrs mulsināts līdz stāvoklim, kad nav pārliecības, kas ir vai nav patiesība.

Viltus draudzības negatīvā ietekme uz emocionālo veselību

  • Vilšanās. Atkal jau "draugs" neierodas, neizdara to, ko ir solījis.
  • Nodevība. Sarūgtinājuma un nodevības sajūta uzzinot, ka tiek runāts aiz muguras, ka tiek atklātas personiskas lietas vai izplatītas baumas.
  • Dusmas un aizvainojums par komentāriem un rīcību.
  • Šaubas pašam par sevi. Viltus draugs panāk, ka apšaubāt pats sevi, ka neesat ne par ko pārliecināts.
  • Zems pašvērtējums. Pateicoties šādiem meļiem, var apšaubīt savu vērtību, un tas, protams, ietekmē pašcieņu.
  • Cinisms. Neīstas draudzības pieredze var "upuri" padarīt cinisku pret citu attiecību autentiskumu. Bailes, piesardzība tuvoties un grūti noticēt patiesajiem nodomiem, problēmas "atvērties" un, baidoties no ievainojuma, nevēlēšanās citus ielaist savā pasaulē.
  • Trauma. Emocionālas rētas var saglabāties vēl ilgi pēc šādu attiecību beigām.

Kā rīkoties?

  • Uzticies instinktiem. Ja draudzība liek slikti justies, paļaujies uz sevi, klausi savu intuīciju.
  • Neklusē. Klīniskā psiholoģe Daramusa iesaka otram darīt zināmus savus pārdzīvojumus un, ja nepieciešams, dot otro iespēju. Bet lieki necerēt un pievērst lielāku vērību "drauga" vārdiem un rīcībai.
  • Paskaidro neapmierinātības iemeslus. Jāstājas pretī un jāpaskaidro, kas otra uzvedībā traucē, un jābūt sagatavotam viņa aizstāvības un noliegumu jūrai.
  • Jānovelk robežas. Ja vien situācija nemainās – nepalīdzēt, neko neaizdot.
  • Kontaktu ierobežošana. Būt gatavam pārtraukt draudzību, ja nav savstarpējas cieņas. Prioritāte, lai ir paša laime un labklājība.
  • Meklē atbalstu. Par jūtām runā ar uzticamiem draugiem vai ģimenes locekļiem. Ja tas nelīdz, atbalstu vienmēr var saņemt pie profesionāļiem.
  • Pašaprūpe. Domāt un rūpēties par sevi, darīt lietas, kas pašam tīk un liek par sevi un savu dzīvi justies lieliski.
  • Atbalstošu attiecību veicināšana. Veido attiecības, kas sniedz prieku un laimi. Laiku velti tiem, kuri patiešām izrāda rūpes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!