Kad, kam un kāpēc jāveic obligātā veselības pārbaude?  (6)

Obligātā veselības pārbaude ir jāveic darbiniekiem, kurus ietekmē vai var ietekmēt veselībai potenciāli kaitīgi darba vides faktori, kā arī tiem, kuriem strādā darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, skaidro Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče. Obligātā veselības pārbaude, piemēram, jāveic visiem, kuri ikdienā strādā ar datoru vai dažādām ķimikālijām, šoferiem, kuru veselības problēmas, piemēram, pasliktināta redze vai dzirde un neiroloģiski traucējumi, var novest pie autoavārijas. 

Obligātās veselības pārbaudes mērķi ir atklāt arodslimību agrīnās pazīmes un apturēt to tālāku attīstību, diagnosticēt iegūtu slimību, kas var traucēt, strādājot attiecīgajā arodā, kā arī noteikt individuālus ārstnieciskos un profilakses pasākumus.

Obligātā veselības pārbaude jāveic pirms darba līguma noslēgšanas (pirmreizēja veselības pārbaude); atkarībā no kaitīgajiem faktoriem reizi 1 – 3 gados (periodiskā veselības pārbaude); mainoties veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem (ārpuskārtas veselības pārbaude); pēc darba devēja iniciatīvas; pēc darba aizsardzības speciālista vai uzticības personas ieteikuma.
Darba devējs atbilstoši darba vides riska faktoru novērtējuma rezultātiem nosūta darbiniekus pie arodslimību ārsta vai uzreiz laboratorisko un funkcionālo izmeklējumu veikšanai vai pie speciālistiem. Izmeklējumu rezultātus nodarbinātais iesniedz arodslimību ārstam veselības pārbaudes laikā. 

Nosūtot uz veselības pārbaudi, darba devējs izsniedz nodarbinātajam vai personai, kura sāks pie viņa strādāt, veselības pārbaudes karti divos eksemplāros. No tiem viens eksemplārs paliek pie ārsta, bet otrs jāatdod darba devējam.

Atkarībā no kaitīgajiem faktoriem darbiniekam, iespējams, būs jāapmeklē acu ārsts, ausu, kakla un deguna ārsts (LOR), kā arī neirologs. Tapat var būt nepieciešamība veikt asins analīzi, urīna analīzi, elpošanas orgānu rentgenoloģisku izmeklēšanu (piemēram, ja darbā nākas ieelpot koka, stikla vai cita materiāla putekļus), kā arī citus izmeklējumus. 

Arodārsts par darbinieka veselības stāvokli informē tikai darbinieku. Darba devējam slēdzienā norāda, vai darbinieka veselības stāvoklis atbilst vai neatbilst veicamajam darbam, kā arī iesaka, piemēram – vai, strādājot pie datora, ir jālieto redzes korekcijas līdzekļi.

Izdevumus, kas saistīti ar periodisko veselības pārbaudi, sedz darba devējs. Par pirmreizējo veselības pārbaudi maksā pats nodarbinātais, ja vien viņš ar darba devēju nevienojas citādi. 

Bieži vien darba devēji uzaicina speciālistus uz darbavietu vai nosūta darbiniekus uz konkrētu ārstniecības iestādi, jo tas viņam ļauj ieekonomēt līdzekļus. 

Obligāto veselības pārbaudi var veikt lielākajā daļā veselības centru un poliklīniku. Cenas par pirmreizējo veselības pārbaudi atšķiras atkarībā no iestādes. Piemēram, Latvijas Samariešu apvienībā veselības pārbaude pie speciālista obligātās veselības pārbaudes ietvaros maksā 4,50 eiro, bet par vizīti pie arodslimību ārsta, kas ietver slēdziena sagatavošanu, jāmaksā 12 eiro.