Prieks, kad embriologs pastāsta par embrija attīstīšanos. Norises medicīniskajā apaugļošanā

Tās autore Džīnija Osmena ir pieredzējusi zinātnes žurnāliste un televīzijas žurnāliste. Viņa ir runājusi par auglības jautājumiem žurnālā "Science Focus" un "BBC". Džīnijai ir divas meitas, kuras ieņemtas medicīniskās apaugļošanas ceļā.

Grāmatā ir gan skaidrojoša informācija, gan pieredzes stāsti. Ar izdevniecības "Zvaigzne" atļauju publicējam fragmentu.

Standarta medicīniskajā apaugļošanā embriologs uzreiz sajauc iegūtās olšūnas ar vīrieša spermu. To dara Petri trauciņā, nevis mēģenē – medicīniskās apaugļošanas pirmsākumos iegājies nosaukums "mēģenes bērni" tehniski nav pareizs. Dabiskajā ieņemšanas procesā līdz olšūnai tiek tikai kādi divi duči spermatozoīdu, bet medicīniskajā apaugļošanā kopā ar olšūnu Petri trauciņā nonāk apmēram 100 000 spermatozoīdu.

Nākamajās dienās embriologi cieši uzrauga norisi. Arī šis darbs, tāpat kā olšūnu savākšana, prasa lielu izveicību. Lai paņemtu un virzītu attīstošos embrijus, izmanto pipetes 1 mm diametrā!

Pirmajā dienā pēc apaugļošanas katrs veselīgais embrijs vēl būs tikai viena šūna – šai brīdī to sauc par 2PN embriju jeb šūnu ar diviem dzimumšūnu kodoliem. Otrajā dienā embrijiem jau būs trīs vai četras šūnas. Trešajā dienā ideālam embrijam būs sešas, septiņas vai astoņas šūnas. Ja šūnu ir kaut par vienu vairāk vai mazāk – to vairs neuzskata par augstākā labuma embriju. Lielāks šūnu skaits nozīmē, ka embrijs pārāk ātri aug, tērējot enerģijas resursus, bet mazāks šūnu skaits var nozīmēt, ka šūnas var nepagūt sadalīties pietiekamā daudzumā, lai embriju varētu implantēt.
Trešajā dienā embriologi jau var grupēt embrijus pēc kvalitātes. Labākās olšūnas ieskaita A vai B līmenī. Sliktas kvalitātes olšūnām piešķir C līmeni, un tajās ir vērojamas izteiktas tā dēvētās fragmentācijas pazīmes – pārāk daudz fragmentu nozīmē, ka šūnas nedalās pareizi.

Mērķis ir nogaidīt līdz 5. vai 6. dienai, kad embrijs ir attīstījies līdz blastocistas stadijai. Blastocistas diametrs ir aptuveni 0,1 milimetrs, un tā sastāv no vairākiem simtiem šūnu. Tās tekstūra līdzinās plīšam, un iekšā ir caurspīdīga šūnu masa, ko sauc par iekšējo šūnu masu.

Aptuveni 16–20 stundas pēc apaugļošanas no auglības klīnikas zvana, lai informētu, vai kādas no olšūnām ir apaugļojušās. Pētījumos ir pierādīts: jo ilgāk embriji attīstās laboratorijā, jo lielāka ir grūtniecības iespēja.

Mūsu pirmajā medicīniskās apaugļošanas kursā izdevās apaugļoties visām četrām olšūnām, kuras Dr. Čandra spēja iegūt, bet tikai trīs no tām bija apaugļojušās normāli, ceturtā izrādījās atipiska (tātad nelietojama), un tikai viena attīstījās līdz blastocistas stadijai.

Atceros, ka laiks uzreiz pēc olšūnu savākšanas un pirms transfēra bija ļoti grūts. Kā lai nejūt prieka trīsas ik reizi, kad embriologs piezvana un pastāsta par embriju attīstīšanos? Un kā lai nebaidās no sliktām ziņām – ka nav neviena derīga embrija? Piektajā dienā embrioloģe man piezvanīja ar priecīgu jaunumu – esot izdevies iegūt vienu augstas kvalitātes A līmeņa embriju. Sliktāk bija tas, ka abi pārējie embriji pēdējās diennakts laikā vairs nebija attīstījušies, tāpēc tos nevarēja uzskatīt par pietiekami kvalitatīviem sasaldēšanai, lai tos izmantotu atkārtotam mēģinājumam, gadījumā ja ar pirmo reizi neizdotos.

Es tobrīd stāvēju pie kancelejas preču skapja – vienīgās ātri sasniedzamās puslīdz noslēgtās vietas birojā, kur tolaik strādāju. Fonā dūca printeris, apkārt rindojās plaukti ar papīru, pildspalvām, skavotājiem, mapēm, šķērēm un kaudzēm visādu sīkumu, par kuriem neviens nekad nesaprot, kāpēc administrācija tos pasūtījusi. Atceros, ka noklausījos ārstes sakāmo un jutos satriekta. Man bija tikai viens vienīgs embrijs! Vēl iepriekšējā dienā taču viss bija tik labi – tobrīd to bija vēl veseli trīs.

Tai brīdī sapratu, cik grūts ir auglības klīniku speciālistu darbs – viņiem ir vienmēr jāsniedz precīza informācija, viņi nedrīkst radīt cerību, taču vienlaikus attieksmei pret katru pāri ir jābūt rūpīgai un iejūtīgai. Embrioloģe bija cilvēks īstajā vietā – viņai izdevās mani uzmundrināt tik veiksmīgi, ka sasparojos un jutos gatava embrija transfēram nākamajā dienā.

Bristoles Reproduktīvās medicīnas centra Embrioloģijas un androloģijas nodaļas vadītāja Pola Vilsona komentārs: "Laboratorijā mēģinām atdarināt to vidi, kādā embrijs atrastos sievietes ķermenī, un mēģinām panākt, lai to neskartu nekāds piesārņojums. Mēs zinām, piemēram, ka darbā ar olšūnām un embrijiem temperatūras novirzes no ķermeņa temperatūras ir pieļaujamas tikai pavisam īsu brīdi un nedrīkst pārsniegt viena grāda robežas, pretējā gadījumā tiek apdraudēta embrija spēja attīstīties, jo izmaiņas var ietekmēt šūnu trauslo iekšējo struktūru. Tāpēc darbs notiek uz apsildāmām virsmām un laboratorijas gaiss tiek īpaši filtrēts un attīrīts, lai izvairītos no piesārņojuma.

Uzreiz pēc olšūnu aspirācijas mēs iztukšojam mēģeni Petri trauciņā, ar mikroskopu ātri nosakām olšūnas klātbūtni un tad olšūnu nomazgājam, lai aizskalotu iespējamās asins daļiņas, kas varētu aizkavēt apaugļošanos.

Spermas paraugs tiek pasniegts no laboratorijas pretējās puses vai atkausēts, ja strādājam ar sasaldētu spermu. Mēs sagatavojam spermu tā, lai iegūtu nelielu, bet koncentrētu daudzumu pašas labākās kvalitātes spermas, kuru izmantojam apaugļošanas mēģinājumam. Mums nav vajadzīgas citas ejakulāta sastāvdaļas – ne šūnas, ne šķidrumi, ne atmirušie spermatozoīdi, tāpēc tos mēs atdalām parasti ar paņēmienu, ko sauc par blīvuma gradienta centrifugēšanu; process mazliet līdzinās sijāšanai. Spermu apstrādā ar dažādas koncentrācijas šķīdumiem, kuri satur ļoti sīkas daļiņas, un tad veic centrifugēšanu, iedarbojoties ar spēku, kas aptuveni 400 reižu lielāks par gravitāciju, rezultātā iegūstot koncentrātu. Sagatavošanas procesu zināmā mērā var uzskatīt par atdarinājumu dzemdes kaklā notiekošajam, jo ejakulātā esošie atmirušie spermatozoīdi nekad netiek cauri dzemdē esošajām gļotām – tās darbojas kā filtrs. Spermatozoīdi ir ļoti izturīgi un spēj pārciest diezgan ekstremālus apstākļus, nezaudējot apaugļošanas spēju.

Nākamajā solī mēs savienojam olšūnas un spermatozoīdus, izmanto­jot vienu no divām medicīniskās apaugļošanas procedūrām – in vitro apaugļošanu vai intracitoplazmatisku spermatozoīda injekciju.

Nākamajā rītā, kad ir pagājušas apmēram 16–18 stundas, ceram ieraudzīt apaugļošanās pazīmes. Mēs meklējam olšūnas un spermatozoīdu kodolus – tos sauc par pronukleusu. Pronukleuss līdzinās divām ne­­lielām lodītēm embrija vidū. Ja ir redzami trīs pronukleusi, apaugļošanā ir radusies anomālija. Iespējams, divi spermatozoīdi ir vienlaicīgi apaugļojuši olšūnu, un radies nepareizs papildu hromosomu skaits. Reizēm nekādas izmaiņas nav saskatāmas – tad olšūna nav apaugļota. Citkārt ir novērojama atipiska apaugļošanās – tas nozīmē, ka apaug­ļošanās pazīmes ir daļējas, piemēram, ir redzams viens pronukleuss.

Kļūda laikaposma izvēlē var radīt nopietnas sekas attiecībā uz kopējo apaugļošanas cikla iznākumu. Iespējams, ka anomāli apaugļots embrijs līdz pat blastocistas stadijai attīstās tāpat kā tipiski apaugļots embrijs, un tad var gadīties, ka šādu embriju izraugās transfēram vai glabāšanai.

Kad embriji ir izveidojušies, mēs veltām visu uzmanību atlasei: mēģinām noskaidrot, kuri ir labākie no pieejamajiem embrijiem. Tradicionāli reizi vai divas dienā Petri trauciņu izņemtu no inkubatora novērtēšanai – tādam kā momentuzņēmumam. Bet šādi viss spriedums balstās tikai uz īsu apskati un embriji tiek pakļauti gaisa, gaismas un temperatūras izmaiņām. Inkubatori ar laiklēcienu attēlveidošanas tehnoloģiju paver iespēju atstāt Petri trauciņu tajos visu laiku un reizi 10–15 minūtēs ar jaudīgu mikroskopu uzņemt attēlu. Tas notiek 24 stundas diennaktī. Pēc tam mēs no attēliem izveidojam video, kurā ir redzams viss, kas varbūt noticis pašā nakts melnumā, bet var mums palīdzēt vieglāk identificēt labākos embrijus. Protams, mēs nevaram padarīt nederīgus embrijus par derīgiem, bet varam cerēt samazināt laiku un procedūru skaitu, kas nepieciešams, līdz iestājas grūtniecība."