Kapitālais remonts pašu rokām: kā vienistabas dzīvoklis pārtapa studijas tipa mājoklī

Ir pagājuši gandrīz divi gadi, kopš ar draugu Jāni dzīvojam mūsu dzīvoklī. Tas ir mazs, bet pašu rokām remontēts. Iemesli tam ir vairāki: tas šķita ātrāks un lētāks risinājums, turklāt, ja ir zināšanas, kas to ļauj darīt, – kāpēc ne? Arī laiks darbu pabeigšanai noteiktajā termiņā mums bija vēlīgs – pandēmijas izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ mums bija viss pasaules laiks, ko veltīt pamatīgajiem remontdarbiem.

Ir kāda būtiska lieta, kas lielā mērā mums bija priekšrocība, kādas nav citiem, – īpašumu iegādājāmies mājā, kurā tobrīd jau dzīvojām īrētā identiska plānojuma dzīvoklī. Kamēr tika kārtoti visi nepieciešamie dokumenti un veikti demontāžas darbi, stāvu zemāk krustu šķērsu staigājām pa īrēto dzīvokli un plānojām jauno. Vizualizējām, cik lielu vannasistabu un skapi vēlamies, kāda būs virtuves iekārta, kur atradīsies guļamā zona, kā izkārtosim mēbeles.

"O, telpa!"

Dzīvoklis ir mazs – 38 kvadrātmetri. Kad iegādājāmies, tajā bija dalīts sanitārais mezgls, mazs priekšnams, neliela virtuve un viena istaba. Zinājām, ka gribam to pārveidot par studijas tipa – vienu lielu telpu, kurā virtuve apvienota ar dzīvojamo zonu un priekšnamu, no jauna izbūvējot tikai garderobi un lielāku vannasistabu. Dzīvoklis atrodas padomju laikā celtā mājā, un arī iekārtojums tam atbilda – paklājs uz grīdas un pie sienas, milzīga sekcija, kas aizbarikādēta ar dažnedažādām lietām, virtuvē viens skapītis virs otra, izrūsējusi čuguna vanna, caurules, kas stiepās gar virtuves un vannasistabas griestiem un sienu.