Septiņas puķes, kuras stāda rudenī

Krokusi. Lai arī rudenī ziedošie krokusi dažkārt tiek jaukti ar vēlziedēm, taču augus var atšķirt pavisam vienkārši, "Delfi" skaidrojusi selekcionāre Guna Rukšāne. Viņas un vīra Jāņa Rukšāna ģimenes saimniecībā katru pavasari uzplaukst pasaulē lielākā krokusu kolekcija, taču sētā katru krokusi plaukst arī rudenī. Tā kā vēlziedes pieder liliju dzimtai, tām ziedos ir 6 putekšnīcas, bet krokusi ir īrisu dzimtas augi un to ziedos ir tikai trīs putekšnīcas.

Rukšāne paskaidrojusi, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos ziemcietīgas ir vien dažas rudenī ziedošas sugas un to hibrīdi: krāšņais krokuss (C. speciosus), ieplaku krokuss (C. vallicola) un jaukais krokuss (C. pulchellus). Tie gan nav tik koši un izteiksmīgi kā pavasarī ziedošie krokusi, krāsu palete ir ar viegli violetzilu, zilganu, purpurvioletu un baltu nokrāsu.

"Man vienmēr ir šķitis neparasti, ka visus krokusus stāda augustā, un rudenī ziedošajiem, sākot no septembra otrās puses un oktobrī, jau parādās ziedi, bet pavasarī ziedošie krokusi gaida līdz martam," stāsta Rukšāne. Tāpēc ļaujies vaļai un dārzu papildini ar krokusiem, kas ziedēs gan pavasarī, gan rudenī. Pavasarī ziedošie krokusi pavērs arī lielāku ziedu krāsu klāstu.

Narcises ir puķes, kas pavasara siltajā saulē izdaiļo teju katru dārzu. Un nu ir laiks ķerties klāt to stādīšanai. Kā "Daugmales peoniju" mājaslapā norādījis dārza saimnieks, selekcionārs un kolekcionārs Jānis Dukaļskis, narcises var stādīt līdz ar lapu nodzeltēšanu augusta beigās vai septembrī, taču tās stādīt var arī novembrī, ja tiek prognozēts gana silts laiks.

Un kur narcises, tur arī tulpes. Kolekcionārs un selekcionārs Dukaļskis norādījis, ka savā saimniecībā viņš tulpes sāk stādīt oktobra vidū vai beigās, jo ideāli, ja sīpols līdz zemes sasalšanai var izveidot labu sakņu sistēmu. Taču tulpes var stādīt jebkurā laikā, ja vien tās var dabūt iekšā zemē, viņš pauž. Galvenais, lai sīpoliņam tiek nodrošināts aukstuma periods, kad vismaz astoņas nedēļas ir zemāka temperatūra par +10 grādiem, lai pavasarī tās krāšņi ziedētu.

Dekoratīvie sīpoli ir no tiem augiem, kuri jāstāda oktobrī, lai jau pavasarī sagaidītu pirmo plaukšanu un vēlāk arī ziedēšanu. Te ir iespēja izvēlēties, jo pieejamas gan zemas sugas, kas augstumā sniegsies vien aptuveni 15 centimetrus, bet pieejamas arī prāvāka auguma pārstāves, kas izstiepsies līdz teju diviem metriem. Tāpat dažādas ir krāsas un arī ziedēšanas laiki – kamēr kāds no sīpoliņiem ziedus jau raisa agri pavasarī, cits tikai jūlijā. Savu spēcīgo ziedkātu dēļ labi izskatās gan dobēs ar citām ziemcietēm, gan viengadīgajām vasaras puķēm, skaidro "Dārza ABC".

Dekoratīvajiem sīpoliem piemīt ķiploku smarža, tādēļ tie netīk ne ūdensžurkām, ne kurmjiem un citiem kaitniekiem, kas citkārt labprāt notiesā dārzā sastādīto. Dekoratīvajiem sīpoliem patīk irdena, trūdvielām bagāta augsne. Ņem vērā, ka dekoratīvie sīpoli ir līdzīgi tulpēm, un tiem patīk pārstādīšana un sausums vasarā. Tie nav jāpārstāda katru gadu, taču ieteicams to paveikt (atkarībā no konkrētās šķirnes) ik pēc diviem trim gadiem.

Fritilārijas, kas priecē ar skaistiem zvaniņiem pavasarī. Tām vietu dārzā atrodi mitrā un nedaudz skābā augsnē. Vairāk par puķēm un to populārākajām sugām šajā rakstā pastāsta dārzkopības speciāliste Antra Balode.

Zilsniedzīšu stādīšana jau rit pilnā sparā, taču to var veikt vēl līdz oktobrim. Tās ir vienas no visagrāk ziedošajām pavasara sīpolpuķēm. Tās nav prasīgas puķes, tādēļ augs gan zem lielajiem kokiem un krūmiem, gan vienkārši zālienos, raksta "Dārza ABC".

Krāšņas rudenī stādāmas sīpolpuķes ir arī Armēnijas muskares, kurām veidojas lodveida ziedkopa ar nedaudziem ziediem augšpusē.

Kā savā mājaslapā skaidrojusi liliju audzētāju biedrība "Lilium Balticum", lilijas var stādīt visu gadu, kamēr vien netraucē sasalusi zeme. Taču jāievēro, ka vēlu rudenī stādīti sala jūtīgie trompetliliju, austrumliliju un orienpetu sīpoli būs mazāk noturīgi pret salu un tie rūpīgi jāpiesedz.