Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
"Viņa mūs izvēlējās," par Nordeķu muižu saka Valters, kurš kopā ar sievu Kristīni ir jaunie tās saimnieki. Šķiet, muižiņa ar savu izvēli ir apmierināta – zaigo lustru un spoguļu gaismās un turpina lolot savu senāko iemītnieku – pūķi, kurš gan laiku gaitā ir pazaudējis savu partneri uz otras darba kabineta kolonnas.

Precīzs Nordeķu muižas uzcelšanas gads nav zināms, taču tās vecums ir ap trim gadsimtiem. Celta kā Rīgas muižnieku vasaras rezidence, tā ir viena no retajām "lauku" muižiņām, kas saglabājušās Rīgā. Turklāt tai ir paveicies divkārt – ne tikai ar jaunajiem saimniekiem, bet arī ar saglabāto ainavu parku, kas rada miera un plašuma sajūtu. Te notiek svinības, nelieli koncerti, tiek svinētas kāzas, top skaistas un "instagrammīgas" bildes.

Pēc neatkarības atjaunošanas, 1997. gadā, Nordeķu muižu nomā paņēma galdnieku darbnīca, un arī ar šiem nomniekiem ēkai palaimējās, jo meistari paveica kungu mājā vairākus fundamentālus glābšanas darbus, izdreijāja arī jaunas kāpnes – oriģinālās daļas var atpazīt pēc tumšākas koka krāsas.

"1997. gads, kad atnāca iepriekšējie nomnieki, Nordeķu muižai bija, var teikt, mūsdienu pavērsiens, jo tas bija brīdis, kad tā vai nu galīgi būtu aizgājusi bojā, vai sabrukusi, vai tomēr izglābta. Galdnieki nāca pareizajā brīdī un bija pareizajā vietā. Ieejas portāls, kolonnas, visi ēkas pamatu vainagi, arī pagaidu jumts tika uzlikts, un tā viņa mūs sagaidīja kā tāds karkass bez inženierkomunikācijām, tukša čauliņa," stāsta Valters.

Pirms pandēmijas Rīgas dome Nordeķu muižu divreiz mēģināja izsolīt, bet neveiksmīgi. Uz trešo izsoli pieteicās tikai viens pretendents, un arī, var teikt, nejaušības pēc. "Tā tas bija lemts," saka Viesturs. "Iļģuciemu zinājām, kā liela daļa rīdzinieku, caurbraucot. Taču iepriekšējais muižas nomnieks bija mana tēva brālis, onkulis. Es te biju bijis, bet vairāk garām braucot, kā ēkai tai nepievērsu uzmanību.

2018. gada pavasarī mums bija iecere saistībā ar darbu kaut ko būvēt ārpus Rīgas vai Pierīgā, un, projektējot potenciālo ēku, man bija atmiņā palicis, kā šī ir tāda, kāda mums patīk. Atbraucu nobildēt gala fasādi no ārpuses, pat nenākot iekšā. Tā ir klasiska baroka fasāde, ko gribēju parādīt arhitektiem. Nepagāja ilgs laiks, un gada beigās mēs šeit nonācām.

Lēmums tika pieņemts dienu pirms trešās izsoles. Attiecīgi pirmajās divās Rīgas domes rīkotajās izsolēs neviens nepieteicās, kas bija diezgan loģiski pie muižas stāvokļa, cenas, lokācijas, kvadrātmetriem. Nevienu tā ēka neinteresēja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!