Fоtо: Shutterstock
Balkāni ir jaunais melnais, pārfrāzējot slaveno teicienu, atzīs daudzi ceļojumu eksperti. Šī krāšņā pussala ceļotājiem pat vairs nav kaut kas alternatīvs. Tas ir iecienīts, izcils un arī ļoti ekonomiski izdevīgs brīvdienu galamērķis. Ņemot vērā traģiskos notikumus Ēģiptē, Turcijā un citur, šis reģions kļūst arvien pieprasītāks, turklāt brīnumainās dabas un labā piedāvājuma dēļ cienījami konkurē ar tādiem tūrisma grandiem kā kaimiņos esošā Itālija un Grieķija, jo arī šeit apskatāmas vēsturiskas liecības un drupas, kā arī krāšņi dabas skati, bet klimats ir brīnišķīgs.

Ja ņem vērā, ka iepriekšminēto notikumu dēļ šogad aizlidot uz Spānijas salām ir tikpat dārgi kā uz ASV, tad vērts apdomāt atvaļinājumu Balkānos. Lūk, brīnišķīgas vietas, ko tur apskatīt!

Tirkīzzlā Soča

Pašā Balkānu pussalas sākumā, ja skatās no mūsu, ziemeļnieku, puses, tek krāšņā Soča. Neticami skaistā upe vijas caur Slovēniju un Itāliju, sākoties dziļā un gleznainā Slovēnijas Alpu ielejā. Spilgtā tirkīza krāsas upe ir 138 kilometrus gara, no kuriem 96 kilometri plūst caur Slovēnijas rietumiem un 42 – caur Itālijas ziemeļaustrumiem.

Upes vidējais platums ir 20 metru, un tās dziļums svārstās no viena līdz pusotram metram. Soča ir viena no retajām upēm, kas saglabā savu unikālo krāsu visā tās garumā.

Daudzo akmeņu un stāvo nogāžu dēļ Sočas upi iecienījuši tūristi, kas dod priekšroku ekstrēmai un neparastai atpūtai, kā arī vēlas iegūt adrenalīnu. Sočas upe un tās krasti piedāvā daudz aktīvās atpūtas iespējas – smaiļošanu, raftingu, braucienu ar kanoe laivām, kāpšanu klintīs, pārgājienus, kalnu riteņbraukšanu, lidošanu ar paraplāniem u.c.

Skaistā upe ir pazīstama ne tikai ar savu dabas skaistumu, bet arī ar akmens dzelzceļa tiltu, kas savieno abu valstu krastus – Slovēniju un Itāliju. Tilts ir 220 metrus garš un tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem dzelzceļa tiltiem, kas gatavoti no akmens konstrukcijām.

Plitvices ezeri

Lai izbaudītu pasaku zemes virsū, jādodas uz Plitvices ezeriem Horvātijā – vietu, kur no skaistuma aizraujas elpa. Viss krāšņums gulst 16 ezeros, ko ieskauj biezie, zaļie meži, ūdenskritumos un brīnišķīgajās pastaigu takās. Ne velti Plitvices ezeru nacionālais parks iekļauts UNESCO mantojumā.

Krāšņie ezeri atrodas divu stundu braucienā no Horvātijas galvaspilsētas Zagrebas. Parks ir īsta paradīze pastaigu un pārgājienu cienītājiem, kā arī dabas mīļotājiem.

Svarīgi pieminēt, ka ziemas mēnešos ūdens transports parkā nekursē un ekskursijas pieejamas, distanci veicot ar kājām.

Adrese: Plitvicka jezera bb | Bahnhofstrasse 59, Plitvice Lakes National Park 53231 Plitvicka jezera, Horvātija

Kontakti: www.np-plitvicka-jezera.hr, +385 53 751 015

Darba laiks: katru dienu 9.00–19.00

Fоtо: DELFI Aculiecinieks

Ieejas biļešu cenas atšķiras atkarībā no sezonas – no janvāra līdz martam, kā arī novembrī un decembrī pieaugušajiem biļete maksā 55 horvātu kunas jeb aptuveni 7,15 eiro, no aprīļa līdz jūnijam, kā arī septembrī un oktobrī cena ir 110 kunas jeb 14,30 eiro, savukārt karstajā sezonā – jūlijā un augustā – biļete maksās 180 kunas jeb 23,40 eiro.

Studentiem un skolēniem, uzrādot apliecību, pienākas atlaides, bet bērniem, kas jaunāki par septiņiem gadiem, ieeja bez maksas.

Dubrovnika

Fоtо: DELFI

Horvātijas pērle – Dubrovnika. Lai apskatītu un iepazīstu visu pilsētu, ar vienu dienu nepietiks. Akmeņu sienu ieskautās mājiņas ar sarkanajiem jumtiem slēpj katedrāles, baznīcas, pilis un iespaidīgo Onofrio strūklaku. Arī Dubrovnika ir UNESCO mantojumu sarakstā. Gluži tāpat kā citi aktuāli tūristu apskates objekti, arī šī pilsēta vasaras mēnešos ir ļaužu pārpildīta, tāpēc vispiemērotākais laiks pilsētas apskatei ir pavasaris vai agrs rudens.

Galvenais uzmanības piesaistītājs ir pievilcīgā, tikai kājāmgājējiem paredzētā vecpilsēta ar neskaitāmām aristokrātiskām itāļu stila pilīm jeb palazzi un baroka baznīcām, ko ietver viduslaiku nocietinājumi.

Fоtо: AFP/Scanpix

Visu papildina pludmales, neskarta jūra, kafejnīcu un restorānu brīvā atmosfērā, kas piedāvā nobaudīt tikko zvejotas jūras veltes, kā arī dažādu kategoriju viesnīcas un aktīvā sporta iespējas. Tieši tāpēc šo vietu kā savu atpūtas galamērķi izvēlējušās tādas slavenības kā Džons Malkovičs, Mikijs Rurks, Bejonsē un Eva Longorija.

Lai gan cenas šeit ir divreiz lielākas nekā citviet Horvātijā, šķiet, ka nevienu tas nebaida.

Par ceļojumu uz Dubrovinku lasiet šeit.

Vairāk informācijas: www.dubrovnik-online.com

Rumānijas pilis

Sinaia Peles pils


Pašā Rumānijas vidienē var apskatīt neorenesanses stilā celto Sinaia Peles pili, kas tiek uzskatīta par vienu no Eiropas skaistākajām pilīm un ir viens no Rumānijas obligāti apskatāmajiem objektiem.

Mūsdienās šis ir vēsturisks piemineklis, bet kādreiz pils bijusi mājvieta vairākiem Rumānijas monarhiem. Pili sākts celt 1873. gadā un tajā ir vairāk nekā 170 istabas, apskatei atvērtas 35. Pils iekštelpas glezno gleznas, statujas, keramikas darinājumi, kristāla lustras, zelta un sudraba plāksnes, tur atrodamas pat plašas ieroču kolekcijas.

1953. gadā satriecošās pils telpās tika izveidots muzejs. Šodien pils telpās regulāri tiek izstādīti augstas raudzes mākslas darbi, te uzņem krāšņas kostīmfilmas un ierodas vismaz pusmiljons apmeklētāju gadā.

Arī pils apkārtne ir ļoti gleznaina un skaista – tā atrodas uz viduslaiku ceļa, kas savieno Transilvāniju un Valahiju, netālu no pilsētas Sinaia.

Adrese: Aleea Pelesului nr.2, Sinaia

Vairāk informācijas uzziņai: visit.peles.ro

Drakulas pils


Branas pils Rumānijā plašāk pazīstama kā slavenā vampīra grāfa Drakulas pils. Tā pieder Hābsburgu dinastijas pēctecim Dominikam fon Hābsburgam.

Pils cena netiek izpausta, taču plašāk izskanējušas ziņas, ka to bijis plānots pārdot valstij par 800 miljoniem ASV dolāru.

Branas pils, kas celta 14. gadsimtā, lielu slavu iemantojusi, pateicoties savam īpašniekam – Vladam III Tepešam, kurš, savukārt, slavu ieguvis ar savu cietsirdību. Viņš dēvēts arī par "Vladu Uzdūrēju", jo viņš bija paradis caur uzbrucēju pulku jāt ar pīķiem rokās, raksta The Daily Mail. Tieši viņš tiek uzskatīts par Brema Stokera romāna "Drakula" prototipu.

Protams, vampīrs ir tikai izdomāts tēls, bet ekskursija pa pili ir visai baisa un spocīga, īpaši gida pavadībā, jo tiek stāstīti baisi notikumi no īstā un nežēlīgā Vlada Uzdūrēja dzīves. Grāfa Drakulas pils ir viena no populārākajām tūristu vietām Rumānijā. Ik gadu muižu apmeklē vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku.

Čaušesku pils


Kādreizējā Rumānijas diktatora Nikolajes Čaušesku kādreizējā rezidence Bukarestē atvērta tūristiem. 26 gadus smalkā ēka bijusi slēgta publiskai apskatei, tomēr šajā laikā lielākā daļa interjera saglabājusies neskarta.

Čaušesku (attēlā ar Anglijas karalieni Elizabeti II Londonā 70. gados) bija pēdējais Rumānijas komunistiskās partijas ģenerālsekretārs, kas valdīja gandrīz 30 gadus. Viņa režīms tika gāzts 1989. gada revolūcijā, un tā paša gada Ziemassvētkos, 25. decembrī, Čaušesku un viņa sievai Elenai Čaušesku tika izpildīts nāvessods.

2016. gada martā diktatora mājvietā atklāts publisks muzejs, raksta Bucharestlife.net.

Ēka celta 20. gadsimta 60. gados un komunistu laikos bijusi zināma ar kodēto nosaukumu P50. Palatul Primaverii jeb Pavasara pilī ir 80 istabas, un Čaušesku tur mitinājies vairāk nekā 20 gadus.

Ja no ārpuses pils izskatās vismaz iespaidīga, ja ne skaista, tad tās interjers ir visai ērmīgs un bezgaumīgs. To izvēlējusies Čaušesku sieva Elena, un iekārtojumu varētu raksturot kā neoklasicisma kiču, teikts Bucharestlife.net, bet visu klāj pamatīga zelta, brokāta un spīguļu kārta. No zelta bijis pat tualetes papīra turētājs un citi ikdienā lietojami priekšmeti. Pilī bijis arī privāts kinoteātris un peldbaseins.

Lai apskatītu pili, jāpiesakās vismaz dienu iepriekš. Pieaugušajiem ekskursija izmaksās 30 lejas jeb aptuveni 6,70 eiro, bet bērniem – 15 lejas jeb 3,35 eiro. Bērniem, kas jaunāki par 7 gadiem, ieeja bez maksas. Ja vēlaties ekskursiju angliski, jāpiemaksā vēl 15 lejas. Vairāk informācijas mājaslapā.

Vairāk par krāšņo Rumāniju lasiet šeit.

Eiropas skaistākais ūdenskritums

Reizēm, ieraugot kādu fotogrāfiju, nodomājam – "tas nevar būt īstenība". Arī redzot Bigaras (Bigăr) ūdenskritumu Rumānijā, tiešām šķiet, ka tā ir ilustrācija kādai pasaku grāmatai – ne velti šis tiek dēvēts par valsts un reizēm pat pasaules skaistāko ūdenskritumu.

Tas atrodas Aninas kalnu dabas rezervātā Rumānijas dienvidrietumos. Ūdens no avotiem kalna galā krīt pār klinti, ko klāj sūnas, un tālāk ietek Minisas upē. Interneta balsojumā šis ūdenskritums atzīts pat par skaistāko pasaulē, teikts portālā Placestoseeinyourlifetime.com.
Šīs vietas skaistums neslēpjas ūdens spēkā vai krituma augstumā, bet gan klints neparastajā formā, kas vieniem atgādina princeses kroni, bet citiem sēnes cepurīti vai lietussargu, kas pārliecies pār upi. Zem klints iespējams arī paiet un atrasties ūdenskrituma iekšpusē. Tāpat brīnišķīgs skats paveras no blakus esošā tiltiņa.

Ziemā ūdenskrituma kaskādes mēdz sasalt un pārvērsties pavisam maģiskā ainavā.
Netālu ir vēl citi brīnišķīgi ūdenskritumi, kas padara dabas parka apmeklējumu neatkārtojamu.

Turklāt visai interesants ir fakts, ka šis ūdenskritums atrodas tieši pusceļā starp Ziemeļpolu un Ekvatoru, teikts Huffingtonpost.com. Tas ir tieši uz 45 paralēles.

Kā nokļūt?


Ūdenskritums atrodas netālu no Aninas un Resitas pilsētām. Ērtākais veids, kā tur nokļūt ir ar automašīnu – brauciet pa ceļu 57 B, kas ved no Oravitzas (attēlā) uz Bozovici ciemu.

Belogradčikas cietoksnis Bulgārijā

Belogradčikas cietoksnis atrodas 1,5 kilometru attālumā no pilsētiņas ar tādu pašu nosaukumu, starp Belogradčikas klintīm. Šis cietoksnis bijis nozīmīgs jau senajos romiešu laikos, ap 1. līdz 3. gadsimtu, kad romieši šeit izbūvējuši arī ceļus, veidojot jaunās provinces Balkānu pussalā. Protams, tām bija nepieciešama aizsardzība – tā tapa Belogradčkas cietoksnis.

Cietokšņa misija bijusi kontrolēt un aizsargāt ceļu no Ratsiārijas pilsētas (tā atradusies netālu no tagadējā Arkaras ciema), teikts oficiālajā Bulgārijas tūrisma portālā Bulgariatravel.org. Romieši uzbūvējuši forta augšējo daļu, ko dēvē arī par citadeli. Dažu metru attālumā saglabājušās arī liecības par Latīņu cietoksni, kas kalpojis kā papildu nocietinājums.

Kā zināms, Balkānu vēsture ir visai raiba un kariem pārpilna, kā jau zemēm, kas atradās lielvaru pierobežu zonā. Tā 395. gadā Balkānu zemes atdalījās no Romas impērijas, bet daļēji robežojās ar Bizantiju, tā nu cietoksnis saglabājis savu nozīmību. Vēlākie bulgāru cari to nostiprinājuši un pārbūvējuši par tam laikam neieņemamu cietoksni.

1396. gadā Osmaņu impērijas karapulks to tomēr iekaroja un pēc tam, labās atrašanās vietas un jau iepriekšējo iestrāžu dēļ, arī turki to atzina par labu aizsardzības būvi, tādēļ vēl vairāk cietoksni uzlabojuši un modernizējuši. Vēlāk tur izvietots garnizons valsts rietumu daļas aizsardzībai un iespējamo bulgāru sacelšanos apspiešanai.

Tomēr bulgāri ir ugunīgi ļaudis un necieta apspiešanu. 1850. gadā cietoksnī notikusi sacelšanās, ko tomēr apspieda. Tās organizatori sagūstīti un aizvesti pa forta slepenajiem tuneļiem, bet pēc tam viņiem nocirstas galvas. Vietā, kur tas noticis, tagad uzstādīts piemineklis viņu varonībai. Pēdējo reizi cietoksnis militāriem mērķiem izmantots 1885. gadā, karā starp Serbiju un Bulgāriju, teikts Bulgariatravel.org.


1965. gadā cietoksnis atzīts par valsts arhitektūras un būvniecības pieminekli. Mūsdienās Belogradčikas cietoksnī var apskatīt trīs nodalītus pagalmus, kuru kopējā platība ir visai iespaidīga – 10210 kvadrātmetru. Tāpat visai labi saglabājušies cietokšņa mūri, kuros var apskatīt spraugas lielgabaliem un dažāda veida nocietinājumu būvniecības paraugus.
Pats skaistākais cietoksnī, protams, ir tā apkārtne – klintis un akmens veidojumi, kas ieskauj fortu. Augstākais punkts fortā ir Pirmā plātne ( Първа плоча), no kuras paveras brīnišķīgs skats uz Balkānu pussalas iekšzemi.

Šis ir ļoti populārs tūrisma reģions Bulgārijā, krāšņo Belogradčikas klinšu un daudzo vēstures pieminekļu dēļ. Šīs klintis tiek uzskatītas par pasaules dabas brīnumu. Tās atrodas apmēram 30 kilometru garā teritorijā. Tiek uzskatīts, ka tās veidojušās pirms vairāk nekā 20 miljoniem gadu. Daudzām no gleznainajām klintīm ir arī neparasti nosaukumi – piemēram, Ādams un Ieva, Madonna, Sēnes, Lauva, Lācis, Mūks, Pils un citi. Šeit izveidotas arī kāpelēšanai piemērotas takas un pārgājienu maršruti.

Netālu ir arī Maguras alas, kur apskatāmi alu cilvēku sienu gleznojumi.

Dabas parks Maķedonijā

Fоtо: Shutterstock


Dziļi Balkānos mīt kāds cilvēku roku neskarts nacionālais parks – Maķedonijas Jasen. Tur dzīvnieki un daba dus mierā un veldzē katru, kas tur iegriežas. Teritorija ir aizsargāta, tāpēc tā nav gluži tūristu pārpilna, tādējādi saglabājot dabas unikālu skaistumu neskartu, vēsta Lonely Planet.

Kamēr vēl tur nav uzbūvētas luksusa viesnīcas un slēpošanas kūrorti, izklaides iespējas te ir pārgājieni, riteņbraukšana, smaiļošana un arī medības.

Matka kanjons

Nacionālā parka 24 tūkstošus hektāru plašo ainavu rotā iespaidīgi lieli mežu kalnu masīvi, dziļas alas, dzidri ezeri un pazemes upes. Varenais Matka kanjons (Matka canyon) ir tik dziļš, ka tas pat pretendē kļūt par vienu no pasaules brīnumiem.

Matka kanjons ir salīdzinoši labi apmeklēta vieta rezervāta teritorijā, jo atrodas ģeogrāfiski tuvu Maķedonijas galvaspilsētai Skopjei. Tā teritorijā atrodas skaistas bizantiešu un kristiešu baznīcas un klosteri. Interesenti tur labprāt dodas pārgājienos pa kalniem – pārgājienu sezona parasti sākas ap Lieldienām un ilgst līdz pat novembrim.

Parkā joprojām atrodas vairāk nekā 30 vēsturiski un arheoloģiski nozīmīgu vietu – no akmens laikmeta alu mākslas veidojumiem līdz pat vēlīnām romiešu apmetnēm, kur tika atklātas daudzas vērtīgas lietas – monētas, statujas, keramikas izstrādājumi. Īpaši atzīmējama ir tur atrastā skulptūra "Adam of Govrlevo", kas ir vairāk nekā septiņus tūkstošus gadu sena. Šis tiek uzskatīts par vienu no vērtīgākajiem atradumiem pasaulē.Mežu biezokņos aug priedes, ozoli, dižskābarži, steidzīgajās kalnu upēs var sastapt saldūdens krabjus, upes foreles, bet gaisā var novērot lidināmies vairāk nekā 160 putnu sugu pārstāvju, piemēram, zelta ērgli un lielo piekūnu.
Fоtо: Shutterstock

Kalnu takas un celiņi ir kā ideāli radīti tiem, kuri iecienījuši kalnu riteņbraukšanu. Šāds izbrauciens ļaus arī vairāk izpētīt parka dabu, tās reljefu. Parka vadītājam var jautāt padomu par labākajiem maršrutiem.
Padomāts ir arī par asu izjūtu cienītājiem – iespējams slēpot arī pa speciāli nesagatavotām un neskartām dabas veidojumu aprisēm. Entuziasti ar helikopteru tiek nogādāti kādā vietā, no kurienes tālāk apmācīta speciālista pavadībā ar slēpēm var laisties lejup – uz parka ieleju. Tomēr, ņemot vērā visus apstākļus, šis piedāvājums ir spēkā vien slēpošanas ekspertiem.
Pirms doties uz šo parku, ir jāsazinās ar parka apsaimniekotāju vismaz nedēļu pirms brauciena. Parku apmeklēt var arī, piesakoties kopīgam ekskursijas braucienam, vairāk par to lasi šeit.
Ieejas maksas parkā nav, tomēr, dodoties pārgājienā ar pārzini no parka, vienam cilvēkam tas izmaksās 20 eiro. Atlaides ir, dodoties grupā no 8 līdz 15 cilvēkiem. Cenā ietilpst arī transports no Skopjes un atpakaļ.
Pārgājienā tiek pasniegtas arī vietējo gatavotas pusdienas – no bioloģiski audzētiem produktiem, ko sagādās parka pārstāvji.

Ja vēlas nakšņot, tad turpat var izīrēt naktsmītnes – vienai personai šāds pakalpojums izmaksās ap 50 eiro par nakti, ieskaitot brokastis.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !