Celtniecība, mode un noslēpumi – iespaidīgās Ēģiptes piramīdas

Ēģiptes faraoni bija kā apsēsti ar savu diženumu – viņi bija dievu dēli un čomi, kas pēc nāves paši kļuva par dieviem, tāpēc nekas mazāks par vislielāko viņiem nepiedienētu. Dieviem viņi cēla tempļus, sev – piramīdas.

Reti kura celtne uz zemeslodes ir tik noslēpumaina, mītiem apvīta un apbrīnota kā dižās Gīzas piramīdas Ēģiptē. 4500 gadus senas, tās joprojām slejas pretī svelmainajai Ēģiptes saulei kā apliecinājums seno civilizāciju ģēnijam.

Gīzas piramīdas ir vienīgais no antīkās pasaules septiņiem brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām, un ilgu laiku tās bija augstākās celtnes uz Zemes. Tomēr pat vairākus gadsimtus pēc tam, kad sākās piramīdu arheoloģiskā un zinātniskā izpēte, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Kāpēc piramīdas?

Nāve senajiem ēģiptiešiem nebija dzīves beigas, bet sākums pēcnāves dzīvei. Turklāt katra indivīda mūžīgā dzīve bija tieši atkarīga no viņa valdnieka pastāvēšanas, un šī pārliecība padarīja faraona kapu par "visas valsts lietu". Jo labāk jūtas faraons, jo mierīgāka dzīve pavalstniekiem – arī otrpus dzīves vārtiem. Tāpēc mumificēšana, tāpēc visa bagātā iekārta, zelts, nauda, dārgie audumi, mākslas priekšmeti, gardumi un sākumā arī vergi un mājdzīvnieki – vēlāk šī paraža tika atzīta par pārāk dārgu (faraonu mūžs tomēr nebija nemaz tik ilgs) un tos aizvietoja ar sienu gleznojumiem. Starp citu, piramīdās atrastas arī tualetes – pat viņsaulē vajadzīga tā vieta, kur valdnieks "kājām iet". Piramīdās gan apglabāja tikai valdniekus, viņu galma, apkalpojošā personāla un tuvinieku mūža mājas turpināja būt stipri pieticīgākas kapenes.