Foto: Privātais ahīvs
Salikt mantas mugursomā un doties uz nepazīstamu valsti vienai ir liels izaicinājums. Tā man likās, pirms es satiku Madaru Siliņu un Sandiju Martinsoni. Abas vientuļās ceļotājas gan saka – nevienu brīdi nebija sajūtas, ka esi viena vai garlaikota. Patiesībā ceļošana uz tālām zemēm vienai parāda, cik priviliģētā reģionā mēs dzīvojam. Ikdienā pat neaizdomājamies, ka dzīvojam valstī, kur varam ģērbt, ko vēlamies, doties, kur sirds kāro, – daudzos pasaules reģionos nekas tāds nav iedomājams. Tomēr joprojām, dodoties ceļojumā vienai, ir vairāki aspekti, kas jāņem vērā, lai pasargātu sevi.

Sandija Martinsone viena ceļojumā pirmo reizi devās pirms 12 gadiem (par ne tik seniem Sandijas piedzīvojumiem vari lasīt šajā rakstu sērijā). Jā, laikā, kad vēl nebija viedtālruņu un ģeogrāfisko karšu brīvpieejā. Taču viņai vienmēr līdzi bija drošsirdība un "Lonely Planet" žurnāla numurs, kurā ir informācija par izvēlēto galamērķi un, galvenais, par vietējo kultūru. Kopumā kolorītā ceļotāja uzskata, ka ir ļoti būtiski, dodoties uz eiropiešiem eksotiskiem reģioniem vienai un, protams, arī kompānijā, izpētīt vietējo kultūru un tradīcijas. Tam nevajag veltīt mēnešus, tomēr, lai pasargātu sevi, ir jāzina, ka, piemēram, konservatīvās musulmaņu valstīs nav ieteicams staigāt atkailinātai. Kaut vai tādēļ, lai vietējās sievietes nejustos neērti un varbūt pat diskreditētas.

Kāpēc vispār jāceļo vienai?

Ņemot vērā, ka joprojām ierastāk šķiet ceļot draugu kompānijā, vēlējos saprast Sandijas motivāciju vai vismaz tos iemeslus, kādēļ cilvēks izvēlas doties, piemēram, uz Indiju viens. "Man dzīvē vajadzēja pārmaiņas, tāpēc aizbraucu uz Indiju, tad uz Nepālu. Tas bija mans pirmais solo brauciens, kurā pavadīju četrus mēnešus. Pirmajā mēnesī ar mani bija vēl citi tūristi, bet pēc tam paņēmu savu mugursomu un sāku braukāt apkārt viena. Kopš Indijas ceļojuma man bija āķis lupā un vairs nekas neliekas grūti," stāsta Sandija.

Taču izkāpt ārpus komforta zonas ir vien piliens jūrā, salīdzinot ar kāri apskatīt pasauli un gūt vēl nebijušu pieredzi. Mūsdienu aizņemto cilvēku pasaulē ir grūti spontāni atrast ceļojuma biedru, kurš būtu gatavas tūlīt pat pakot čemodānu un doties uz citu kontinentu. Parasti tā ir rutīnas procedūra – pusgadu plānots ceļojums, nepieciešamo lietu iegāde, kāroto apskates vietu saraksta izveide. Arī Sandija atklāj, ka pirmoreiz viena devās ceļojumā, jo nevienam citam nebija laika. "Es ļoti gribēju ceļot! Man parādījās brīvs laiks, naudas, protams, nebija, bet, ja cilvēki ceļotu tikai, kad ir nauda, tad neceļotu vispār."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!