Foto: DELFI
Pirms 40 gadiem, apkārtējo mudināts, rūjienietis Modris Paegle sāka veidot savu gladiolu kolekciju. Tobrīd ziedi bija lielā cieņā – vienu sīpoliņu izsolē varēja nosolīt pat par 120 rubļiem. Sabrūkot Padomju Savienībai, uz laiku izjuka arī Modra kolekcija, jo situācija lika meklēt darbu Rīgā. Taču no savām gladiolām uz ilgu laiku viņš nespēja atvadīties, un pamazām, sava prieka pēc, kolekcija no nulles atkal izaugusi līdz aptuveni 600 šķirnēm. "Saimniecība ir liela, bet, ja kāds man teiktu – iedod 50 vai 100 sīpolus, reti kurai šķirnei varu tos iedot," pastāsta kolekcionārs. Gladiolas tiek audzētas ierobežotā platībā. Par saimniecību Modris rūpējas kopā ar sievu Maiju, palīgus pieaicinot vien novākšanas laikā.


Vēl pirms trim gadiem gladiolas stalti auga turpat Zemeņu ielā, blakus Modra un viņa sievas mājai. "Diezgan ilgi jau tās bija vienā vietā – vairs neauga, slimoja," stāsta kolekcionārs. Divus gadus augsne jau atpūtusies, bet vēl vismaz trīs tai doti. Tikmēr gladiolu kolekcija jaunā augsnē lekni savus degunus pret sauli slej divos zemesgabalos, kas Modrim piešķirti uz īri. Un vēl pavisam mazs krikumiņš kolekcijas aug turpat Paegļu pagalma mazajā dārziņā. Modra plašo kolekciju un šķirņu aprakstus iespējams aplūkot mājaslapā "Gladiola Pluss".

Par to, ka pirms 40 gadiem Modris uzsāka veidot savu kolekciju, jāpasakās Aivaram Vīksnem, ar kuru tobrīd strādāja kādreizējā Virķēnu dārzniecībā. "Tur lielās platībās audzējām gladiolas, un sev gladiolas audzēja arī dārznieks Aivars ar savu sievu. Reiz viņš teica, lai arī es pamēģinu. Man bija nedaudz pāri 20 gadiem, domāju, ka tā jau tāda pensionāru štellīte. "Pamēģini, pamēģini!" viņi abi ar sievu man teica un iedeva pamata stādāmo materiālu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!